Pārbaudi atmiņu: kuras ir desmit garākās upes Latvijā? 3
Vasara pilnziedā, un daba aicināt aicina kādu brīdi uzturēties pie ūdeņiem, kas ar savu nerimtīgo guldzēšanas balsi kā dziednieks noņem mums rūpju sasprindzinājumu. Varat atpūsties piknikā vai kādā laivu, plostu izbraucienā. Latvijas upju un upīšu kopējais skaits ir 12,4 tūkstoši. Garākas par 100 km ir tikai septiņpadsmit upes, pievērsīsimies desmit – visgarākajām mūsu dabas dzīvības artērijām.
Gauja (kopgarums 452 km) – Latvijas garākā upe un visā savā tecējumā plūst vienīgi pa Latvijas teritoriju. Tā sākas Vidzemes augstienē, Skujenes pagastā pie Elkas kalna, ietek Baltijas jūras Rīgas līcī pie Carnikavas.
Daugava (Latvijas teritorijā 352 km, kopgarums 1005 km) – ūdeņiem bagātākā Latvijas upe. Augštecē Latvijas teritorijā tā plūst starp Augšzemes un Latgales augstieni, veidojot desmit plašus lokus. No Latvijas robežas līdz Daugavpilij saglabājusies Daugavas dabiskā ieleja, kurā atrodas daudzi vērtīgu biotopu.
Ogre (188 km) visā garumā ir līkumaina. Līdz Ērgļiem tā līkumo pa ieleju vai gravu ar stāvām nogāzēm, tur tā ir visstraujākā. Krastos daudzviet dolomīta atsegumi.
Venta (Latvijas teritorijā 178 km, kopgarums 346 km). Pie Kuldīgas Venta no dolomīta gultnes pāriet smilšakmenī, veidojot Ventas rumbu – platāko ūdenskritumu Eiropā (249 m). Lejpus Kuldīgas, Piejūras zemienē upe līkumaina, tās tecējums mierīgs, krastos sarkanīga smilšakmens atsegumi.
Iecava (136 km ) – lielākā Lielupes labā krasta pieteka, tā sākas Daudzeses pagastā no vairākiem avotiem.
Pededze (Latvijā 131 km) – ainaviski skaista upe, kas iztek no Kirikumae ezera Igaunijā. Upes garums kopgarums 159 km.
Abava – lielākā Ventas pieteka, tek caur Tukuma, Kandavas, Talsu un Kuldīgas novadu. Garums 129 km. Upē ir vairākas dolomītu krāces un straumes, lejpus Sabiles upē divus metrus augsts vairākpakāpju ūdenskritums – Abavas rumba.
Dubna (120 km) – Daugavas vidusteces labā pieteka. Iztek no Cārmina ezera Krāslavas rajonā, ietek Daugavā pie Līvāniem.
Lielupe (119 km) – lēnākā plūduma upe un otra nozīmīgākā kuģojamā upe Latvijā pēc Daugavas. Kādreiz pa to brauca līdz pat Mežotnes senpilsētai. Mūsdienās upes izmantošanu kuģniecībā, jahtu tūrismā un sportā traucē smilts saneši upes grīvā.
Mazā Jugla (119 km) – sākas Taurupes pagastā, tek caur Ogres, Ikšķiles, Salaspils un Stopiņu novadu. Lejtecē tek pa Garkalnes un Stopiņu novada robežu. Ir līkumota, ar vairākām krācēm un aizsprostiem, to iecienījuši ūdenstūristi.