Satversmes tiesa jau otro reizi konstatē Saeimas patvaļu, lemjot par jauno novadu robežām 1
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau otro reizi Satversmes tiesa konstatējusi, ka Saeima, lemjot par administratīvi teritoriālo reformu, ir rīkojusies patvaļīgi un pieņēmusi lēmumu, kas ir pretrunā ar Satversmi.
Varakļānu novada teritorijas iekļaušana Rēzeknes novadā neatbilst reformas mērķim un kritērijiem, jo Rēzeknes novadā nav reģionālās nozīmes attīstības centra. Saeima nav arī ņēmusi vērā vietējās kopienas intereses, kas iedzīvotāju aptaujā bija izteiktas par labu Madonas novadam, piektdien sacīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova.
Viņa uzsvēra, ka lēmums par Varakļānu pievienošanu Rēzeknes novadam pieņemts tikai, skatot likumu 3. lasījumā, bez racionāla pamatojuma, kāpēc šāds izņēmums ir pieļaujams.
Saeima nav ievērojusi vienlīdzības principu – lēmuma pamatā bijusi deputātu pārliecība par šīs teritorijas kultūrvēsturisko piederību Latgalei. Taču citos līdzīgos gadījumos kultūrvēsturiskais aspekts nav ņemts vērā, noraidot priekšlikumus, piemēram, par Alsungas un Sēlijas novadu izveidošanu.
Centrālā vēlēšanu komisija piektdien vakarā apturēja 5. jūnijā izsludinātās vēlēšanas Madonas un Rēzeknes novados.
Jau pirmdien Saeima kā steidzamu varētu pieņemt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto “Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likumu”, kas paredz abās pašvaldībās vietējās vēlēšanas no šā gada 5. jūnija pārcelt uz 11. septembri.
Tas nozīmē, ka Varakļānu pilsēta, Varakļānu pagasts un Murmastienes pagasts tiks iekļauti Madonas novadā, to paredzot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma grozījumos.
Par to drīz pēc Satversmes tiesas nolēmuma publiskošanas piektdien paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“AP”).
Tagadējo pašvaldību pilnvaras ir līdz šā gada 1. jūlijam, kad stājas spēkā administratīvi teritoriālā reforma un pašvaldības sāks darbu jaunajās teritorijās.
VARAM piedāvātais projekts paredz, ka no 1. jūlija līdz 1. oktobrim Saeima iecels pagaidu administrāciju katrā pašvaldībā. Jaunajā Madonas novadā bez Madonas un Varakļānu novada vēl būs Ērgļu, Cesvaines un Lubānas novads. Savukārt Rēzeknes novadā, kurā 2009. gadā apvienojās 25 pašvaldības, vēl ir tam pievienotais Viļānu novads.
Iedzīvotāji saziedo naudu pieteikumam
Varakļānu novads pieteikumu Satversmes tiesai sagatavoja par iedzīvotāju savāktajiem ziedojumiem, “Latvijas Avīzei” pastāstīja Varakļānu novada priekšsēdētājs Māris Justs. Viņš uzsvēra, ka pašvaldībā iedzīvotāju aptauja notika pēc Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas lūguma.
Aptaujā bija augsta aktivitāte – tajā piedalījās aptuveni puse iedzīvotāju, no kuriem 84,28% nobalsoja par pievienošanos Madonas novadam vai novada saglabāšanu esošajās robežās.
To preses konferencē uzsvēra arī S. Osipova, norādot, ka vietējās pašvaldības viedokli Saeima arī nav ņēmusi vērā. M. Justs nekandidēja Rēzeknes novada domes vēlēšanās, bet tagad, atsaucoties uz šo aptauju, pieļāva, ka Madonas novada domes vēlēšanās viņš varētu kandidēt, “jo iznākums atbilst iedzīvotāju interesēm”.
Priecīgs par Satversmes tiesas spriedumu bija arī Madonas novada priekšsēdis Agris Lungevičs (ZZS). Viņš laikrakstam teica: “Tas ir labs lēmums, jo ir ņemta vērā iedzīvotāju griba. Tagad būs atjaunotas Madonas rajona robežas.
Vēlēšanas pārcels, bet neesmu par to saskumis.” Vēl jāatgādina, ka Saeima, skatot pašvaldību reformas likumu 2. lasījumā, Varakļānu novadu bija iebalsojusi vienlaikus kā pie Madonas, tā Rēzeknes novada.
Likums 2. lasījumā gan tika pieņemts lielā steigā, jo tā bija viena no pēdējām sēdēm klātienē. Tāpēc tas bija 3. lasījumā jālabo jebkurā gadījumā. Varakļānu iekļaušanu Rēzeknes novadā aizstāvēja vairāki Latgales deputāti, kā arī tās puses kultūras darbinieki.
Taču S. Osipova preses konferencē uzsvēra, ka kultūrvēsturiskais aspekts nav minēts starp reformas kritērijiem.
Saeima noteikusi, ka administratīvi teritoriālā reforma nav pakārtojama prasībai saglabāt kultūrvēsturisko vidi un piederību latviešu vēsturiskajām zemēm, jo pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm regulēs speciāls likums, kuru Saeima vēl nav pieņēmusi.
Katrs gadījums ir individuāls
Satversmes tiesā vēl ir 14 pašvaldību pieteikumi, kas apvienoti vienā lietā. Tajā nolēmums varētu būt zināms jūnija beigās, informēja Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieks Aldis Laviņš.
Viņš uzsvēra, ka katrs gadījums ir individuāls. Saeima var atkāpties no kritērijiem, ja to var pamatot ar racionāliem apsvērumiem, kas šajā gadījumā nebija izdarīts.
Izskatītajā lietā bija apvienoti Varakļānu, kā arī Garkalnes un Inčukalna novadu pieteikumi, bet šo divu novadu robežu grozīšanu tiesa atzina par atbilstošu Satversmei.
Inčukalna novads iebilda pret teritorijas sadalīšanu starp Siguldas un Ropažu novadu, kuram pievienoti Vangaži.
Savukārt Garkalnes novads – pret tā iekļaušanu Ropažu novadā, bet šim novadam nav sava centra un tas neatbilst Pierīgas novadiem noteiktajam kritērijam – ne mazāk kā 15 000 iedzīvotāju. Savukārt Inčukalna novadam nav centra un tiešas robežas ar Rīgu.
Jau ziņots, ka, izskatot pirmo pašvaldību lietu, Satversmes tiesa 12. martā Saeimas patvaļu saskatīja Skultes pagasta pievienošanā Saulkrastu novadam, pret ko iebilda Limbažu novads, kurā tas bija paredzēts arī VARAM sagatavotajā novadu kartē.
Arī Varakļāni ministrijas piedāvātajā novadu modelī bija Madonas novadā, ar kuru jau tie daudzus gadus bija saistīti. Abos gadījumos Saeima bija rīkojusies pretēji VARAM piedāvājumam.
