Pārdeva latvieti indietim uz Kipru… 26 gadus vecajai Gunitai draud pat astoņi gadi cietumā 2
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šonedēļ sāka tiesvedību par cilvēktirdzniecību pret 26 gadus veco Gunitu. Viņa tiek apsūdzēta, ka ekspluatācijas nolūkos, izmantojot personas ievainojamību un bezpalīdzības stāvokli, ar viltu savervēja, pārvadāja un izmitināja 25 gadus veco Kristīni (vārds mainīts).
Nopelnīt uz cita nelaimi
Saskaņā ar apsūdzību 2018. gadā jūlijā Gunitai radies nodoms, ka varētu labi nopelnīt, izmantojot savas paziņas māsu Kristīni.
Strādājot un dzīvojot Kiprā, Gunita bijusi pazīstama ar cilvēkiem, kuri ļoti vēlējušies iegūt likumīgas tiesības uzturēties Eiropas Savienībā, arī ar kādu Indijas pilsoni. Viens no ceļiem šādiem cilvēkiem – fiktīvi apprecēties ar ES pilsoni.
Tieši ar šādu nolūku Gunita uzrunājusi Kristīni un pierunājusi viņu doties uz Kipru, pirms tam viņu aizvedot pēc izziņas par ģimenes stāvokli uz Latvijas Pilsonības un migrācijas pārvaldi un izmitinot paziņas mājoklī Rīgā.
Kāda persona no Kipras nopirkusi Kristīnei aviobiļeti uz Kipru, kur Gunita nodevusi Kristīni Indijas pilsoņa rīcībā.
Cilvēktirdzniecības faktors slēpjas tajā, ka, pēc prokuratūras domām, Gunita savervējusi Kristīni ar viltu, solot viņai patstāvīgas dzīves izveidošanos, ģimenes nodibināšanu un aprūpes tiesību atgūšanu par saviem bērniem. Tam Kristīne piekritusi, no likuma viedokļa būdama ievainojama – persona bez izglītības, bez algota darba, bez ģimenes atbalsta – un bezpalīdzīga, kas saistāms ar Kristīnes psihisko stāvokli.
Par šo noziedzīgo nodarījumu Gunitai draud sods līdz pat astoņiem gadiem cietumā.
Sieviete tiek apsūdzēta arī par nelikumīgu Kristīnes datu izmantošanu, izkrāpjot 50 eiro kredītu. Tas viņai izdevies trešajā mēģinājumā, bet šis nodarījums no smaguma viedokļa, protams, nav salīdzināms ar pirmo apsūdzību.
Gunita uz pirmo tiesas sēdi nebija ieradusies. Viņai bija piemērots drošības līdzeklis neizbraukšana no Latvijas un regulāra pieteikšanās policijā, ko viņa kādu laiku arī godprātīgi pildījusi. Tad lūgusi izbraukšanu no valsts, kas viņai arī atļauts, bet neesot noteiktā laikā atgriezusies. Kur apsūdzētā ir šobrīd, tiesai nebija zināms. Tiesa pieņēma lēmumu uz nākamo tiesas sēdi februārī Gunitu atvest piespiedu kārtā.
Valsts izmaksājusi Kristīnei kā cietušajai kompensāciju 1505 eiro, bet vēl 7209 eiro kā kaitējuma kompensāciju viņa no Gunitas vēlas piedzīt tiesas ceļā.
Kristīnei palīdzējis Ķuzis
Kristīne pēc tiesas labprāt piekrita nelielai sarunai ar žurnālistu. Tam piekrita arī viņas juridiskā pārstāve tiesā. Kristīne ir otrās grupas invalīde (garīgas attīstības problēmas), saņemot valsts pabalstu 128 eiro mēnesī. Sieviete loģiski domājoša, izmanto viedtālruni un sociālos tīklos. Dzimusi kādā Kurzemes novadā un mācījusies internātskolā, pēc tam – par pavāra palīdzi, bet mācības nav pabeigusi. Pēc divu gadu kopdzīves ar kādu vīrieti piedzimuši divi bērni, kuri šobrīd atrodas audžuģimenē.
Par tikšanos ar bērniem un viņu atgūšanu Kristīne šobrīd tiesājoties. Un tieši bērni esot bijis iemesls, kāpēc ļāvusies Gunitas avantūrai.
“Gunita teica, ka, apprecoties un iegūstot stabilu dzīves vietu un ģimeni, es dabūšu atpakaļ savus bērnus. Kad aizlidoju uz Kipru un mani aizveda pie tā indieša, sapratu, ka nav labi, jo man atņēma pasi, turklāt Gunita man lika sameklēt vēl kādu Latvijas sievieti fiktīvām laulībām. Es piezvanīju uz Latvijas Valsts policijas dežūrdaļu un lūdzu iedot kāda priekšnieka telefona numuru.
Sākumā man negribēja dot, bet pēc piecām minūtēm man atzvanīja un iedeva policijas priekšnieka Ķuža numuru.
Vispirms mēs parunājām pa telefonu, un tad Ķuzis lūdza, lai viņam aizsūtu bildes no vietas, kur atrodos. To arī izdarīju. Drīz pēc manis atbrauca vietējie policisti, kuri aizveda uz krīzes centru. Pēc dažām dienām lidoju uz Latviju,” man stāsta Kristīne. Šobrīd viņa dzīvo pie drauga Rīgā. (Vai ar Kristīni tiešām personīgi sazinājies Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis un vai policijas priekšnieks vienmēr tiek iesaistīts šādos gadījumos, redakcijai neizdevās gūt apstiprinājumu, jo I. Ķuzis atrodas ārpus Latvijas.)
Gunita esot Kristīnei gan lūgusi par naudu atsaukt apsūdzību, gan draudējusi, taču cietusī neesot gatava piekāpties.
Sešos gados – 43 upures
Iekšlietu ministrijas nozares Politikas departamenta vecākā eksperte, nacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības jautājumos Lāsma Stabiņa skaidro – ir jāsaprot, ka cilvēku tirdzniecība ir smags vai sevišķi smags noziedzīgs nodarījums pret indivīdu – pret personas brīvību, godu un cieņu, savukārt fiktīvas laulības ir noziedzīgs nodarījums pret valsti un pārvaldības kārtību.
Kopš 2014. gada Latvijā reģistrēti 138 identificētie cilvēku tirdzniecības upuri, no tiem 43 pilngadīgas Latvijas pilsones, kuras cietušas no cilvēku tirdzniecības fiktīvo laulību nolūkā. 2014. gadā identificētas 22 fiktīvo laulību upures, 2015. g. – piecas, 2016. g. – viena, 2017. g. – astoņas, 2018. g. – piecas, 2019. g. – divas.
“Līdz pat 2015. gadam fiktīvo laulību problemātika cilvēku tirdzniecības aspektā nebija pētīta nevienā no ES dalībvalstīm, nebija apzināta informācija par fiktīvajās laulībās iesaistītajām personām, par viņu izmantošanu piespiedu fiktīvās laulībās un citās cilvēku tirdzniecības formās, lai gan valsts iestādes un nevalstiskās organizācijas Latvijā jau sen cēla trauksmi par aizdomām, ka fiktīvās laulības un cilvēku tirdzniecība ir savstarpēji saistītas.
Latvijas Iekšlietu ministrijas vadītā projekta ietvaros tika veikts apjomīgs pētījums Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Īrijā un Slovākijā un tika definēts jauns jēdziens – ekspluatatīvas fiktīvās laulības, kas vienlaikus aptver gan personas ekspluatāciju vieglākā formā, kas visbiežāk tiek interpretēta kā vardarbība ģimenē, gan smagākas ekspluatācijas formas, kuras var tikt atzītas par cilvēku tirdzniecību.
Šis fenomens ir cieši saistīts ar cilvēku tirdzniecību piespiedu laulību slēgšanas nolūkā.
Konstatēts, ka šī parādība pēc būtības ir ļoti lielā mērā balstīta uz dzimumu – galvenokārt potenciālie upuri ir sievietes no ES valstīm, savukārt lielākā daļa iesaistīto trešo valstu valstspiederīgo ir vīrieši.
Pētnieki identificēja dažādas ekspluatācijas formas šādās fiktīvajās laulībās, un tās ietvēra skaidrus piespiešanas, maldināšanas un ekspluatācijas elementus un pat cilvēku tirdzniecību ļoti smagā formā,” saka L. Stabiņa
Tāpat viņa norāda, ka gadījumi ir dažādi, kā sievietes tiek pakļautas cilvēku tirdzniecībai un nonāk ekspluatācijā tieši fiktīvo laulību nolūkā, piemēram, sieviete apzināti ir piekritusi stāties fiktīvās laulībās ārvalstīs ar mērķi no šī darījuma gūt finansiālu vai materiālu labumu, viņai sasolīts, ka varēs ātri izšķirties un neviens pat neuzzinās, ka viņa aizbraukusi uz konkrēto valsti noslēgt laulības, taču viņai netiek samaksāts un viņa tiek pakļauta ekspluatācijai.
Citos gadījumos sievietes tiek apzināti maldinātas, viņām piedāvā darbu – strādāt par auklīti, sabiedriskās ēdināšanas vai uzkopšanas sektorā. Pēc ierašanās sievietei tiek pateikts īstais nolūks, kāpēc viņa ir atvesta uz mērķa valsti, proti, stāties fiktīvās laulībās.
Ja viņa atsakās, tad pret viņu tiek vērsta spīdzināšana, fiziskā, emocionālā un seksuālā vardarbība, lai panāktu, ka persona dodas uz dzimtsarakstu nodaļu.
Taču rezultāts vairāk vai mazāk visos šajos gadījumos ir viens: cilvēku tirdzniecības upurim tiek liegta rīcības, saskarsmes un pārvietošanās brīvība, viņu seksuāli izmanto, pakļaujot vardarbīgai un pazemojošai attieksmei un dažkārt pat piespiežot dzemdēt bērnu, kas pilnībā nodrošina trešo valstu pilsonim uzturēšanos ES, nodarbina pret pašas gribu, bet dokumentus izmanto kredītu un aizņēmumu iegūšanai.
Fiktīvās laulības un sodi
Fiktīvas laulības ir laulības, kas ir noslēgtas starp Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem un trešo valstu piederīgajiem ar vienu vienīgu mērķi – pirmajam gūt finansiālu labumu, otrajam – iegūt iespēju legāli uzturēties ES, proti, saņemt uzturēšanās atļauju.
Kopš 2013. gada 1. aprīļa par apzinātu stāšanos fiktīvās laulībās, kas būtībā nozīmē citai personai ļaunprātīgi nodrošināt iespējas likumīgi iegūt tiesības uzturēties citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, Krimināllikuma 285.² pants paredz pat cietumsodu.
Pārkāpuma gadījumā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Savukārt, ja noziegums veikts mantkārīgos nolūkos, piemēram, persona apzināti piekritusi laulībām, par to saņemot naudu, sods ir vēl bargāks – brīvības atņemšana līdz pat pieciem gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikumu sodāmas ir gan tās personas, kuras vervējušas personu fiktīvajām laulībām, gan arī pati persona, kura piekritusi tām. Mērķis nav tikai sodīt personas par apzinātu stāšanos fiktīvās laulībās, bet gan atturēt personas no šķietami vieglas un vilinošas peļņas – aizbraukt uz ārvalstīm, stāties fiktīvās laulībās, saņemt par to naudu.
2013. gadā uzsākti septiņi kriminālprocesi, 2014. gadā – 13, 2015. gadā – 1, 2016. gadā – 6, 2017. gadā – 10, 2018. gadā – 2, 2019. gada 9 mēnešos – 4.
2016. gadā notiesātas 9 personas: 2 cietumsodi (1–3 gadi), 7 – nosacīti cietumsodi; 2017. g. notiesātas 16 personas: 12 – nosacīti cietumsodi, 4 – piespiedu darbs; 2018. g. notiesātas 19 personas: 6 nosacīti cietumsodi, 3 cietumsodi, 8 piespiedu darba sodi, 2 – naudas sodi.
