Nedroši velosēdeklīši un bīstamas mīkstās rotaļlietas. Vai mēs zinām, ko pērkam saviem bērniem? 0
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rūpējoties par preču drošību Eiropas mērogā, Eiropas Komisijas koordinētās iniciatīvas preču drošības jomā CASP ietvaros dalībvalstu organizācijas pērn kopīgi testējušas sešu dažādu kategoriju preces: mīkstās rotaļlietas, rotaļgļotas (tā dēvēto slaimu), baterijas, bateriju lādētājus, bērnu velosēdeklīšus, kā arī individuālos pārvietošanās līdzekļus.
Pārbauda aizdomīgos
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) vērtē, ka visu šo preču kategoriju drošībai būtu vērts īpaši pievērst uzmanību arī Latvijas patērētājiem.
“Faktiski visām CASP projektos identificētajām preču grupām ir jāpievērš pastiprināta uzmanība,” uzsver PTAC patērētāju atbalsta un komunikācijas daļas vadītāja Sanita Gertmane. Viņa norāda, ka jau ilgstoši uzraudzības iestāžu prioritāte ir dažādu veidu rotaļlietas, taču CASP projektā speciālisti aktīvi seko līdzi arī jaunākajām tirgus tendencēm.
“Ir ļoti svarīgi, ka CASP ietvaros dalībvalstis pievērš uzmanību arī inovatīviem produktiem un ar tiem saistītajiem riskiem,” turpina PTAC pārstāve.
“Tādi ir, piemēram, elektroniskie pārvietošanās līdzekļi. Patērētājam, kas vēlas iegādāties šādu produktu, ir jāzina, ka izstrādājumam jābūt atbilstoši marķētam, turklāt tas jālieto atbilstoši instrukcijai. Jābūt arī ļoti uzmanīgiem, lādējot akumulatoru, jo ir identificēti akumulatoru pārkaršanas un uzliesmošanas riski.”
“CASP 2019” ietvaros tikuši testēti 189 mīksto rotaļlietu paraugi, no kuriem 34% atzīti par neatbilstošiem. No 195 rotaļgļotu paraugiem nedroši izrādījušies pat 80%. Tikpat liels patērētājam nedrošo preču īpatsvars bijis individuālo pārvietošanās līdzekļu kategorijā, kur pārbaudēm nosūtīti 46 preču paraugi.
Problēmas bijušas arī ar 65% no 86 pārbaudei izvēlētajām uzlādes ierīcēm un pilnībā visiem 44 bērnu velosēdeklīšiem.
No 92 bateriju un lādētāju akumulatoru paraugiem patērētājam nedroši izrādījušies 11%.
Eiropas Komisijā gan skaidro, ka šos skaitļus nevar attiecināt uz tirgu kopumā, kur nedrošu produktu īpatsvars ir daudz zemāks. Šajā gadījumā preču drošības pārbaudēm jau apzināti tikušas izvēlētas potenciāli “aizdomīgas” preces. Turklāt neatbilstība var liecināt ne tikai par ievērojamām atkāpēm no drošības prasībām, bet arī – par salīdzinoši maznozīmīgām.
Finansē laboratoriju testus
Latvijas PTAC iespēju līdzdarboties CASP projektā vērtē ļoti atzinīgi. “Šis un arī citi ES projekti ļauj izmantot produktu testēšanas iespējas, kuras citkārt tik mazai dalībvalstij kā Latvija būtu finansiāli grūti atļauties,” skaidro Sanita Gertmane. Pagājušajā gadā Latvijas PTAC Eiropas Savienības dalībvalstu kopprojektu ietvaros nosūtījusi preces testēšanai uz vairākām Eiropas laboratorijām. “Pērn iesaistījāmies projektos par mīksto rotaļlietu, rotaļgļotu (slaimu), velokrēsliņu, kā arī pārvietošanās līdzekļu testēšanu,” precizē Sanita Gertmane.
Sešpadsmit mīksto pildīto rotaļlietu paraugus Latvijas PTAC nosūtījis testēšanai uz Bērnu un brīvā laika pavadīšanas preču tehnoloģiskā institūta laboratoriju Spānijā. Tur testētas dažādas rotaļlietu fizikālās un mehāniskās īpašības, tostarp – uzliesmojamība, bateriju pieejamība, kā arī dažādu ķīmisko elementu klātbūtne un koncentrācija. Pieci no testiem nosūtītajiem rotaļlietu paraugiem tikuši atzīti par neatbilstošiem. “Tika konstatēts, ka visiem šiem paraugiem ir pieejams pildījuma materiāls, papildus tam divu mīksto rotaļlietu paraugos – atdalās sīkas detaļas un ftalātu saturs pārsniedz normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības.
Savukārt vienam paraugam bez visa iepriekšminētā bija arī pieejamas asas malas, magnētiskās plūsmas indekss pārsniedza normatīvajos aktos pieļaujamo un bija viegli pieejamas baterijas,” preču drošuma prasību pārkāpumus raksturo Sanita Gertmane. Viņa atgādina, ka, iegādājoties rotaļlietas, patērētājiem ir jāievēro piesardzība: “Vēlams pirkt uzticamu ražotāju rotaļlietas, kuras marķētas ar CE marķējumu, un iegādāties tās uzticamās tirdzniecības vietās. Arī vizuāli apskatot, rotaļlietām nevajadzētu būt asām malām, bet šuvēm jābūt cieši nošūtām.”
Jāuzmanās ar gļotām un skūteriem
“CASP 2019” kopprojekta rotaļgļotu uzraudzības aktivitātes ietvaros PTAC nosūtījis septiņus gļotu rotaļlietu paraugus testēšanai uz Zviedrijas pētniecības institūta RISE AB laboratoriju Zviedrijā. “Tika pārbaudīts, vai paraugi atbilst normatīvajos aktos noteiktajam bora ierobežojumam,” stāsta Sanita Gertmane.
“Divos paraugos bors pārsniedza pieļaujamo normu 1,9–4 reizes, tādējādi šīs rotaļlietas var radīt ķīmiskās saindēšanās risku.”
Viņa atklāj, ka neatbilstošs ķīmiskais sastāvs un bakterioloģiskās problēmas bijušas starp galvenajām problēmām, kas konstatētas rotaļgļotām CASP projekta ietvaros. “Tādēļ jāraugās, lai, spēlējoties ar rotaļgļotām, tās nenonāktu bērna mutē, tāpat arī – pirms un pēc to lietošanas ir noteikti jāmazgā rokas,” iesaka Sanita Gertmane.
CASP kopprojekta ietvaros PTAC nosūtījis testēšanai arī sešus elektrisko pārvietošanās līdzekļu paraugus: divus elektroskūterus, divus giroskūterus (hoverboard), kā arī elektrovelosipēdu un vienriteni. Testēšana tika veikta Slovākijas laboratorijā TSU, pārbaudot paraugu atbilstību elektriskajām un mehāniskajām prasībām.
“Pēc administratīvajām pārbaudēm visi šie paraugi tika nodrošināti ar dokumentiem par atbilstību Mašīnu direktīvai,” zina stāstīt Sanita Gertmane. “Testēšanas procesā tika secināts, ka vienam no paraugiem ir augsts risks, diviem modeļiem – zems risks, bet pārējiem – risks netika saskatīts.”
Ātrās brīdināšanas sistēma
CASP projekti tiek vērtēti kā ļoti svarīgi preču drošības uzraudzībā Latvijā. “Liela daļa no identificētajām nedrošajām precēm Latvijā ir atklātas, realizējot kopprojektus,” skaidro Sanita Gertmane.
Viņa arī aicina patērētājus regulāri sekot PTAC mājaslapā un sociālo mediju kontos publiskotajai informācijai par atklātām nedrošām precēm. Informācija tiek regulāri atjaunota PTAC mājaslapā.
Savukārt Eiropas Komisijas jaunākā informācija par nedrošiem produktiem pieejama interneta vietnē “Safety Gate”, kur apkopoti ātrās brīdināšanas sistēmā saņemtie ziņojumi par bīstamām precēm no visām ES dalībvalstīm, kā arī – no Lielbritānijas, Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas.
Katru gadu to papildina vairāk nekā 2000 jaunu brīdinājumu.
Svarīgākā informācija par bīstamajām precēm sistēmā tiek publicēta visu dalībvalstu valodās – kvalitātē, kādu spēj nodrošināt mašīntulkošana.
Pērn saņemto brīdinājumu ietekmē tikušas veiktas 4477 turpmākās darbības, kas ietver gan to, ka izplatītāji un mazumtirgotāji atsauc vai iznīcina preci, pirms tā sasniedz patērētājus, gan arī to, ka nedrošas preces tiek atsauktas no cilvēkiem, kas tās iegādājušies.
Pēdējā periodā sistēmā reģistrēti arī ziņojumi par produktiem, kas kļuvuši pieprasīti “Covid” pandēmijas apstākļos. Līdz 1. jūlijam vienotajā preču drošības datubāzē saņemti 63 brīdinājumi par sejas maskām, 3 brīdinājumi par aizsargtērpiem, 3 brīdinājumi par roku dezinfekcijas līdzekļiem un 3 brīdinājumi par UV staru lampām (“dezinfekcijas zižļiem”).
Lai mudinātu patērētājus izmantot brīdinājumu datubāzi un pieņemt lēmumus par drošiem pirkumiem, Eiropas Komisijas plānos ir turpināt darbu pie ātrās brīdināšanas sistēmas modernizēšanas.
