Pārdomas par Mazsalacas vidusskolas likvidēšanu 67
Autors: Ringolds Arnītis, valmierietis, uzņēmējs, Latvijas Agronomu biedrības prezidents
Valmieras novadā Mazsalacas vidusskola ir likvidēta. Tādu lēmumu īsi pēc Jāņiem, 29.jūnijā bez publiskas apspriešanas pieņēma Valmieras domes deputāti. 16 PAR, 1 atturējās.
It kā nekas īpašs, jo esam pieraduši pie skolu slēgšanas kā ikdienišķas parādības. Tomēr man kā valmierietim, kas vienmēr lepojas ar savu pilsētu un novadu par šo faktu sāp sirds un nepamet netaisnības sajūta.
Mazsalacas vidusskola ir dibināta 1919.gadā, gandrīz vienlaicīgi ar Latvijas Republikas dibināšanu. Un Mazsalaca nav niecīgs pagasta centrs, bet viena no Latvijas mazpilsētām. Pilsēta, kas atrodas pierobežā, par kuru mēs tik ļoti runājam drošības sakarā. Un tuvākais centrs ir Valmiera, kas atrodas 40 km attālumā.
Tātad turpmāk bērni, kas beigs 9. klasi, dosies projām no savām mājām. Vai tā būs Valmiera, Rīga vai ārzemes, to mēs nezinām, bet katrā ziņā Mazsalacā iegūt vidējo izglītību un uzaugt savā ģimenē vairs nebūs iespējams.
Vai gadījumā mēs pēdējā laikā nelikvidējam pārāk daudz? Skolas, ražotnes, kultūras namus, autoostas? Vai netiek prasīts pārāk daudz no mūsu mazās Latvijas, kur lauki jau tā ir iztukšoti? Kur būs mūsu turpmākā latviešu dzīves telpa? Pilsētās, kas visā pasaulē ir gandrīz vienādas? Kur mēs attīstīsim savu latvisko dzīvesveidu un pašapziņu. Kur augs jaunie saimnieki, uzņēmēji un vienkārši brīvi latvieši?
Katrā ziņā Mazsalacas nākotnei ir pārvilkta trekna svītra. Jo nav neviena iemesla, kāpēc jauniešiem, kas tik ilgi bijuši projām, atgriezties Mazsalacā. Kāpēc kādam tur dibināt uzņēmumu vai veidot ģimeni.
Es domāju, ka šodien katram ir īstais brīdis aizdomāties par to, kādus deputātus esam ievēlējuši. Jo tikai tas ir vienīgais ceļš, kā aizstāvēt savas intereses demokrātiskā iekārtā. Novadu reforma mainīja pašvaldību administratīvās robežas. Šobrīd 333 pagasti un 6 pilsētas palikušas bez savas pārstāvniecības domēs, kuras attālinājušās no saviem iedzīvotājiem. Vai esam vēlējuši pēc gudrām runām, solījumiem vai tomēr padarītiem darbiem un cīņas spara par savējo interesēm?
Es visu savu dzīvi esmu iestājies par lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un citiem lauku ļaudīm. Jo tā ir mana pārliecība, kad bez laukiem, bez tām ģimenēm, kas tur dzīvo, Latvijai nav nākotnes. Kā tad tālāk dzīvosim? Kāda būs inteliģence mūsu mazpilsētās? Kādi būs tie bērni, kas izaugs lauku sētās?
Tāpēc uzskatu, ka Valmieras dome ir pieļāvusi stratēģisku kļūdu, skrienot citiem pa priekšu un domājot tikai par īstermiņa ieguvumiem un interesēm. Domāju, ka beidzot turīgajam Valmieras novadam, kas lepojas ar savu attīstību, ir jāvienojas ar saviem iedzīvotājiem, kāda būs Valmieras novada nākotnes attīstība, kādas būs mazpilsētas Mazsalaca, Rūjiena, Strenči un lauki. Jo pašvaldība pieder tās iedzīvotājiem, bet deputāti ir tikai izvēlēti pārstāvji.
Turēsimies kopā, paudīsim savu viedokli, nepaliksim vienaldzīgi par mūsu un mūsu bērnu nākotni.
Lai mums visiem veicas!
Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
