Pārbauda Grieķijas finanses 0
Šodien Grieķijā ierodas Eiropas Savienības, Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) delegācija, lai nedēļas laikā izvērtētu, vai valdība pelnījusi saņemt kārtējo aizdevuma daļu – 31,5 miljardus eiro.
Ja tā dēvēto grieķu kreditoru trijnieku nepārliecinās jūnijā ievēlētās valdības paveiktais, valsts varētu nesaņemt jauno aizdevumu, kas nozīmēs – septembrī Grieķijai vairāk nebūs naudas, lai pildītu parādsaistības, kā arī samaksātu pensijas un algas valsts sektorā strādājošajiem.
Grieķijā būs drahmas valdība?
ES, SVF un ECB auditori grib pārliecināties, kā Grieķijas valdība gatavojas izpildīt jau gada sākumā doto solījumu līdz jūnija vidum budžeta izdevumus samazināt vēl par 11,5 miljardiem eiro, informē ziņu aģentūra “AFP”. Līdz šim Grieķijas finanšu ministrs Jannis Sturnarass nācis klajā ar reformu projektiem, kuri valsts kasē ietaupītu astoņus miljardus eiro, taču ar to ir par maz. “Nākamie divi mēneši būs viskritiskākie,” sarunā ar vietējo dienas laikrakstu “Ethnos” atzina Grieķijas attīstības ministrs Kostis Hacidakis. “Kavēties vairs nevaram. Valsts atrodas ārkārtas situācijā. Ja tagadējā valdība kritīs, nākamā būs drahmas valdība.” Tādējādi arī Hacidakis neizslēdz jau iepriekš citu finanšu analītiķu daudz aprunāto scenāriju, ka galu galā Atēnām nekas cits varētu neatlikt kā pamest eirozonu.
“Šobrīd gribam panākt to, lai trijnieks nāk klajā ar vismaz iecietīgu ziņojumu,” Grieķijas medijiem skaidroja finanšu ministrs Sturnarass. Viņš arī atzina, ka kreditori savos vērtējumos varētu būt nelokāmi un nepieļaut nekādas atkāpes no iepriekš norunātajiem termiņiem, kuros Atēnām bija jāīsteno apsolītie budžeta samazinājumi.
Taču tas nav izdarīts, vairāki solījumi attiecībā uz reformām, tostarp nodokļu sistēmā un privatizācijas procesā, nav izpildīti, un tāpēc ziņojums varētu būt “nežēlīgs”, spriež Vācijas raidsabiedrība “Deutsche Welle”.
Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible intervijā laikrakstam “Bild” izteicies, ka Grieķijai tagad būtu jāpastrādā divtik smagi, lai kompensētu to, ka laikus nav veikusi solītos tēriņu samazinājumus. Taujāts par iespējamu Grieķijas izstāšanos no vienotās valūtas bloka, Šeible ieteica pagaidīt trijnieka ziņojumu un tad izdarīt secinājumus. Savukārt Vācijas ekonomikas ministrs Filips Reslers nevilcinās runāt skaidri par iespējamo Grieķijas izstāšanos no eirozonas. “Rādās, ka Grieķija nespēs izpildīt nosacījumus. Un, ja Grieķija tos neizpilda, jaunu aizdevumu nebūs,” raidstacijai “ARD” nedēļas nogalē apstiprināja ministrs.
Ticība Atēnām sāk zust
Papildu laika došana Atē-nām varētu nozīmēt to, ka aizdevumam vajadzēs būt vēl lielākam, iespējams, pat 50 miljardu eiro lielam, norāda interneta vietne “EUObserver.com”. Pirms ierašanās Atēnās SVF delegācijas pārstāvji apgalvojuši, ka nevēlas grieķu glābšanai atvēlēt vēl vairāk naudas. Arī citas eirozonas valstis, piemēram, Somija un Nīderlande, savā nostājā attiecībā pret papildu naudas atvēlēšanu Atēnām kļūst aizvien skeptiskākas.
Tiesa, kāda vārdā neminēta ES amatpersona vācu žurnālam “Der Spiegel” šādas runas nodēvēja par baumām, sakot, ka ar tik kategoriskiem spriedumiem SVF nenāktu klajā pirms pilnīgas Grieķijas valdības izstrādātās ekonomiskās programmas izvērtēšanas.
Turklāt grieķu valdība, mēģinot mazināt starptautisko aizdevēju bažas, solās taupības pasākumu ietvaros apvienot vairākus valsts uzņēmumus un reformēt nodokļu sistēmu, iedzīvotāju nodevas nepalielinot. “Trijnieks nācis klajā ar ierosinājumiem, kā mēs varētu ietaupīt naudu. Bet rokas mums ir brīvas, varam atrast arī citus veidus, kā sa-sniegt nospraustos mērķus, kas neparedz nodokļu palielināšanu,” raidsabiedrībai “Deutsche Welle” sacījis kāds Grieķijas valdības pārstāvis, piebilstot, ka mazi nodokļi varētu palīdzēt apkarot valstī iepriekš izplatīto nodokļu nemaksāšanas problēmu.
