Pārdzīvot paniku, kad sirds auļo, trūkst elpas, liekas – zaudēsi samaņu vai mirsi 0
Ja kāds mēdz uzvesties pārlieku emocionāli un nervozi, mēs parasti iesakām necelt paniku, neiedziļinoties, kā aizrādījumu saņēmušais jūtas. Sirds auļo, trūkst elpas, pārņem bailes zaudēt samaņu vai pat nomirt. Pēc pētījumu datiem, astoņdesmit procenti cilvēku kaut vai reizi dzīvē ir piedzīvojuši panikas lēkmi.
Desmit minūtēs pāriet
– Panikas lēkme, pirmo reizi ienirstot zem ūdens ar akvalangu un darbavietā strādājot pie rakstāmgalda, atšķiras. Kaut gan abas norit vienādi intensīvi, katrai ir citi cēloņi, – stāsta psihoterapeits un psihomedicīnas ārsts Jānis Vītiņš.
Panika ir ķermeņa normāla reakcija uz briesmām un ļoti stipras bailes no neesoša apdraudējuma. Ja divi cilvēki jūrmalā sauļojas un vienam pateikts, ka netālu izbēgusi kobra, viņš satrūksies pie katra mazākā troksnīša, kaut gan čūskas pludmalē nav, bet otram šķitīs, ka tur tikai nočabējis krūmiņš.
– Brīdī, kad kāds mums uzbrūk vai kad jūtamies apdraudēti, ķermenis ir gatavs cīnīties, bēgt vai arī sastingst. Pirmajā gadījumā aktivizējas simpātiskā nervu sistēma, paātrinās sirdsdarbība un elpošana, dažreiz iztukšojas urīnpūslis, lai varētu labāk aizstāvēties vai ātrāk skriet. Savukārt sastingstot pat aizturam elpu, lai mūs nepamanītu, – skaidro psihoterapeits.
Kaut gan panikas lēkme ir ļoti nepatīkama un ir lielāka nāves baiļu izjūta, nekā pastāvot reālām dzīvības briesmām, piemēram, miokarda infarkta gadījumā, tām nav reāla pamata. Piemēram, samaņu nav iespējams zaudēt, jo sirds darbojas pastiprināti un asiņu piegāde smadzenēm palielinās. Lai gan bailes ir īstas un šķiet, ka tās nekad nebeigsies, lēkme parasti pāriet aptuveni desmit minūšu laikā. Tāpēc ir svarīgi nevis to apturēt, jo tas neizdosies, bet gan izturēt. Smagā gadījumā var izsaukt ātro palīdzību.
Droši vien gandrīz katrs filmās būs redzējis, ka panikas pārņemts cilvēks elpo papīra turzā. – Agrāk pastāvēja teorija, ka organisms panikas lēkmes laikā zaudē pārāk daudz ogļskābās gāzes, un, lai atjaunotu tās līmeni, ieteica elpot maisiņā, taču pēdējā laikā izpētīts, ka ogļskābās gāzes daudzuma palielināšanās asinīs var saasināt lēkmi vēl vairāk.
Vaina ķermenī vai psihē?
Ja panikas lēkmes mēdz atkārtoties, vispirms vajadzētu doties pie ģimenes ārsta, lai noskaidrotu, vai to iemesls nav fiziska saslimšana. Jāpārliecinās, vai nav palielināta vai pazemināta vairogdziedzera aktivitāte, cukura diabēts vai bronhiālā astma, jo šīs slimības panikas traucējumus pastiprina.
Panikas lēkmes ir pietiekami biedējošas, un, piemēram, ja pirmā lēkme radusies, dzerot kafiju, cilvēks sāk izvairīties no kafijas dzeršanas, lai atkal nepiedzīvotu lēkmi. Ja panika pirmoreiz sākusies tukšā telpā vai liftā, atrašanās šādā vietā var provocēt lēkmi.
Traucējumu iemesls katram ir individuāls. Mūsu smadzenes neko neaizmirst. Atmiņas par situācijām, kurās esam jutušies nedroši, laiku pa laikam var likt par sevi manīt ar paniku.
Ja lēkmes atkārtojas, nepieciešama ārsta psihoterapeita palīdzība, jo paša spēkiem visbiežāk neizdosies tikt galā.
Novērš baiļu cēloni
Jānis Vītiņš min piemēru: kādai pacientei panikas lēkme sākusies brīdī, kad viņa parastā darba dienā rakstījusi pārskatu. Sieviete uzskatījusi, ka priekšnieks un kolēģi viņu pietiekami nenovērtē un ka viņa neko labu nav pelnījusi. Psihoterapijas gaitā atklājās un tika novērsti īstie baiļu un nepārliecinātības cēloņi. Tēvs agri pametis ģimeni, un bērnībā meitenei šķitis – tas tāpēc, ka viņa ir slikta. Mamma bieži piedzērusies viņas klātbūtnē, un meitā izveidojusies bezpalīdzības izjūta un neticība savām spējām. Atklājot slēptos iemeslus, lēkmes vairs neatkārtojās.
– Lai novērstu panikas lēkmes, jāsaprot baiļu iemesli. Visbiežāk psihoterapijas laikā nepieciešams atgriezties šajās situācijās, – stāsta ārsts. – Lai pacients justos pietiekami stabili un lēkmes neatkārtotos, vajadzīga aptuveni divus gadus ilga psihoterapija. Lai lēkmes mazinātu, pietiks arī ar īsāku laiku un kognitīvi biheiviorālo terapiju, taču 20 sesiju laikā nopietnus panikas traucējumus diez vai izdosies novērst.
Dažkārt psihoterapiju kombinē ar medikamentiem, kas neizraisa atkarību, jo cilvēkiem ar panikas traucējumiem piemīt šāda tendence.
PADOMS
Panikas lēkme katram mēdz izpausties atšķirīgi, taču visbiežākā pazīme ir paātrināta sirdsdarbība. Var rasties smakšanas sajūta, svīšana, galvas reibonis, trīce, kā arī bailes noģībt vai pat nomirt.
3 pašpalīdzības veidi panikas lēkmes laikā
1. Mierīgi elpot. Vēlams apsēsties. Piecas sekundes dziļi ieelpo tā, lai redzētu, ka vēders piepūšas kā balons, un pēc tam mierīgi izelpo. Atkārto piecas reizes, tad divas reizes elpo kā parasti un atkal piecas reizes šādi. Nevajag censties apturēt panikas lēkmi – tas neizdosies. Jūsu uzdevums ir to izturēt.
2. Apgūt muskuļu pakāpenisku relaksāciju. Ieteicams to sākt, jūtot mieru, lai panikas brīžos relaksācija izdotos labāk.
Vingrojumam vēlams veltīt 15 minūtes. Jāatrod mierīga vieta, kur apsēsties, un jānovelk apavi. Pirmās 7–14 dienas to vajadzētu darīt divreiz dienā, lai iemaņas nostiprinātos.
Koncentrējoties uz noteiktu ķermeņa daļu, lēni un dziļi ieelpo. Vienlaikus, cik vien stipri var, aptuveni 10 sekundes sasprindzina un tad atslābina konkrētās grupas muskuļus. Vienlaikus izelpo, lai justu, cik brīva kļūst šī ķermeņa daļa. Uz brīdi paliek šajā stāvoklī, lēni un dziļi elpojot. Pēc tam pievēršas nākamajai muskuļu grupai.
Muskuļu grupu secība: labā pēda–kreisā pēda–labais apakšstilbs–kreisais apakšstilbs–labais augšstilbs–kreisais augšstilbs–gurni un sēžamvieta–vēders–krūtis–mugura–labā plauksta un roka–kreisā plauksta un roka–kakls un pleci–seja.
3. Iemācīties pašsuģestiju. Lēkmes laikā, lai mazinātu trauksmes sajūtu, koncentrē domas uz kaut ko patīkamu un nomierinošu, piemēram, vārdu balts, iedomājoties sniegu.
Noderēs arī tā sauktās drošības kartes, kas jāsagatavo iepriekš, uzrakstot uz papīra, ka panikai nav iemesla un tā pēc laika pāries.
