Pārbaudes un operācijas: Kādas tās ir pie acu ārsta un optometrista 0
Acis ir smalks mehānisms, kas nodrošina svarīgu cilvēka maņu – redzi. Ja kaut kas traucē saredzēt, cilvēks izjūt lielu diskomfortu, jo sašaurinās izziņas iespējas, grūtāk orientēties telpā, samazinās līdzsvara sajūta, un ir virkne citu ikdienas gaitas apgrūtinošu faktoru. Ne velti ir teiciens – sargāt kā acuraugu. Tas nozīmē, ka redze ir kaut kas ļoti dārgs un saudzējams. Kam uzticēt šā dārguma aprūpi? Kas un kā palīdzēs, ja ar redzi kaut kas nebūs kārtībā. Atbildes uz šiem jautājumiem meklējām pie šīs jomas speciālistiem.
Pie oftalmologa vai optometrista?
Oftalmologs ir cilvēks ar medicīnisko izglītību – ārsts, kurš pārzina acu veselību un visu acs struktūru slimības, savukārt optometrists ir redzes aprūpes speciālists, kurš izglītību var būt ieguvis fizikas un optometrijas fakultātē un galvenokārt nodarbojas ar piemērotāko optikas līdzekļu pielāgošanu pacientam, atšķirību izskaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas oftalmoloģe, ķirurģe Nataļja Šamajeva.
Viens bez otra nevar iztikt! Acu ārsts neizraksta brilles, taču var veikt redzes pārbaudes un tad nepieciešamības gadījumā nosūtīt pie optometrista pēc piemērotākā redzes korekcijas līdzekļa. Arī optometrists var veikt profilaktiskās pārbaudes un, ja vajag, nosūtīt pie oftalmologa uz padziļinātām pārbaudēm.
Bērnu klīniskās universitātes Acu slimību klīnikas vadītāja Sandra Valeiņa uzskata, ka klīnikas oftalmologa konsultācijas nepieciešamas sarežģītos un strīdīgos gadījumos, bet redzes skrīninga pārbaudes ikdienā var veikt ģimenes ārsti vai optometristi.
Kā pārbaudīs?
Pamatpārbaudē oftalmologs pārbauda redzi tālumā un tuvumā, spiedienu acīs, tīkleni, redzes nervu un tīklenes asinsvadus. Neviena no šīm pārbaudēm nav sāpīga, un tās visas var veikt vienā ārsta apmeklējuma reizē, skaidro Nataļja Šamajeva.
Ar refraktometru pārbauda, vai nav kādas refrakcijas pārmaiņas: vai neveidojas plusi vai mīnusi, vai arī jau esošie nepastiprinās. Ar šo ierīci iespējams noteikt nepieciešamo briļļu lēcu stiprumu.
Ar tonometru izmēra spiedienu acīs. Ar jaunākās paaudzes tehniku to izdara bez pieskaršanās acij, aizstājot agrāk lietotos paņēmienus, kad acīs bija jāpilina speciāli pilieni un ar svaru jāmēra spiediens uz acs ābolu. Acs spiediena mērījumi var palīdzēt atklāt glaukomu.
Redzi pārbauda arī ar tabulu. Mūsdienās tas vairs nav plakāts, bet gan attēla projekcija uz sienas, kuru var nomainīt, izvēloties tādu, kāda pacientam labāk saprotama, piemēram, bērnam, kurš vēl nepazīst burtus, rāda dažādu priekšmetu, ģeometrisko figūru vai dzīvnieku siluetus.
Acu struktūras pārbauda ar spraugas lampu. Procedūru sauc par biomikroskopiju, tās laikā ar speciālu lēcu pārbauda tīkleni, radzeni u.c.
Ja ir aizdomas par glaukomu vai kādu citu saslimšanu, ar speciālu aparātu var pārbaudīt redzes lauku. Vēl dziļākas pārbaudes, piemēram, redzes nervam, nepieciešamības gadījumā veic ar datortomogrāfu.
Acu ārsts pārbauda un ārstē arī ādu ap acīm, piemēram, ja ir kādas plakstiņu izmaiņas vai ādas jaunveidojumi acu zonā.
Kad jāoperē?
Par valsts līdzekļiem acu ķirurģiju lielākoties veic Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikā un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikā. Tur operē glaukomas un kataraktas pacientus, kā arī izdara operācijas tīklenes atslāņošanās gadījumā.
Tā kā cukura diabēts ir slimība, kas kaitē sīkajiem asinsvadiem (arī acīs), netrūkst diabēta pacientu, kuriem veidojas tūska un tīklenes atslāņošanās. Lai šo procesu apturētu, klīnikās izdara intravitreālās medikamentu injekcijas – lai mazinātos tūska, uzlabotos redze un līdz ar to arī dzīves kvalitāte.
Sadarbojoties ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Acu slimību klīniku, abās lielākajās klīnikās operē arī bērnus (bērnu slimnīcā mazajiem pacientiem acu operācijas neveic). Izdara arī dažādas rekonstruktīvās un plastiskās ķirurģijas operācijas.
“Runa nav tikai par plastisko jeb estētisko ķirurģiju, piemēram, plakstiņu pacelšanu, bet arī par dažādu traucējošu veidojumu noņemšanu vai plakstiņu audzēju operācijām,” paskaidro daktere. Īpaši gados vecākiem cilvēkiem izplatīta problēma ir arī, piemēram, nepareiza skropstu augšana. Šādas skropstas visu laiku kairina radzeni, sekmējot čūlu veidošanos, un kopumā tas ir ļoti apgrūtinoši un sāpīgi.
Arī nepareizi ielocījies plakstiņš vai iekaisuma dēļ sašaurinājies asaru kanāls var būt operējams.
“Asaru attece var būt traucēta – visu laiku acis asaro. Svarīgi diagnosticēt, kāpēc tā notiek, un pareizi ārstēt.” Plakstiņu noslīdējums vai, tieši otrādi, nespēja tos aizvērt vecākiem cilvēkiem var būt insulta sekas. Ja acis nevar aizvērt, nedarbojas plakstiņa aizsargfunkcija, pakāpeniski iet bojā radzene un viss acs ābols – lai tā nenotiktu, palīdzēt var acu ķirurgs.
Ķirurģija nāk palīgā arī dažādu acu traumu gadījumos. “Jāpalīdz, ja pacientam acī ir nonācis kāds svešķermenis – sākot ar mušu un beidzot ar celtniecības materiāliem,” stāsta Nataļja Šamajeva, piebilstot, ka celtniecība ir nozare, kur cilvēki acis traumē visai bieži. Piemēram, strādājot ar leņķa slīpmašīnu jeb tā dēvēto fleksi, kāds krikums var trāpīt acī arī aiz aizsargmaskas. Līdzīgi augsts acu traumu risks ir cilvēkiem, kuri pļauj ar trimmeri vai krūmgriezi – tad mēdz būt ļoti sarežģītas, grūti ārstējamas traumas.
Vissmagākajos traumu gadījumos vai arī smagas slimības rezultātā cilvēks aci var zaudēt. “Veicam acs ābola amputāciju un tad tās pašas operācijas laikā ieliekam silikona implantu. Pēc tam ar pacientu nodarbojas protēžu speciālisti, izveidojot un ievietojot stikla aci. Mūsdienās protēzes ir ļoti kvalitatīvas – ne pēc krāsas, ne izmēra tās nevar atšķirt no īstajām acīm. Tās arī ir kustīgas, tāpēc nemaz nevar ievērot, ja kādam acs aizstāta ar protēzi.”
Kataraktas operāciju konveijers?
Nereti dzirdams, ka rindā uz kataraktas operācijām ir tūkstošiem pacientu un tās jāgaida gadiem ilgi, bet tie, kas operāciju sagaidījuši, stāsta, cik ātri tās veic. Rodas iespaids, ka šīs operācijas izdara teju vai konveijera režīmā, bet pacientu ir milzīgs skaits. Nataļja Šamajeva to izskaidro ar jaunu diagnostikas metožu pieejamību – pateicoties tai, dažādu veidu acu slimības, arī kataraktu, iespējams diagnosticēt vairāk, agrāk un ātrāk.
“Pacientu arī iepriekš bija daudz, bet tagad cilvēki ir daudz labāk informēti, daudz par šo slimību paši lasījuši. Līdz ar to pacientu un arī operāciju ir vairāk.” Turklāt tagad operē ne tikai gatavu kataraktu (kad lēca jau pilnīgi apduļķojusies), bet agrāk – tiklīdz tas nepieciešams. Jo agrāk to izdara, jo labāka ir atlabšanas prognoze. Līdzīgi arī ar glaukomu: jo agrāk sāk ārstēšanu (ar zālēm vai operējot), jo prognoze labāka.
Ne kataraktas, ne glaukomas operācijas nav vienādas, akcentē ārste. Ja, skatoties no malas, šķiet, ka tās izpilda gluži vai mehāniski, šāds iespaids veidojas tāpēc, ka pirms operācijas jau veikta smalka izmeklēšana un nopietns pacienta sagatavošanas darbs. Līdz ar to pieredzējis ķirurgs standarta kataraktu var izoperēt apmēram pusstundā un veikt vairāk nekā 20 operāciju dienā.
“Svarīgi, ka mūsu klīnikā katrs komandas loceklis dara savu darbu – ārsts, māsiņa, ķirurgs. Ir izveidota sistēma, kurā katrs ir savā vietā un padara savu darbu. Varbūt arī tāpēc izskatās, ka operācijas veic citu pēc citas kā pie konveijera.”
Jāpiebilst, ka mūsdienās kataraktas operācijas kļūst arvien mazinvazīvākas: ja agrāk operēja ar četrus centimetrus garu griezienu, mūsdienās to paveic ar 1–2 milimetrus īsu. Arī metodes ir daudzveidīgas – var izvēlēties katram slimniekam piemērotāko.
Valsts klīnikās neveic redzes korekcijas operācijas ar lāzeru – tā Latvijā ir komercializēta nozare.
Viedtālrunis kaitē redzei?
Tas, ka redzi bojā tagad plaši lietotās ekrānierīces, ir stereotips, vērtē Nataļja Šamajeva. Ja jaunam cilvēkam ir tendence uz miopiju jeb tuvredzību (mīnusu veidošanos), pateicoties intensīvai viedtālruņa vai planšetes lietošanai, šis process tiek paātrināts, taču pati par sevi viedierīču izmantošana redzi nebojā.
Ir XXI gadsimts. Bez datoriem un viedtālruņiem iztikt vairs nevaram. Arvien vairāk procesu mūsu dzīvē notiek datorizēti, no tā pat grūti izvairīties. Man pašai ir ideāla redze, taču arī es ik dienu skatos viedtālrunī. Un es operēju,” saka ārste.
Atbildot uz jautājumu, vai eksistē redzes higiēna, daktere atbild: ja cilvēks cauru dienu strādā pie datora, ieteicams ik pēc pusstundas pavingrot ne tikai ar ķermeni, bet arī acīm: paskatīties te tuvumā, te tālumā.
Ilgstoši atrodoties nemainīgā pozā ar saspringtu kaklu un skaustu, tiek traucēta asinsapgāde galvā un arī acu sīkajos asinsvadiņos, tāpēc reizēm šķiet, ka pēc garām, pie ekrāna nosēdētām stundām acu priekšā satumst. Arī tāpēc ieteicams statisko pozu nomainīt pret pakustēšanos.
Taču kopumā arī acu veselībai par labu nāks veselīgs dzīvesveids ar pietiekamām fiziskajām aktivitātēm un veselīgu uzturu, kā arī atteikšanās no smēķēšanas un citiem kaitīgiem ieradumiem. “Piemēram, es katru dienu skrienu un kā acu ārste varu rekomendēt skriešanu arī citiem, jo, nodarbojoties ar šo sporta veidu, mēs lūkojamies tālumā,” iesaka daktere.
Mūsdienās iespējams ēst pietiekami sabalansēti, un īpaši vitamīni acu gaišumam nav jālieto.
Izņēmums ir cilvēki, kuriem konstatēts vitamīnu trūkums, – tad gan kāds uztura bagātinātājs ir vajadzīgs. Tīklenei svarīgs luteīns un zeaksantīns, taču papildus šie vitamīni jālieto, ja ir tīklenes distrofija.
Acu slimību skaidrojošā vārdnīca
Diabētiskā retinopātija ir viena no visbiežāk sastopamajām cukura diabēta komplikācijām, kas var izraisīt aklumu pat cilvēkam spēka gados. Šī saslimšana un tās norise tieši atkarīga no tā, vai diabēts tiek ārstēts (kompensēts), kā arī no savlaicīgas diagnozes un tīklenes ārstēšanas.
Diabētisku retinopātiju izraisa paaugstināts cukura līmenis asinīs, kas pamazām bojā sīkos tīklenes asinsvadus. Kad tas noticis, mazinās redzes asums. Laikus nediagnosticējot retinopātiju, problēma var strauji attīstīties: tīklenē veidojas jauni asinsvadi, taču tie ir trausli un nefunkcionē, kā vajadzētu, tāpēc sākas asiņošana un tīklenes atslāņošanās. Ja to neārstē, var pilnīgi zaudēt redzi.
Glaukoma ir progresējoša acu slimība, ko izraisa paaugstināts acs iekšējais spiediens. Ja slimība netiek laikus diagnosticēta, tā izraisa neatgriezeniskus redzes nerva bojājumus. Glaukomas radītās pārmaiņas labot vairs nevar, taču, lietojot atbilstīgus medikamentus, iespējams novērst slimības attīstību, tā saglabājot redzi.
Katarakta ir acs lēcas apduļķošanās. Lēca vairs nav caurspīdīga, gaismas staru iekļūšana acīs ir apgrūtināta, un redze pasliktinās. Katarakta var skart visu lēcu vai tikai tās daļu. Tās ir neatgriezeniskas izmaiņas, kas var skart vienu vai abas acis, bet nepāriet no vienas acs uz otru. Kataraktu neveicina pārmērīga redzes piepūle, un šī slimība arī nenozīmē, ka cilvēks obligāti kļūs akls.
Ar vecumu saistīta makulas deģenerācija. Makula ir tīklenes centrālais punkts, kas veido attēla vidusdaļu. Cilvēkam novecojot, attēla centrālās daļas saredzamība mazinās, tieši priekšā esoši nelieli objekti šķiet neskaidri, izplūduši. Šī novecošanas pazīme lielākoties izpaužas pēc 50–60 gadu vecuma (taču ne visiem!).
Sānu jeb perifērā redze joprojām ir laba, taču ir grūti vai pavisam neiespējami darīt kādu sīku darbiņu, kas saistīts ar skatīšanos tieši priekšā: lāpīt, šūt, lasīt.
3 mīti un patiesība par kaitējumu redzei
1. Acu berzēšana var kaitēt acīm
Ļoti retos gadījumos stipra un regulāra acu berzēšana var būt kaitīga, jo tā paaugstina acs iekšējo spiedienu un kopā ar mehānisko iedarbību var kaitēt radzenei, tomēr lielākoties tai nav nekādu seku.
2. Saulesbrilles ar ultravioleto staru aizsargfiltru ir tikai mārketinga triks
Lai pasargātu acis no ultravioleto staru iedarbības, patiešām jānēsā saulesbrilles ar speciālo aizsargfiltru. Ilgstošā saules staru ietekmē var tikt bojāta radzene, veidoties katarakta, attīstīties ļaundabīgs audzējs vai kāda cita slimība.
! Saulesbrilles jānēsā arī bērniem.
3. Lasīšana nepietiekamā apgaismojumā bojā acis
Nav pierādījumu, ka lasīšana pustumsā izraisītu kādus nepārejošus redzes traucējumus. Tiesa, ilgi lasot nepietiekamā apgaismojumā, acis nogurst un sāp. Šīs sajūtas rada nevis acis, bet acu muskuļi, un parasti tās pāriet apmēram pēc diennakts.
