Latvijas tirgos un veikalos pārbauda gaļas izcelsmi 0
Pēc Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētāja Riharda Valtenberga paziņojuma, ka Latvijas tirgos un veikalos 90 procentiem liellopu gaļas ir nezināma izcelsme, bez iepriekšēja brīdinājuma kopā ar PVD Rīgas pilsētas pārvaldes inspektorēm Ivetu Poišu un Aiju Krūmiņu vakar ieradāmies “Rimi” lielveikalā Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 112. Inspektores darbu sāk ar vitrīnu, kur izvietota svaigā gaļa, un gaļas cehu, kur atrodas gan sadalītie, gan nesadalītie kautķermeņi. Valsts pārtikas inspektore Aija Krūmiņa ar īpašu termometru pārbaudīja gaļas temperatūru (attēlā). Vismaz “Rimi” veikalā šaubas par liellopu gaļas izcelsmi neradās. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis “LA” vakar pārliecināja, ka “ieplūdināt milzīgu daudzumu nelegālās gaļas nebūtu ekonomiski pamatoti, tāpēc ka tirdzniecības tīklos šās gaļas īpatsvars veido tikai 5 – 8%. Turklāt Latvijā nokaujam apmēram 90 000 liellopu gadā. Tas veido 20 000 tonnu jeb, pārrēķinot uz vienu cilvēku, desmit kilogramu. Ja šis daudzums veidotu vien 10%, tad iznāk, ka viens Latvijas cilvēks gadā apēd 100 kg liellopu gaļas.”
Tiek svērts gaļas daudzums vitrīnā un cehā, to salīdzina ar pavadzīmē uzrādīto svaru. Svars sakrīt, noviržu nav. Piemēram, SIA “Senlejas” Ķeipenē audzētā piena teļa pavadzīmē uzrādītie 39 kg sakrīt ar faktisko daudzumu. I. Poiša uzsver – viens no vissvarīgākajiem rādītājiem, kam PVD inspektori pievērš uzmanību, ir gaļas izsekojamība, kam paredzēts Latvijā audzētā dzīvnieka identifikācijas numurs. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem tam jāatrodas redzamā vietā. Pārliecinos, ka veikala vitrīnā pie gaļas tas patiešām redzams. Ievadot šo numuru Lauksaimniecības datu centra mājas vietnē, var pateikt, vai šāds dzīvnieks vispār ir bijis un kurā saimniecībā tas audzēts. Pārbaudi var veikt ikviens pircējs. Viņam redzamā vietā ir jābūt arī kautuves, uzņēmuma, kur gaļa sadalīta, reģistrācijas numuram, dzīvnieka dzimšanas un audzēšanas vietai (valstij). Veikali paši veido iekšējās izsekojamības dokumentus, kur norāda, kad un cik daudz gaļas sadala. Inspektores pārliecinās, ka “Rimi” Valdemāra ielas veikalā ievēro gaļas glabāšanas temperatūru – tā ir no 0 līdz +6 grādiem, subproduktiem – no 0 līdz – 3 grādiem, arī pārdošanas termiņi – 48 stundas pēc sadalīšanas – nav pārsniegti. “Tātad veikals patērētāju nemaldina,” tā I. Poiša.
Pārmetumu nav arī par Polijā uzņēmumā “Hilton Foods” iepakoto, bet Īrijā un Lielbritānijā audzēto liellopu gaļu. Ovālajā marķējumā viss esot pareizi uzrādīts, iespējams atrast fermu un dzīvnieku. Kastītēs iepakotajai importa gaļai pārbauda marķējumu, glabāšanas apstākļus un izsekojamību. Uz pircējam izdrukātās cenu zīmes arī parādās, ka veikals pārdod Spānijā ražotu cūkgaļu, ko iepakojis “Hilton Foods”. “Rimi” pārdod arī Latvijā audzētu jēra gaļu.
Kulinārijas cehā, kur žurnālistus neielaiž, inspektores pārkāpumus neatrod.
“Katru lielveikalu pārbaudām vismaz divas reizes gadā, neskaitot gadījumus, kad saņemam sūdzības. Ir arī veikali, kurus apmeklējam 15 – 16 reizes gadā,” stāsta I. Poiša. Uz jautājumu, kādi ir visbiežāk atklātie pārkāpumi, viņa atbild: “Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad vitrīnā ir saglabājies derīguma termiņš no iepriekšējā dzīvnieka gaļas. Ir gadījumi, kad Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām neatbilst glabāšanas temperatūra. Gaļas izcelsmes dokumenti parasti šaubas nerada.”
Lielveikaliem daudzo pircēju dēļ, protams, ir pievērsta pastiprināta pircēju un kontrolieru uzmanība, tomēr tie arī pārdod ļoti lielu gaļas daudzumu. Pēc redzētā “Rimi” veikalā šaubas par gaļas izcelsmi neradās.
