“Pārcēlāmies no Rīgas uz laukiem.” Ģimenes uzņēmums audzē un pārstrādā ogas 3
Ar skanīgo nosaukumu apveltītais, pirms trim gadiem dibinātais ģimenes uzņēmums nodarbojas ar ogu audzēšanu un pārstrādi.
Uzņēmuma līdzīpašniece Inga Bojāre kopā ar dzīvesbiedru Gundaru lauksaimniecībai pievērsās pirms vairākiem gadiem, kad kādā no Eiropas apceļošanas tūrēm sākuši domāt par zemes iegādi un saimniekošanas uzsākšanu.
“Pārcēlāmies no Rīgas uz laukiem. Ceļojot pa Eiropu, pamanījām, ka tur brīvju zemju vairs nav, katrs stūrītis ir apstrādāts. Sapratām, ka šeit, Ādažos, ir daudz brīvu zemju, kas netiek izmantotas. Sākām domāt, vai zemi nomāt vai iegādāties un ko audzēt,” atceras Inga.
Tad nācis piedāvājums pirkt zemi blakus mājai, ko ģimene steigusi izmantot, un tad arī iedēstīti pirmie smiltsērkšķi. Vēlāk iegādātās un iznomātās zemes platības augušas, un pašlaik kopējā stādījumu platība jau pārsniegusi 40 ha.
Lielākā daļa teritorijas apstādīta ar upenēm – 38,5 ha, bet 5,7 ha platībā tiek audzēti smiltsērkšķi. No visa iestādītā šīgada raža bija 11 t upeņu un 1,7 t smiltsērkšķu.
“11 tonnas ogu nevar sapakot kastītēs un vienkārši pārdot, jo Latvija ir mazs tirgus. Skaidrs, ka bija jādomā, ko darīt. Nolēmām, ka ražosim bioloģiskās sulas “5 Elements”,” atceras Inga.
Kāpēc bioloģiskās? Inga neslēpj, ka viņu satrauc pesticīdu lietošana intensīvajā lauksaimniecībā un tas, kādā stāvoklī zeme tiks atstāta nākamajām paaudzēm, tāpēc izvēle izdarīta par labu bioloģiskajai saimniekošanai.
“Moonberry Frost Ltd” sadarbojas ar Jāņa Kronberga bioloģisko ražotni Bauskā SIA “Sangas”, kur no ogām tiek spiestas sulas. Pašiem savas ražotnes pagaidām nav. Ogas tiek uzglabātas divās bioloģiski sertificētās saldētavās Skultē.
Vēl viens produkts, kas top speciāli Kanādas tirgum, ir ogu konfektes. Pēc “Moonberry Frost Ltd” pasūtījuma tās izgatavo Ventspils novadā esošajā “RicBerry”, kas specializējies ogu un augļu pārstrādē.
Inga stāsta, ka šis produkts top sociāli atbildīgā veidā – pārtikas ražotāja Jāņa Saukas krāsnīs, kas pēc darba dienas naktīs netiek izmantotas un dziest. Tādā veidā uzkrātais siltums tiek lietderīgi izmantots jaunu produktu tapšanai.
“Labprāt nākotnē izveidotu savu ražotni, bet tas ir laikietilpīgi un prasa milzu investīcijas,” stāsta saimniece.
Eksports uz Kanādu
Latvijas tirgū lielāks pieprasījums ir smiltsērkšķu produkcijai, savukārt citās valstīs – upeņu. Pērn vasarā “Moonberry Frost Ltd” sāka sulu eksportu uz Kanādu.
Viens no uzņēmuma akcionāriem un sadarbības partneriem ir Kanādas kompānija “West Pacific Agro Inc”, kas arī ļāvis izprast tālās zemes vajadzības un pieprasījumu pēc vitamīniem bagātas pārtikas.
“Tas ir ļoti sarežģīts tirgus. Upenes Kanādā ilgus gadus bijušas tāds kā aizliegtais auglis, jo Amerikā uzskatīja, ka tā pārnēsā priežu rūsas slimību, un to aizliedza audzēt un izplatīt. Šobrīd šī kultūra tiek atjaunota, interese par to aug un tā ir laba iespēja mums realizēt savu produkciju,” stāsta I. Bojāre.
Īpaša interese ir par smiltsērkšķiem, ko uzskata par vienu no vitamīniem vērtīgākajiem augiem. “Moonberry Frost Ltd” sulas galvenokārt tiek realizētas mazumtirdzniecības veikalos.
Eksportu iecerēts paplašināt. Ļoti interesants šķiet Āzijas tirgus, jo tur smiltsērkšķis ir pazīstams. Pērn sulas aizsūtītas uz Monako, uz Ziemassvētku tirdziņu, un saņemtas ļoti labas atsauksmes. Iecerēts eksportu paplašināt arī uz citām valstīm.
Eiropā gan konkurence esot ļoti liela un neviens ar atplestām rokām jaunpienācējus šajā tirgū negaidot. Uzņēmums pagaidām neizmanto vairumtirgotāju pakalpojumus, bet tirgū cenšas iet pats saviem spēkiem, jo ražošanas apjomi šobrīd nav tik lieli.
Viens no intereses mērķiem – kur likt produktus, kas paliek pāri pēc sulas izspiešanas. Izstādē rasti ļoti ieinteresēti partneri no Nīderlandes, taču viņus interesēja izspiedu apjoms, sākot no 20 tonnām.
Tik lieli apjomi uzņēmumam pagaidām nav, taču pēc tam, kad ražu dos viss iestādītais un kooperējoties ar citiem ogu ražotājiem, šādus apjomus varētu nodrošināt. “Moonberry Frost Ltd” darbojas vairākos kooperatīvos, to vidū “Turaida Agro” un “Rūjienas Oga”, kur tiek realizēti kopīgi projekti.
“Kad sākās aukstais laiks, cilvēki atcerējās par vitamīniem un sulu un sākās neskaitāmi telefonzvani. Ir klienti, kas pērk sulu visai ziemai. Tāpat mums ir korporatīvie klienti un uzņēmumu vadītāji, kas pērk sulu saviem darbiniekiem, lai viņi būtu veseli,” stāsta saimniece.
Pirmajā gadā bija problēmas nodrošināt pieprasījumu, taču tagad nepieciešamais apjoms tiek nodrošināts visa gada garumā līdz jaunajai ogu ražai.
Pēdējos gados gan ogu audzēšanai apstākļi nav ļoti labvēlīgi – pērn bija liels sausums, šogad pavasarī – salnas, kad gandrīz visiem audzētājiem upenes nosala. Līdzīgi apstākļi bijuši arī kaimiņvalstīs, un tas nozīmē, ka gaidāms cenu pieaugums, ja vien poļiem noliktavās nav uzkrāta pagājušā gada raža.
Sīva konkurence
Konkurence tirgū ir sīva, un jāņem vērā, ka daudzi ļaudis upenes audzē arī savos mazdārziņos.
Inga Bojāre domā, ka pašmāju audzētāji var konkurēt tikai ar bioloģisko produkciju, nevis konvencionālo, kur kaimiņi, tostarp poļi, jau aizsteigušies daudzus soļus priekšā – viņiem ir cita nodokļu sistēma, intensīvāks atbalsts un labāka uzņēmējdarbības vide.
Uzņēmums gan nevarot sūdzēties par klientu trūkumu, jo šo gadu laikā jau izveidojies pastāvīgs klientu loks. Saražoto produkciju var iegādāties “Rimi” “Klētī”, kā arī eko veikalos, tā tiek piegādāta restorāniem un viesnīcām jeb tā saucamajam HoReCa sektoram.
Latvijā uzņēmums vēl ir maz pazīstams, tāpēc šobrīd lielas pūles tiek veltītas mārketinga aktivitātēm sociālajos tīklos. Viss tiek darīts pašu spēkiem, vasarā ogu novākšanā gan tiek pieaistīts papildu darbaspēks – 20–25 cilvēki.
Runājot par bioloģisko produkciju, liela problēma ir ogu pirmapstrādes iekārtu trūkums. Madonas pusē ražīgi darbojas uzņēmums, kam ir jaudīga pirmapstrādes līnija, taču rindā gaidītājiem esot jārēķinās ar ilgāku laiku, lai izmantotu rūpnīcas pakalpojumus.
Lai ieguldītu jaunās pirmapstrādes iekārtās un rūpnīcā, jārēķinās vismaz ar vairāku miljonu investīcijām. Kurš to varētu darīt – pagaidām atbildes uz šo jautājumu neesot. Līdz ar to konkurēt ar saldētām ogām lielos apjomos starptautiskā tirgū pagaidām Latvija nevar.
“Pašlaik katrs savā stūrītī audzē savu odziņu, spiež savu suliņu, vāra zapti, bet vajadzīga plašāka kooperācija un sava rūpnīca,” tā Inga Bojāre.
Uzņēmēja kaļ jaunus plānus, kā dažādot sortimentu. Nesen tapusi bioloģiskā upeņu tēja un konfektes, bet sadarbībā ar jauniem partneriem iecerēts sākt ražot arī upeņu limonādes.
Tomēr vienlaikus esot jādomā par esošo nodokļu sistēmu un atbalstu lauksaimniecībai, kas ir viens no zemākajiem ES un neveicina šīs nozares attīstību ilgtermiņā.
“Audzētājs nav pasargāts, ja nav ūdens, nav lietus vai salnas noposta stādījumus. Par reģistrētiem 60 ha saņēmu kompensāciju par sausumu 216 eiro. Labāk nebūtu tērējuši resursus šīs naudas administrēšanai,” pārdomās dalās uzņēmēja, piebilstot, ka citās ES valstīs situācija ir labāka gan atbalsta maksājumu ziņā, gan nodokļu apmēros lauksaimniekiem, mūsu konkurētspēja ir zemāka.
UZZIŅA
Uzņēmums dibināts 2016. gadā ar mērķi pārstrādāt izaudzētās ogas.
Būtisks panākums bija sulu eksporta sākums uz Kanādu 2018. gadā.
Mērķis – palielināt pārdošanas apjomus vietējā un citu Eiropas valstu tirgos, kā arī dažādot produkcijas sortimentu.
VĒRTĒJUMS: Vajadzīga kooperācija
Andris Krogzems, kooperatīva “Bio Berries Latvia” pārstāvis, saimniecības “Krogzeme” vadītājs: “Upeņu audzētāju skaits Latvijā aizvien pieaug, nozare kļūst aizvien populārāka. Bioloģiskais sektors aug, bet stagnē konvencionālā audzēšana. Iemesli – Krievijas embargo un Polijas audzētāju nostiprināšanās pasaules tirgū. Latvijas audzētāji galvenokārt strādā bioloģiskajā nišā, un tas ir tikai pozitīvi. Lai izietu pasaulē, svarīga ogu pārstrāde. Latvijas tirgus ir mazs, tāpēc jādomā, kā iziet pasaulē. Pozitīvi, ka “Moonberry” to dara. Piekrītu, ka nozarei nepieciešama lielāka kooperācija. Tāpat nepieciešama jaudīga ogu pirmapstrādes līnija, kam gan vajadzīgas lielas investīcijas.”