Paredzēt nespēja, steidz dot padomus 1
Eiropas kopienai ir dažādas brīdināšanas sistēmas – sākot no Globālās katastrofu brīdināšanas un koordinācijas sistēmas GDACS, Eiropas mežu ugunsgrēku informācijas sistēmas EFFIS, Eiropas plūdu trauksmes sistēma EFAS līdz ātrās brīdināšanas sistēmai pārtikai un barībai RASFF.
Pēc vīrusa atnākšanas (pēc, nevis pirms) plašāka sabiedrība uzzināja, ka Stokholmā atrodas arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC). Jau kopš 2005. gada. Tā ir ES aģentūra, kuras mērķis ir stiprināt Eiropas aizsardzību pret infekcijas slimībām. ECDC uzdevums ir identificēt, novērtēt un paziņot par pašreizējiem un iespējamiem infekcijas slimību radītiem draudiem cilvēku veselībai. Vai tā to darīja, pirms Covid-19 ielauzās Eiropā?
Kas notika 100 dienās
“Pat tad, ja vēl ir daudz nezināmu lietu par 2019-nCoV, Eiropas valstīm ir nepieciešamās spējas, lai novērstu un kontrolētu uzliesmojumu, tiklīdz tiks konstatēti gadījumi,” ECDC ziņoja 25. janvārī.
29. janvārī, atzīmējot pirmos inficēšanās gadījumus Bavārijā, Vācijā, ECDC norādīja, ka Eiropā ir iespējama ierobežota vietējā infekcijas pārnese, un saglabāja “vidēju” riska līmeni vīrusa “importam” Eiropā. Arī pēc pirmajiem diviem gadījumiem Francijā ES aģentūra secina, ka dalībvalstīm ir “augsts sagatavotības līmenis, lai novērstu un kontrolētu turpmākas infekcijas”. Taču turpmākie notikumi parādīja, ka sagatavotības tomēr nepietika.
8. aprīlī ECDC direktore Andrea Ammona Covid-19 ātrā riska novērtējumā secina, ka “var sagaidīt nepārtrauktu vīrusa izplatīšanos”, ka “par agru pēkšņi atcelt visus kopienas un fiziskos attāluma pasākumus” un ka “Eiropa vēl nav sasniegusi savu Covid-19 maksimumu”. ECDC ziņojumā tagad atzīts, ka nāves gadījumu skaits ir pārsniedzis prognozes, jo īpaši Beļģijā, Francijā, Itālijā, Maltā, Spānijā, Šveicē un Apvienotajā Karalistē.
No janvāra līdz aprīlim ECDC riska vērtējumu atjauninājis astoņas reizes – risks mainīts no zema sākumā, līdz mērenam un ļoti augstam šobrīd. Tagad 193 valstīs un atkarīgajās teritorijās visā pasaulē oficiāli reģistrēti vairāk nekā 2 033 620 infekcijas gadījumi, vairāk nekā puse – Eiropā. Pandēmijā miruši vismaz 131 639 cilvēki, to skaitā 88 760 Eiropā.
Kāpēc iestāde, kurai pirmajai bija jāceļ trauksme, to nedarīja uzreiz? Džovanni Mancarella, ECDC preses sekretārs, kritiku neatzīst: “ECDC savu pirmo draudu novērtējumu publicēja 9. janvārī, kad Ķīna pirmo reizi ziņoja, ka ir identificēts jauns koronavīruss.” ECDC janvārī nāca klajā ar astoņiem ziņojumiem, bet sešiem jauniem paziņojumiem februārī – vēl pirms vīrusa dramatiskās izplatīšanās Itālijas ziemeļos, viņš norāda. Ziņojumu skaitu neviens neapstrīd – jautājums ir par paziņojumu toni un saturu, it īpaši sākumā.
Ko iespēj ECDC?
ECDC ir ES aģentūra, kuras mērķis ir stiprināt Eiropas aizsardzību pret infekcijas slimībām – ar uzraudzību, epidemioloģisko izpēti, reaģēšanu, zinātniskiem ieteikumiem un apmācību sabiedrības veselības jomā. To arī norāda ECDC pārstāvis: ECDC uzdevums ir veikt riska novērtējumu, bet riska pārvaldība ir katras dalībvalsts un Eiropas Komisijas ziņā.
Kaut arī šī ir zinātniska institūcija, tai nav savu laboratoriju, bet tajā strādājošie speciālisti apkopo dalībvalstu un pasaules zinātnieku atklāto un dalās ar informāciju ar dalībvalstīm. Kad ar paredzēšanu nav sekmējies, tad kā veiksmīgu var novērtēt operatīvāku informāciju par notikušo – ātrāk nekā jebkad agrāk.
ECDC seko apmēram 50 dažādiem uzticamiem informācijas avotiem, lai izsekotu Covid-19 pandēmijas attīstībai. “Pirmo reizi tas ir ļāvis aktualizēt datus sabiedrības veselības aprūpes speciālistiem, politikas veidotājiem, infektologiem un plašai sabiedrībai par pandēmijas gadījumu skaitu tuvu reāllaika režīmam un ar augstu precizitāti,” norāda ECDC zinātniskā žurnāla “Eurosurveillance” galvenā redaktore Dr. med. Inese Stefensa.
Balstoties uz jaunākajām zinātnieku atziņām, ECDC tagad steidz dot dažādus norādījumus – par sejas masku lietošanu, par publisku pulcēšanos utt.
