Pārdomas par Nacionālo attīstības plānu 2014. – 2020. gadam 0
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam sākotnējās redakcijas (turpmāk NAP) izgatavotāji aicina visus pilsoņus izteikties par sagatavoto projektu. Izlasīju internetā šo dokumentu, ko apstiprinājis Ministru kabinets.
Izlasīju arī izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa paspārnē izgatavoto NAP papildinājumu “Ekonomiskā izrāviena vadmotīvs: Latvija 2020. gadā – zaļākā valsts pasaulē”. Šie dokumenti iespaidos valsts un mūsu nākotni, tādēļ mums ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums tos izlasīt un komentēt.
Ministru kabineta apstiprinātais NAP ir labiem nodomiem pārpilns dažādu mērķu saraksts. Vai to visu izdosies astoņos gados sasniegt, to rādīs nākotne. Ir labi izvirzīt mazliet augstākus mērķus nekā reālās iespējas, jo tas liek iesaistītajiem vairāk censties.
Būtiska ļaunprātība
Pirmo dokumentu var uzskatīt par visumā labi domātu, bet otrais – “Ekonomiskā izrāviena vadmotīvs: Latvija 2020. gadā – zaļākā valsts pasaulē”, ko vienkāršības labad saukšu par IZM dokumentu, – satur būtisku ļaunprātību. Ja to apstiprinātu Saeima, tas lēnām, bet nenovēršami ieviestu divvalodību Latvijā. Runa, protams, nav par angļu valodu. Zināmu viltību saredzu arī apstāklī, ka tas tika iesniegts pēdējā brīdī, kā parasti dara ar tādiem priekšlikumiem, kas satur kaut ko lielākajai sabiedrības daļai kaitīgu. Viss pozitīvais IZM dokumentā jau parādās NAP sākotnējā redakcijā, pēdējā brīdī iesniegtajā dokumentā ir tikai divi jaunumi.
Pirmais ir uzsvars uz “zaļo” Latviju. Ja Latvija jau tagad tiek uzskatīta par pasaules otru zaļāko valsti, izskatās nenopietni izvirzīt par vadmotīvu un prioritāti valsts zaļumu. Ja arī tiešām izdotos Latviju pacelt no otrās zaļākās valsts vietas pirmajā, šaubos, vai ar to Latvijas iedzīvotāju labklājība īpaši uzlabotos un vai tas ir Latvijas attīstībai šobrīd visbūtiskākais.
Otrs jaunums, un te mēs nonākam pie IZM dokumenta būtiskās daļas – nostiprināt krievu valodu kā otro valodu mūsu izglītības sistēmā, ieskaitot universitātes. Dokumentā teikts (citēju): “Mācību process un priekšmetu pasniegšana skolās tiek nodrošināta vairākās valodās, kas, jau sākot ar pirmajām skolas gaitām, gatavo jauniešus par konkurētspējīgiem starptautiskā darba tirgus spēlētājiem.” Mēs labi zinām, kādas būs šīs “vairākās valodas”. Tālāk dokuments nodrošina krievu valodas lietošanu universitātēs, kas palikušas līdz šim kā latviešu valodas aizstāvības pēdējā frontes līnija. Dokuments paredz novākt arī to. Par augstskolām runājot, IZM dokumentā teikts: “Studiju programmas tiek nodrošinātas dažādās valodās, un augstākā izglītība ir kļuvusi par plaši pieprasītu Latvijas eksporta preci, sevišķi Austrumu reģionā un bijušajās NVS valstīs.” Te jau samērā tieši pateikts, kādā “dažādā” valodā notiks mācības Latvijas universitātēs.
Ministru kabineta apstiprinātā sākotnējā redakcija sākas vārdiem: “Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020. gadam (NAP 2020) ir hierarhiski augstākais nacionālā līmeņa vidējā termiņa plānošanas dokuments.” To apstiprinās Saeima, tam būs likuma spēks. Ja tā, tad ar iepriekš uzskaitītajiem ieteikumiem krievu valoda Latvijas izglītības sistēmā tiks nostiprināta kā pilnīgi līdzvērtīga latviešu valodai. Pārējais ir tikai laika jautājums. Divvalodība būs ieviesta.
Šī ļaunprātība pret latviešu tautu tiek pasniegta nomaskēta zem “zaļas Latvijas” romantiskā plīvura, desmit lappušu garā rakstā “uzburot viegli saprotamu un īstenojamu sapni par nākotnes Latviju” (citāts no IZM dokumenta ievada pirmās rindkopas).
Dokuments izplūst burvīgās, utopiskās ainās no Latvijas nākotnes, tikai nedrīkst lasīt augšā minētos izvilkumus no šī viltīgā priekšlikuma.
Pielabināties?
Tiek atkārtots melīgais apgalvojums, ka, ja latviešu jaunieši nemācīsies krievu valodu, tad nebūs spējīgi konkurēt darba tirgū. Tam es ticēšu, kad vācieši sāks saviem bērniem mācīt turku valodu, lai viņi varētu apkalpot savu četru miljonu lielo turku minoritāti. Piesaukta atkal fantāzija par “bezgalīgajām Austrumu reģiona eksporta iespējām”, šoreiz augstskolu jomā. Domātas, protams, nav ne Ķīna, ne Indija vai citas patiesi varenās Austrumu ekonomikas. Atgādināšu, ka no Latvijas eksporta darījumiem tikai ap 10% notiek ar Krieviju.
Vairākās vietās IZM dokumentā parādās pārspīlēta vēlme par katru cenu pielabināties etniskajām grupām un mazināt latvisko elementu. Pieminēšu tikai vienu mazu piemēru. Dokumenta 9. lappusē kāds teikums beidzas ar vārdiem “… neatslābstoša uzmanība tiek veltīta LATVIJAS (izcēlums mans) etniskās kultūras bagāžas uzturēšanai”.
Man kā latvietim šķiet, ka mūsu valsts Nacionālajā attīstības plānā būtu jāskan “… neatslābstoša uzmanība tiek veltīta LATVIEŠU etniskās kultūras bagāžas uzturēšanai”. Krievu etniskās kultūras bagāžu lai uztur Krievijā, viņu valstī, ar saviem nesalīdzināmi lielākajiem finanšu resursiem.
IZM dokumentam vajadzēja norobežoties ar ieteikumiem izglītības un zinātnes jomā, bet laikam jau viss garais, romantiskais stāsts ir uzburts, lai pēc iespējas padarītu paviršam lasītājam nemanāmākus tā patiesos nolūkus, izteiktus divos citētajos teikumos.
“Zaļāka valsts” – “sarkanā siļķe”
Kā mums stāsta deputāts Ojārs Kalniņš, Amerikas Savienotajās Valstīs nesvarīgu jautājumu, kas tiek izcelts, lai novirzītu uzmanību no patiesi būtiskā, sauc par “sarkano siļķi”. IZM dokumentā “zaļākās valsts” vietā visādā ziņā labāk iederētos “sarkanā siļķe”.
Izglītības jomā NAP prioritātei jābūt risinājumam nenormālajai situācijai ar krievu skolām, kāda nepastāv nekur citur pasaulē. Reāls un izpildāms mērķis līdz 2020. gadam ir pamazām, pa vienai klasei gadā, pāriet uz latviešu valodu visos valsts bērnudārzos un pamatskolās, lai pēc tam nākamajos gados tas tiktu paveikts vidusskolās. Krievu skolas nopietni kavē valsts attīstību un bremzē labklājības atgriešanos. Man ir 78 gadi, un es te drīz vairs nebūšu, bet pierakstiet sekojošās pāris rindiņas un pārlasiet tās pēc 5, 10 vai 20 gadiem: kamēr pastāvēs krievu skolas, nekāda integrācija, izlīgšana vai samierināšanās nebūs. Nav un nebūs, jo pretējā puse to nevēlas.
Redzam jau no šodienas notikumiem, ka Maskavas sakūdītie ekstrēmisti gādās, lai nebūtu ne miera, ne saskaņas, ne savstarpējas piedošanas. Nepārtrauktā berze mazinās arī saimniecisko atkopšanos un labklājību.
Ar imperiālisma idejām saindētajai Krievijas valdībai interesē uzturēt šeit spriedzi, nestabilitāti, un viņi atrod Latvijā pietiekami daudz krievu ekstrēmistu, kuri gatavi šo netīro darbu viņu labā darīt. No krievu skolām ik gadus nāks klāt jauni kadri, kas pakļausies kūdīšanai un darbu turpinās. Tas ir Krievijas ģeopolitiskās interesēs, un viņi to samērā atklāti atzīst.
Šo pāriešanu uz latviešu valodu visās valsts finansētajās skolās Saeimā jau centās panākt Nacionālā apvienība. Sīkumaina greizsirdība no pārējo latvisko partiju puses, gļēvums un valsts ienaidnieki šo priekšlikumu noraidīja. Ļoti iespējams, ka latviešu tauta kādu dienu piestādīs šiem politiķiem savu rēķinu. Tomēr tagad ir lieliska izdevība pieļauto kļūdu labot ar “NAP 2020”.
Ja ir vēlme paturēt IZM dokumentā ieteiktās skolas un augstskolas ar citām mācību valodām, tad jānosaka, ka runa ir tikai par Eiropas Savienības valodām. Angļu valoda ir labākais risinājums augstskolu izglītības “eksportēšanai”. Tā ir vispār atzīta kā šodienas starptautiskā izglītības, zinātnes, biznesa un tūrisma valoda. Ja kāds iedomājas, ka tāda varētu būt krievu valoda, tad viņš vienkārši neredz šodienas realitāti vai arī dzīvo mucā un tiek pa spundi barots.
