No kā top? 0
Košļājamās gumijas lielākoties ražo no ķīmiski sintezētas gumijas masas. Tā ir laboratorijā radīta sintētiska viela ar visai pagaru nosaukumu (2-metil-1,3-butadiēna homopolimēra, kas apstrādāts ar maleīnskābes anhidrīdu, esteri ar polietilēnglikola monometilēteri). Pēc tam masai pievieno saldinātājus, aromatizētājus un krāsvielas, lai to padarītu pievilcīgu patērētājam. Vai esat kādreiz izlasījuši košļājamās gumijas sastāvu? Ķīmiski sintezētu vielu kokteilis! Velti domāt – ja jau to nenoriju, nav būtiski, no kā gatavo košļājamo gumiju, jo tieši caur smaganām šīs vielas ļoti ātri un efektīvi uzsūcas organismā. Vienā no TV daudz reklamētajām un populārām košļājamajām gumijām izdevās saskaitīt pat 15 E-vielas! To, ka kaut kas nav kārtībā ar košļājamo gumiju sastāva draudzīgumu cilvēka organismam, netieši atzīst paši ražotāji, ar mikroskopiski maziem burtiņiem uz paciņām rakstot šādu tekstu “Nav ieteicama grūtniecēm, mātēm, kas baro bērnus ar krūti. Pārmērīga lietošana var izraisīt diareju (caureju)”.
E-burtiņu birums!
• sorbīts (E 420) ir saldinātājs, viena no cukura sastāvdaļām jeb cukura alkohols, kuru visbiežāk iegūst no kukurūzas. Sorbīta enerģētiskā vērtība ir divreiz mazāka nekā cukuram. Gastroenteroloģe Irita Roderte norāda, ka, uzņemot no pieciem līdz 20 gramiem sorbīta (t. i., sākot no trīs košļājamajām gumijām dienā), var rasties nelielas kuņģa – zarnu trakta darbības problēmas, piemēram, vēdera uzpūšanās. Ja uzņemtā sorbīta deva ir lielāka, nevēlamā izpausme ir stipras krampjveida vēdersāpes. Pārmērīgi un ilgstoši lietojot sorbītu, tas iedarbojas kā caurejas līdzeklis – ierosinot ilgstošas caurejas un ievērojamu svara zudumu. Zinātniskajā literatūrā ir vairāki ziņojumi par pacientiem, kuri šādā situācijā nonākuši slimnīcā;
• ksilīts (E 967) ir saldinātājs, kuru iegūst no koksnes un labības. Gan ksilīts, gan sorbīts spēj aizkavēt baktēriju vairošanos un skābes veidošanās procesu, tāpēc zobārsti iesaka košļājamās gumijas ar šiem saldinātājiem, arī reklāmās tiek plaši uzsvērtas šīs abu saldinātāju īpašības. Diemžēl to, ka tie, uzņemti vairāk par gramu, var izraisīt caureju, vemšanu un vēdersāpēs, ražotāji pasaka čukstus jeb maziem, tikai ar lupu izlasāmiem burtiņiem košļājamās gumijas paciņas apakšā;
• mannīts (E 421) ir saldinātājs, kas var būt gatavots no ģenētiski modificētas kukurūzas. Ja uzņemts pavairāk, arī vainojams pie vemšanas, caurejas un sāpēm vēderā;
• aspartāms (E 951) ir mākslīgi iegūts saldinātājs (200 reižu saldāks par cukuru), viena no pretrunīgākajām pārtikas piedevām visā pasaulē. Zinātnieki ik pa laikam nāk klajā ar paziņojumiem, ka tā var radīt ļaundabīgo audzēju veidošanās risku un virkni citu smagu saslimšanu, bet pēc laika tos apstrīd, un pārtikas industrija atkal var uzgavilēt. Ir speciālisti, kas uzskata, ka aspartāmam nekad nevajadzēja nonākt uz mūsu virtuves galda, bet gan palikt laboratorijā, un tādi, kas apliecina tā drošību. Ļoti daudz kaislību ap šo saldinātāju un pārāk daudz ieinteresētu personu, lai varētu izvērtēt, kurai pusei taisnība. Zinātniskajā literatūrā ir daudz rakstu par aspartāma ietekmi uz organismu, piemēram, Itālijā Ramazīni pētniecības institūtā atklāja, ka žurkām aspartāms bojā nieres, un pastāv saikne starp šī saldinātāja lietošanu un paaugstinātu leikēmijas risku žurkām, bet Eiropas Pārtikas drošības pārvalde neuzskatīja šī pētījuma rezultātus par pārliecinošiem, turklāt nav pierādīts, ka, bojājot žurku nieres, tas pats notiek ar cilvēku nierēm;
• acesulfāms (E950) ir sintētiska saldviela, pētījumos dzīvniekiem izraisījusi vēzi.
Citas sastāvdaļas:
• Antioksidants (E320) jeb butilhidroksianizols (BHA) tiek pievienots, lai pasargātu produktu no oksidācijas. Kamēr mēs to ikdienā lietojam, daudzās valstīs norit šīs vielas kancerogēno īpašību pētījumi (ir atklāts, ka BHA pelēm, žurkām un zivīm paaugstina risku saslimt ar vēzi, par cilvēkiem datu nav pietiekami, jo kurš ļaus sev iebarot potenciāli bīstamu vielu lielos daudzumos?). Pagaidām vien neiesaka to lietot lielos daudzumos.
• Krāsvielas (titāna dioksīds E171 un hlorofilu vara kompleksi E141) – nav skaidri zināma pārtikas krāsvielu ietekme uz veselību ilgtermiņā. Pat zinātnieki nav vienisprātis par to, cik daudz un kā tās uzkrājas organismā, tāpēc vienā valstī kāda krāsviela atļauta, citā ne. Tieši krāsvielas (izņemot dabīgās, kuras iegūtas no burkāniem, bietēm, spinātiem un citiem augiem) vaino alerģiju un astmas saslimšanu pieaugumā, tās var radīt risku aknu un nieru slimībām, ļaundabīgajiem procesiem.
Ir alternatīvas!
Eko veikalos var iegādāt košļājamās gumijas, kurām ir tikai pozitīva ietekme – tās palīdz atbrīvoties no aplikuma veidošanās un sniedz svaigu elpu, negandējot veselību. Jā, tās ir trīs reizes dārgākas! Toties mākslīgo saldinātāju vietā ir brūnais niedru cukurs, bet krāsvielu, konservantu un stabilizētāju tajās nav ne grama!
Kā ražo dabisku košļājamo gumiju? Gumijas bāzei izmanto auga piensulu, ko iegūst no vairāku veidu tropu mūžzaļiem kokiem, sauktiem par Mezoamerikāņu kokiem (Manilkara ģints). Lai iegūtu šo tropu augu sulu, aptuveni 30 metrus augstajiem kokiem izdara seklus zigzaga iegriezumus. No tiem lēnām sūcas piensula, kura pa renītēm satek stumbra apakšā saliktajos traukos. Pēc tam to, nepārtraukti maisot, vāra lielā katlā, līdz masa samazinās par vienu trešdaļu. Tad masu salej ietaukotās koka mucās un ved uz rūpnīcu. Tur gumijas bāze tiek samalta rupja maluma miltos un samaisīta līdz viendabīgai konsistencei. Tad to uz pāris dienām noliek žāvēties siltā telpā. Pēc tam gumijas bāzi vāra katlā +116 grādu temperatūrā, līdz tā izkūst un iegūst biezu sīrupu, ko ievieto jaudīgā centrifūgā un pēc tam filtrē caur smalku sietu. Beidzot gumijas masa ir gatava piedevu pievienošanai. Bioloģiskajām košļājamajām gumijām tas ir niedru cukurs, brūno rīsu sīrups, dabīgi lecitīni, vaski un aromatizētāji. Krāsvielu vietā pievieno ogu sulas, aromatizētāju vietā – piparmētru un citronu eļļu. Pēc tam rūpīgi izmīca, izrullē un atdzesē masu, pārkaisa ar pūdercukuru, sagriež gabaliņos un safasē.
Agrāk tieši šādā veidā gatavoja gumijas bāzes, bet, tā kā tas ir dārgāks un darbietilpīgāks process, ražotāji ātri vien pārgāja uz ķīmisko vielu maisīšanas un vārīšanas procesiem laboratorijās.
