Pārbaudījums cilvēcei – pamats atdzimšanai 1
Arī šonedēļ trīs pazīstamas kultūras jomas personības ar “Kultūrzīmju” starpniecību uzrunā sabiedrību, atklājot savu pandēmijas laika radošo ritmu un pārdomas par krīzes laika nozīmi.
Kultūras avots garīgajai veselībai
MĀRTIŅŠ KLIŠĀNS, diriģents: “Kā visiem radošiem cilvēkiem, arī man aprīlī bija ļoti lieli plāni – koncertdzīve, interesanti projekti un svarīgi notikumi, tostarp Rīgas Doma skolas zēnu kora jubilejas koncerts. Tam visam nu pārvilkta svītra.
Sākoties ārkārtas situācijai, kopā ar ģimeni emigrējām uz Kurzemi, netālu no vecāku mājām.
Lielas mājās palikšanas eiforijas nebija, drīzāk sajutu lielu ikdienas inerci – tu nespēj piebremzēt un saprast, ka tagad kaut kas ir jāmaina, jo ir pavisam citi noteikumi. Man palīdz režīms – daudz sportoju, katru dienu atvēlu laiku fiziskām aktivitātēm.
Akadēmiskā sfēra arvien darbojas, stundas un mācības gan Mūzikas akadēmijā, gan Doma kora skolā notiek – tehniskās iespējas ļāvušas radīt labu modeli, kā izveidot specialitātes stundas.
Šis ir labs laiks, kad diriģenti, mūziķi var pilnveidot savu tehnisko varēšanu.
Kopā ar Rīgas Doma zēnu kori izveidojām skaistu videoklipu Raimonda Tigula “Rīta un vakara dziesmai” – vienam no projektiem, ko neizdevās pabeigt. Ļoti gaidu brīdi, kad varēšu atsākt kora mēģinājumus, sastapt savu pašdarbības kolektīvu.
Šis ir laiks, kad patiešām var īsti saprast, ko nozīmē kultūras sfēra – ko nozīmē būt koncertā, teātra izrādē, ko nozīmē socializēties, kaut vai iziet ar ģimeni uz kafejnīcu. Labi, ka ir tīmekļa iespējas.
Piemēram, Berlīnes filharmoniķi bez maksas ļauj skatīties gan tiešraides, gan visus arhīva koncertus – lieliska kolekcija, brīnišķīgi izpildītāji.
Mums ir jāsargā kultūras ļaudis, nedrīkst viņus aizmirst.
Lai gan neviens no mums tagad necep maizīti un netaisa maskas, un neesam arī dakteru vietā, garīgajai veselībai kultūra ir viens no avotiem, kur smelties spēku un gūt ticību.”
Bija jānāk triecienam
IMANTS LANCMANIS, mākslinieks, bijušais Rundāles pils muzeja direktors: “Manas dzīves ritms daudz nemainās, jo, jau gadu esot pensijā, varu panākt gleznošanas un grāmatu rakstīšanas saskanīgu apvienojumu, izslēdzot ārējos kairinājumus.
Esmu introvertais tips, tāpēc egoistiskā nozīmē klāt nākusī rāmju sašaurināšanās palīdz koncentrēties darbam.
Tomēr izmaiņas bija negaidītas – 13. marts, pirmā izolācijas diena, sakrita ar manām lekcijām par gotikas un jūgendstila ornamentu Latvijas Mākslas akadēmijā, savukārt 8. aprīlī Sv. Pētera baznīcā bija paredzēts atklāt nelielu gleznu izstādi “Lieldienu vīzijas Latvijā”, bet 14. aprīlī bija jālido uz Minheni. Tas viss, protams, nenotika.
Bet kādas tur lekcijas, izstādes un ceļojumi, ja ir runa par 21. gadsimta graujošāko satricinājumu, kas līdzvērtīgs iepriekšējā gadsimta diviem pasaules kariem vai viduslaiku mērim!?
Mēs piedzīvojam vienu no tiem bibliskā mēroga notikumiem, kas laiku pa laikam nākuši kā pārbaudījums cilvēcei,
vienlaikus veidojot pamatu atdzimšanai. Izskatās, ka globalizētā patērēšanas sabiedrība izsmēlusi savas iespējas un bija jānāk triecienam. Neatkarīgi no tā, cik dziļš vēl būs posts, no tā pasaule iznāks cita, atjaunota un, cerams, labāka.
Pašreizējā katastrofa, par laimi, ir nogaidījusi – pirms gadiem divdesmit būtu sliktāk. Tagad izrādījās, ka atrodas miljardi eiro stāvokļa atvieglošanai, ka Latvijas valdība, ko modē ir nopelt, pieņem samērīgus lēmumus. Pasaules datorizācija ir glābiņš darba un mācību norisei, nemaz nerunājot par savstarpējo sazināšanos un bezgalīgām sevis izglītošanas vai izklaidēšanas iespējām.
Nelaime apvieno, saliedē ģimenes un sabiedrību, kaut arī virtuāli.
Bailes ir necienīga atbilde lieliem notikumiem. Cilvēce ir spējusi pārlaist pat Simtgadu karu un mēri, pateicoties tajā ieliktajai spējai pieņemt grūtības, mainīties, atrast dzīves jēgu un prieku lietās, kas “miera laikā” šķita nebūtiskas. Tā būs arī šoreiz.”
Kaut uz stundiņu brīvs un laimīgs
DAGMĀRA BĀRBALE, horeogrāfe, TDA “Vektors” vadītāja: “Pirmās divas nedēļas pēc ārkārtas stāvokļa paziņošanas bija ļoti grūti pieņemt notiekošo, jo mana darba specifika prasa ciešu kontaktēšanos ar cilvēkiem.
Brīdī, kad to izsludināja, atradāmies Rēzeknes pusē, tikko bija beigusies Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tautas deju skate un bija jāpaziņo skates rezultāti, saprotot, ka, visticamāk, šie bērni un jaunieši ir pēdējie, kas šogad ir paguvuši piedalīties skatēs.
Tas bija ļoti emocionāls mirklis, sevišķi, kad apjautām, ka Krāslavas puses dejotāju sagludinātās blūzes un sapītie dzīvo rožu vainagi savu iznācienu nākamās dienas skatē tā arī nesagaidīs.
Ļoti daudz laika paiet koncertu pārplānošanai, atcelšanai un pārcelšanai.
Joprojām zīmēju savā galvā scenārijus, kā un vai notikt dažiem vasaras mēnešos plānotajiem pasākumiem. Uzturam fizisko un dejisko formu, izmantojot video nodarbības, kas prasa diezgan nopietnu gatavošanos. Dzīves prieku un radošumu palīdz noturēt komunicēšana ar kolēģiem un dejotājiem.
Nesenais videoprojekts “Saules zīmē rotāties”, ko veidojām ar vīru Kasparu (skatāms Dagmāras Bārbales “Facebook” kontā. – Red.), bija kā enerģijas lādiņš, jo fantastisks bija ne tikai sagatavošanas process, bet arī gandarījums.
Svarīgākais šajā laikā ir nejusties iesprostotam.
Ja jutīsies kā ielikts būrī, būs neiespējami izplest spārnus un pārvarēt grūtības. Tā vietā ir jācenšas atrast tās nodarbes, kas patiesi uzrunā un kas ļauj justies emocionāli piepildītam ilgāku laika periodu. Grāmatu lasīšana, teātra izrāžu skatīšanās “online”, sporta vai deju nodarbības “online”, kas kaut uz stundiņu dienā ļauj justies brīvam un laimīgam. Un, protams, jāsaglabā veselais saprāts un kritiskā domāšana. Ne viss, kas internetā atrodams, ir patiess.”
