Lenteni izmet un karpa būs droša ēšanai? Kā zivis ēst droši 0
Zivis bieži vien gatavo, izmantojot nelielu sāls daudzumu un termiski neapstrādājot. Uz maizītes uzlikts svaigs lasītis, forele, vimba tiek dēvēti par delikatesi. Vai pakļaujam sevi riskam, ceļot galdā jēlu lomu?
Zivis uz ēdamgalda nokļūst ne tikai no makšķernieku lomiem, bet arī zivju audzētavām un rūpnieciskās zvejas. Mākslīgajās ūdenskrātuvēs tiek ievērotas labas prakses saimniekošanas metodes, un šo zivju piesārņojums ar cilvēkiem bīstamiem parazītiem Latvijā nav novērots. Citādi ir dabiskajās ūdenstilpēs, kur reģistrēts aptuveni 300 zivju parazītu sugu, taču, par laimi, tikai nedaudzas no tām kaitē cilvēkam.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR vadošā pētniece, Latvijas Universitātes docente Gunita Deksne atzīst: “Labs paraugs, kur parādīt studentiem parazītu daudzveidību, ir karpa. Tie var būt gan acīs, gan žaunās, gan zarnās, gan muskulatūrā. Taču, ja gadījies, ka, atgriežot karpai vēderu, redzams lentenis, to izmet un zivi pēc termiskas apstrādes var droši lietot uzturā.”
Visbiežāk lenteņi
Visplašāk sastopamās cilvēkiem bīstamās zivju pārnēsātās slimības ir difilobotrioze, opistorhoze, klonorhoze, anisakidoze un vēl citas.
Slimību profilakses un kontroles centra reģistrā datu par saslimšanu ar anisakidozi, opistorhozi un klonorhozi Latvijā nav. Speciālisti gan pieļauj, ka tādi gadījumi tomēr ir bijuši un nereti opistorhoze varētu būt nosaukta par neatšifrētas etioloģijas enterītu, proti, neskaidras izcelsmes tievās zarnas iekaisumu, un, iespējams, ka viens no tā cēloņiem, ir arī anisakidoze.
Toties saslimšanas gadījumu skaitu ar difilobotriozi pēdējos desmit gados var uzskatīt par diezgan ievērojamu. Turklāt speciālisti lēš, ka nepietiekamu izmeklējumu dēļ invadēšanās gadījumu un cilvēkam bīstamo zivju parazītu izplatība Latvijā ir vēl plašāka, nekā liecina dati.
Pie mums sastopami divu veidu zivju lenteņi – parasto jeb Ligula intestinalis visbiežāk atrod plaužos, raudās, karpās un karūsās. Zivis, kurās ir šis lentenis, var pazīt pēc milzīgā vēdera. Šī suga cilvēkam nav bīstama, un zivis pēc iztīrīšanas un termiskas apstrādes var droši ēst.
Vecu, lielu un plēsīgu zivju, piemēram, līdaku, muskulatūrā Latvijā reizēm atrod arī Diphyllobotrhium sp. lenteņu gļotainos kāpurus. Tos var pamanīt, novelkot zivij ādu, taču termiskas apstrādes laikā tie iet bojā.
Ēdot jēlu zivi ar lenteņa kāpuriem, kas ir līdz 1 cm lieli, cilvēks var saslimt ar difilobotriozi. Tad tievajās zarnās attīstās 2–15 metru garš lentenis, kas var tajās mitināties līdz pat 25 gadiem, taču tikai apmēram vienā no pieciem gadījumiem rodas simptomi: caureja, diskomforts un sāpes vēderā, mazasinība vai citi. Taču var arī nodzīvot visu mūžu, savu apakšīrnieku nejūtot.
Ar neapbruņotu aci nesaskatāmās trematodes Opisthorchis Latvijā zivju muskulatūrā nav atrastas, taču Gunita Deksne pieļauj iespēju, ka tuvākajā nākotnē tās varētu izplatīties arī pie mums, jo tam ir visi nepieciešamie apstākļi.
Šie parazīti cilvēkam var izraisīt aknu bojājumu, kā arī vēža saslimšanai līdzīgu slimību.
Trematodes Clonorchis sinensis Krievijā un Opisthorchis gan Krievijā, gan Dienvideiropā sastopamas saldūdens zivīs, piemēram, ēdot jēlas zivis, saslimšana katru gadu uzliesmo Itālijā.
Karsēt un saldēt!
Gunita Deksne norāda – pēc Eiropas Savienībā pieņemtajiem noteikumiem, zivis ar vizuāli redzamiem parazītiem nedrīkst izplatīt un pārdot, taču, ja tie ir zivs iekšienē un no ārpuses nav redzami, tas nav liegts.
Ja ir vēlēšanās lietot uzturā jēlas vai minimāli apstrādātas zivis, visdrošāk tās iegādāties reģistrētās tirdzniecības vietās, kur produktu derīgumu uzturā atzinis Pārtikas un veterinārais dienests.
Makšķerniekiem, kuri dodas uz copi ārpus Latvijas, jāņem vērā, ka, piemēram, Peipusa ezerā Diphyllobotrhium lenteņu kāpuri plēsīgajās zivīs, piemēram, līdakās, sastopami daudz biežāk nekā Latvijas ūdenskrātuvēs, tāpēc pirms lietošanas uzturā zivis kārtīgi jāizcep vai jāizvāra.
Vienīgie zivju parazīti, kas iztur saldēšanu, kaltēšanu un arī nepilnīgu termisku apstrādi, ir Anisakis nematožu kāpuriņi, kuri var būt jūras zivīs, piemēram, siļķēs, mencās, reņģēs. Tie 48 stundu laikā pēc jēlas vai termiski nepietiekami apstrādātas zivs lietošanas uzturā var izraisīt kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus.
Šie kāpuri nespēj izdzīvot cilvēka organismā, taču, ja netiek iznīcināti, slimība var kļūt hroniska, jo ap tiem paliek iekaisušas šūnas, kas rosina gremošanas traucējumiem līdzīgus simptomus.
PADOMS
Lai būtu droši, ka nesaslimsim ar difilobotriozi, līdaka un asaris pirms lietošanas uzturā jāsaldē –12 °C vismaz 72 stundas vai –22 °C 18 stundas. Laši un foreles jātur saldētavā –12 °C temperatūrā vismaz 60 stundas, bet –20 °C temperatūrā 36 stundas, vai arī pienācīgi jāapstrādā termiski.
