Pārdrošākie slavenu politiķu slepkavības mēģinājumi 0
Asa sižeta filmu galvenie varoņi itin bieži izvairās no teju drošas nāves, taču realitātē šādas sakritības ir krietni retākas. Atentāti tiek rūpīgi plānoti un visbiežāk uzbrucējiem nav ko zaudēt, bet dažkārt notiek brīnumainas lietas un tie izgāžas.„National Geographic” apkopojis piecus pārdrošākos atentātus pret slaveniem politiķiem.
Ronalds Reigans–slepkavības mēģinājuma cēlonis aktrise Džodija Fostere
Bijušais aktieris, Kalifornijas štata gubernators Ronalds Reigans ASV prezidenta amatā bija pavadījis vien 69 dienas, kad viņu sašāva garīgi nelīdzsvarotais Džons Hinklijs. Šajā slepkavības mēģinājumā absurdākais bija nevis pats uzbrukums, bet gan tā cēlonis – aktrise Džodija Fostere. Hinklijs bija apsēsts ar viņu un viņas attēloto nepilngadīgo prostitūtu filmā “Taksists”, tādēļ meklēja efektīgu veidu, kā iepatikties aktrisei. Tā kā vīrietis bija psiholoģiski nestabils, par labāko veidu, kā pievērst sev uzmanību, viņš izvēlējās uzbrukumu prezidentam.Par politisko notikumu aizkulisēm un veiksmīgu izglābšanos vēstīs sensacionālā televīzijas filma „Reigana nogalināšana”, kas vērojama „National Geographic” 9. janvārī plkst. 17.25. Tajā atklās, kā norisinājās mēģinājums nogalināt Ronaldu Reiganu un kā traģiskais notikums pēcāk mainīja prezidenta dzīvi un darbu.
Fidels Kastro – Kubas vadoņa kontā vairāk nekā 600 pret viņu vērstu atentātu
Pret Fidelu Kastro esot plānoti vairāk nekā 600 atentāti un viņš ir ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā kā cilvēks, kurš ir pārdzīvojis vislielāko slepkavības mēģinājumu skaitu. Neprātīgākos no tiem īstenojusi Centrālā izlūkošanas pārvalde. Piemēram, vienā no atentātiem viņi nolēma izmantot Kastro kaislīgo aizraušanos ar niršanu. Okeāna piekrastē, kur viņš grasījās nirt, tika salikti palieli gliemežvāki, pildīti ar sprāgstvielām un krāsoti košās krāsās, lai pievilinātu nirējuun viņu uzspridzinātu.Nodomuatklāja un operācija izgāzās. Citi mēģinājumi iekļāva saindētas pildspalvas, sprāgstošus cigārus un atriebīgas bijušās mīļākās, taču Kastro vienmēr izdevies izglābties. Līdz pērnā gada 25.novembrī Kubas komunistiskās revolūcijas simbols devās aizsaulē 90 gadu vecumā pats (it kā).
Teodors Rūzvelts – dzīvību glābj papīru sainis
Vardarbīgs uzbrukums ir fiziskas un garīgas ciešanas, pēc kurām lielākajai daļai cietušo ir nepieciešams ilgs laiks, lai atgūtos. Taču Teodors Rūzvelts nav šo cilvēku vidū. 1912. gada 14.oktobrī Rūzvelts gatavojās savai aģitācijas kampaņas runai Milvoki, kad kāda salona īpašnieks Džons Šranks viņa virzienā raidīja lodi. Viņa dzīvību glāba biezs mētelis un papīru sainis, kas atradās prezidenta krūšu kabatā. Tūlīt pēc atentāta ievainotais Rūzvelts vis nedevās pēc palīdzības pie ārstiem, bet gan teica 90 minūšu garu uzrunu, to atklājot ar vārdiem: „Dāmas un kungi, nezinu, vai pamanījāt, bet mani tikko sašāva. Bet ar to ir par maz, lai nogalinātu aļņa bulli (progresīvās partijas biedru)”.
Ādolfs Hitlers – rūpīgi plānota neizdošanās
Ikviens, kurš atceras Otrā pasaules kara vēsturi vai iecienījis Toma Krūza filmas, atcerēsies slavenāko no 42 atentātiem pret Ādolfu Hitleru – operāciju „Valkīra”. 1944.gada 20. jūlijā vācu virsnieks Klauss fon Štaufenbergs Hitlera slepenajā mītnē Austrumprūsijā ienesa spridzekli un uzstādīja to zem nacistu līdera galda. Tomēr sprādzienā Hitlers guva vien vieglus ievainojumus, bet Klauss fon Štaufenbergs un pārējie sazvērnieki tika apcietināti un pēcāk sodīti ar nāvi.
Šarls de Golls – 140 lodes nespēj apturēt superauto
Kad slepenās militārās organizācijas sazvērnieki bija nolēmuši nogalināt Francijas prezidentu Šarlu de Gollu, viņi nenovērtēja labas automašīnas spējas. Kad de Golls ar sievu devās no Elizejas pils uz Orlī lidostu, uzbrucēji raidīja 140 lodes viņa Citroën DS virzienā, nogalinot divus prezidenta miesassargus, kas brauca ar motocikliem un sabojājot visas četras auto riepas. Bet pats de Golls un sieva izdzīvoja, pieplokot pie automašīnas grīdas. Un, pateicoties spēkrata balstiekārtas sistēmai, prezidenta šoferim izdevās izvairīties no iespējami letālas priekšējo riepu sānslīdes.
