Maznodrošinātā ienākumu līmenis Latvijā atšķiras vairākas reizes 1
Labklājības ministrijas statistika liecina, ka pēdējo gadu laikā trūcīgo personu skaits – to Latvijā ir ap 50 000, no tiem gandrīz 10 000 senioru – ik gadu samazinās aptuveni par 9,5% gadā.
Situācijā, kad valstī netiek pārskatīts trūcīgas personas ienākumu līmenis, daudzām pašvaldībām nekas cits neatliek kā paaugstināt ienākumu līmeni, kad mazo pensiju saņēmēji atzīstami par maznodrošinātiem, lai viņi varētu saņemt izdzīvošanai nepieciešamo sociālo atbalstu.
Nodilušais trūkuma slieksnis
Pagājušā gada nogalē Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons Satversmes tiesā iesniedza jau trešo pieteikumu par trūcīgas personas ienākumu sliekšņa neatbilstību Satversmei.
Ekonomiskās krīzes laikā, kad to “iesaldēja” 90 latu jeb 128,06 eiro (tie bija 50% no minimālās algas) apmērā, likumdevējs nedeva norādes par iespēju atgriezties pie iepriekšējās kārtības, proti, ka trūcīguma slieksnis ir saistīts ar valstī noteiktās minimālās algas lielumu un pieaug līdz ar minimālo darba algu.
Netika noteikta arī cita aprēķinu metode, kas ļautu pietuvināt trūcīgās personas ienākumu līmeni reālajai situācijai, ko ietekmējusi gan inflācija, gan minimālās darba algas palielināšanās valstī.
Trūcīguma slieksnis – 128,06 eiro – ir gandrīz trīs reizes mazāks par nabadzības riska slieksni, kurš vienas personas mājsaimniecībai 2017. gadā bija 367 eiro, un šī starpība ir ar augošu tendenci, norāda tiesībsargs.
Pēc pērnās pensiju indeksācijas daļai pašu mazāko vecuma pensiju saņēmējiem tā par dažiem vai pārdesmit eiro pārsniegusi nesamērīgi zemu nosprausto trūcīguma robežu, kas nodrošina tiesības saņemt nozīmīgus sociālos pabalstus un pakalpojumus, piemēram, pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, atbrīvojumu no maksas par veselības aprūpes un sociālās aprūpes pakalpojumiem, dzīvokļa pabalstu, zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju.
Lai arī pašvaldība drīkst noteikt lielāku trūcīguma sliekšņa līmeni, to šobrīd nav izmantojusi neviena no 119 pašvaldībām.
“Trūcīgas personas ienākuma līmeņa paaugstināšana ir noteikta plānā minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.–2021. gadam, kas šogad tiek ieviests ierobežotā apmērā. Labklājības ministrija to atkārtoti iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā, lai virzītos uz minimālā ienākumu līmeņa paaugstināšanu.
Plāns paredz palielināt trūcīgas personas ienākuma līmeni līdz 198 eiro jeb 40% no mājsaimniecību ienākumu mediānas un palielināt garantēto minimālo ienākumu (GMI) līmeni līdz 99 eiro jeb 20% no mājsaimniecību ienākumu mediānas,” stāsta Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa.
Pieslēdzas pašvaldības
Jelgavas sociālo lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Diržine stāsta, ka no šī gada 1. janvāra pilsētā paaugstināts ienākumu slieksnis tiem, kuri pretendē uz maznodrošinātā statusu. “Izmaiņas veiktas, lai uzlabotu senioru dzīves kvalitāti pēc pensiju indeksācijas un valsts pabalstu paaugstināšanas personām ar invaliditāti, kuras nesaņem vecuma pensiju,” viņa saka.
Šogad uz maznodrošinātā statusu var pretendēt ģimenes, kurās nav darbspējīgu personu un kuru vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 295 eiro (pērn 267 eiro), kā arī atsevišķi dzīvojoši pensionāri un cilvēki ar invaliditāti, kura vidējie ienākumi mēnesī nepārsniedz 325 eiro (pērn 267 eiro).
Šobrīd Jelgavas sociālo lietu pārvaldes rūpju lokā ir gan 205 trūcīgie vientuļie pensionāri un personas ar invaliditāti, kā arī 15 ģimenes ar šādu statusu, gan 806 maznodrošinātie vientuļie seniori un 62 ģimenes (kopā 125 personas).
Visbiežāk pieprasītie sociālie pabalsti pašvaldībā ir pabalsts medicīnas pakalpojumu apmaksai un dzīvokļa pabalsts, bet no sociālajiem pakalpojumiem senioriem pārsvarā nepieciešama aprūpe – kā mājās, tā īslaicīgās aprūpes iestādēs, kā arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, tajā skaitā sociālās rehabilitācijas kurss rehabilitācijas centrā “Tērvete”.
Šogad maznodrošinātās personas ienākumu slieksnis celts vēl vairākās pašvaldībās, piemēram, Jēkabpilī tagad tas būs 280 eiro katram ģimenes loceklim, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma, invaliditātes pensijas vai sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam – 345 vai 390 eiro atkarībā no tā, vai viņiem ir vai nav apgādnieka.
Jēkabpils Sociālā dienesta vadītāja Larisa Laizāne stāsta, ka trūcīgie un maznodrošinātie seniori var saņemt ne tikai atvieglojumus maksai par elektrību vai dzīvokļa pabalstu, bet arī pretendēt uz vienreizēju pabalstu mājokļa remontam un uz pabalstu veselības aprūpei, ko piešķir ārstēšanās un medikamentu iegādes, zobu ārstēšanas un protezēšanas, kā arī medicīnas preču iegādes izdevumu apmaksai (uz šo pabalstu var pretendēt arī pensijas saņēmēji, kuri nav atzīti par trūcīgiem vai maznodrošinātiem).
Atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem ir noteikts arī augstāks garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmenis – 110 eiro, trūcīgie vientuļie seniori, kuri vecāki par 80 gadiem, bez maksas saņem aprūpes mājās pakalpojumu, trūcīgie un maznodrošinātie saņem transporta pakalpojumus nokļūšanai uz ārstniecības iestādi, bez maksas var apmeklēt peldbaseinu.
“Ar katru gadu palielinās izdevumi pabalstam veselības aprūpei. Pērn šim mērķim izlietoti 124 577 eiro un to saņēmusi 801 mājsaimniecība. No tiem 87% jeb 107 961 eiro saņēmušas 694 mājsaimniecības, kurās ir tikai pensionāri vai personas ar invaliditāti,” atklāj dienesta vadītāja. Jēkabpilī par trūcīgiem atzīti 85, bet par maznodrošinātiem – 370 vecuma pensijas saņēmēji.
Aizkraukles novadā dzīvo 8038 cilvēki, no tiem 1712 pensionāri, no tiem trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss piešķirts 259 jeb 15%. Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Arvis Upīts norāda, ka, paaugstinoties indeksēto pensiju apmēram, daļai iedzīvotāju pašvaldības sniegtais sociālais atbalsts nebūtu pieejams, arī dažādi komunālie maksājumi turpina pieaugt, tādēļ daļa pensionāru, saņemot pāris eiro vairāk pie pensijas, zaudē atbalstu un nonāk uz nabadzības sliekšņa.
“Paaugstinot ienākumu līmeņus maznodrošinātas personas statusu piešķiršanai, uz to varēs pretendēt arī seniori ar zemākajām pensijām,” viņš saka un piebilst, ka šogad vientuļiem pensionāriem tas noteikts 295, bet pensionāru ģimenēm – 260 eiro apmērā.
Vispieprasītākie sociālie pabalsti pašvaldībā ir pabalsts īres un komunālo pakalpojumu apmaksai, no kopējiem līdzekļiem sociālajai palīdzībai šiem mērķiem tiek izlietoti 60%, pabalsts ārstēšanās un medikamentu izdevumu segšanai – gada laikā katrs maznodrošinātais var saņemt atbalstu līdz 120 eiro.
Atšķirīga pieeja
Katrai pašvaldībai dotas tiesības noteikt atšķirīgu maznodrošinātās personas ienākumu līmeni, kas dod tiesības saņemt ne tikai pašvaldības noteikto sociālo palīdzību, bet arī ievērojamus – līdz pat 90% – nekustamā īpašuma nodokļa un citus atvieglojumus.
Pirms dažiem gadiem Valsts kontrole, salīdzinot 82 pašvaldību noteikto maznodrošinātā ienākumu līmeni, konstatēja, ka to nosaka, ņemot vērā dažādus ienākumu rādītājus valstī, piemēram, procentos no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, no iztikas minimuma, no trūcīgās personas ienākumu līmeņa, kā arī par pamatu ņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.
Piemēram, Rīgas pensionāram tas ir 400, bet Daugavpils – 344 eiro, bet dažviet tas tik tikko pārsniedz trūcīguma līmeni. Tas nozīmē, ka tiesības uz valsts un pašvaldības noteiktajiem atvieglojumiem šobrīd ir iedzīvotājiem ar ļoti atšķirīgu ienākumu līmeni, ko nevar uzskatīt par taisnīgu attieksmi.
Tādēļ ar 2021. gadu plānots Latvijā noteikt vienotu maznodrošinātā ienākumu slieksni 297 eiro, taču pašvaldībām tiks atstātas tiesības to noteikt arī augstāku, tādējādi būs divi maznodrošinātās personas ienākuma līmeņi – valsts un pašvaldību noteiktais. Lai tā notiktu jau 2021. gadā, plānam vēl nepieciešams valdības atbalsts.
