Ceriņu maģija: kā tos izmantot dziedniecībā? 0
Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropā ceriņi ievesti XVI gadsimtā no Persijas. Latvijā tie parādījušies trīs gadsimtus vēlāk un jau drīz auguši teju pie katras mājas, turklāt ne tikai dēļ skaistuma un smaržas. Ātri vien atklātas ceriņu ārstnieciskās īpašības, un nostiprinājies uzskats, ka ceriņi spēj atvairīt ļaunos garus. Arī tos laikam apreibina ceriņu smarža, un tie aizmaldās pavasarī…
Ceriņi (Syringa vulgaris) zied maijā, jūnijā. Tautas medicīnā izmanto pumpurus, ziedus, lapas, jauno dzinumu mizu. Pumpurus ievāc, tiklīdz tie parādījušies un vēl nav paspējuši atplaukt. Ziedus vāc to ziedēšanas laikā maijā, jūnijā – tie jānolauž līdz ar mazajām zaļajām lapiņām vietā, kur zaļie kāti savienojas ar koksnaino daļu.
Lapas ievāc jūnijā, taču izmantojamas arī agrāk plūktas. Gan ziedus, gan lapas vēlams vākt sausā laikā, un noteikti jālūkojas pēc ceriņiem, kuri aug laukos, pēc iespējas tālāk no autoceļiem. Turklāt dziedināšanai der tikai seno laiku maigi violetie vai baltie ceriņi, no kuriem par labākiem atzīti baltie. Krāšņos pildītos, selekcionētos ceriņus ārstniecībai neizmanto.
No tautas dziedniecības ieteikumu un recepšu pūra
> Ceriņu aromāts nomāc baktērijas un labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu, psihi.
> Pret galvassāpēm uz galvas liek svaigas ceriņu lapas.
> Augoņu, čūlu, strutojošu brūču gadījumā liek sasmalcinātas vai veselas ceriņu lapas.
> Pret astmu dzer balto ceriņu lapu tēju – lapas ievāc ziedēšanas laikā.
> Ja nomoka angīna, balto ceriņu lapas iemet verdošā ūdenī un 3 minūtes pavāra. Ļauj nostāties. Novārījumu lieto mutes dobuma skalošanai.
> Paplašinātām vēnām ceriņu lapas nomazgā, viegli samitrina un ar marli vai kokvilnas auduma gabalu piesien pie kājas. Vai arī uzvelk zeķi un lapas ieliek iekšpusē. Labāk to darīt uz nakti. Procedūru atkārto ik pēc 2–3 dienām. Rezultātā vēnu mezgli sāk mazināties, kājas kļūst vieglākas. Apliekamajiem var izmantot arī ceriņu jauno atvašu mizu.
> Ja nogurušas, sāpošas kājas, izžāvētus ceriņu ziedus aplej ar degvīnu, ļauj ievilkties 10–12 dienas. Izkāš. Vakaros ar izvilkumu smērē kājas. Tā var rīkoties visu vasaru. Sāpes un nogurums izzudīs.
> Pret papēža piešiem divas reizes dienā dzer 1 tējkaroti ceriņziedu uzlējuma degvīnā.
> Pie diarejas 1 ēdamkaroti ziedu aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties 1 stundu. Izkāš. Lieto pa 1 ēdamkarotei 3–4 reizes dienā. Var lietot arī izvilkumu spirtā: ziedus aplej ar spirtu attiecībā 1:5, ļauj ievilkties 7 dienas. Izkāš. Lieto pa 30 pilieniem 3 reizes dienā.
> Pie dažādām kaulu, locītavu un muskuļu sāpēm svaigus vai izžāvētus ceriņu ziedus pārlej ar degvīnu, noliek tumšā vietā nostāvēties 10 dienas. Nenokāš. Sāpošās vietas ierīvē ar uzlējumu divas reizes dienā.
> Neiralģijas gadījumā koncentrētu pumpuru novārījumu vai pulverī saberztus ziedus sajauc ar cūku taukiem. Ar maisījumu ierīvē sāpošās vietas.
> Pie radikulīta maigus ceriņu zariņus pieliek pie muguras, pietin ar dvieli un kādu brīdi uz tiem paguļ.
> Reimatisma ārstēšanai 1/4 glāzes sasmalcinātu ceriņu pumpuru un ziedu aplej ar 1 glāzi degvīna vai spirta. Noliek tumšā vietā 8–10 dienas ievilkties. Trauku ik pa laikam sakrata. Lieto pa 20–30 pilieniem spirta, pa 50 pilieniem degvīna uzlējuma 3 reizes dienā.
Vai arī žāvētus ziedus aplej ar degvīnu (1:10), ļauj ievilkties 8–10 dienas. Lieto pa 30 pilieniem 2–3 reizes dienā. Vienlaikus ierīvē sāpošās vietas vai uzliek kompreses.
> Reimatisma, artrīta, osteohondrozes gadījumā sāpošo vietu ierīvēšanai pagatavo maisījumu: 2 ēdamkarotes kaltētu ceriņa lapu, 300 g rutku sulas, 200 g medus, 100 g degvīna. Ļauj savilkties 1 diennakti. Ierīvē 2 reizes dienā.
> Nieru slimību, nierakmeņu gadījumos 2 ēdamkarotes ceriņa lapu aplej ar 250 ml verdoša ūdens. Ļauj ievilkties 2–3 stundas. Lieto pa 1 ēdamkarotei 4 reizes dienā pirms ēšanas. Ārstniecības kurss – 2 nedēļas. Kursu var atkārtot 3–4 reizes.
Vai arī ceriņa lapas pārlej ar spirtu (1:20). Lieto pa 15–20 pilieniem 3–4 reizes dienā pirms ēšanas.
> Pie plaušu tuberkulozes, aizdusas, nieru slimībām, urīnakmeņiem, klepus, garā klepus, kuņģa čūlas, epilepsijas 1 ēdamkaroti žāvētu ceriņa ziedu aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj 10 minūtes ievilkties. Lieto pa ēdamkarotei 3–4 reizes dienā.
Vai žāvētus ziedus pārlej ar degvīnu vai spirtu (1:5), ļauj ievilkties 7–10 dienas. Lieto pa 30 pilieniem 2–3 reizes dienā.
> Pie saaukstēšanās ņem vienādās devās ceriņu, gaiļbiksīšu un liepu ziedus. Aplej ar verdošu ūdeni, ļauj ievilkties 10–15 minūtes.
> Ja ieildzis klepus, ceriņu ziedus, zariņus un lapas pārlej ar degvīnu, ļauj ievilkties 10 dienas, tad nokāš. Dzer pa 50 g dienā vai pievienojot tējai/ūdenim.
> Bronhīta ārstēšanai 1 ēdamkaroti ziedu aplej ar 250 ml verdoša ūdens. Ļauj ievilkties 1 stundu. Lieto pa 1 ēdamkarotei 3–4 reizes dienā. Palīdz arī pret klepu.
> Bronhīta, laringīta un citu iekaisuma procesu kaklā un mutes dobumā gadījumā ceriņa ziedu uzlējumu degvīnā atšķaida siltā ūdenī (1:10) un dzer pa 1 tējkarotei divas reizes dienā. Atšķaidītu vēl vairāk, to var lietot kakla skalošanai.
> Brūces, nobrāzumus vairākas reizes dienā kopj ar uzlējumu, ko pagatavo, 1 glāzi ziedu aplejot ar 500 ml ūdens.
> Brūču, sasitumu, reimatisma gadījumā 1 glāzi ziedu aplej ar 500 ml degvīna, ļauj ievilkties 2 nedēļas. Lieto kompresēm (maina 4–5 reizes dienā).
> Slikti dzīstošas brūces, strutainas čūlas, lai tās ātrāk sadzītu, apkopj ar stipru ceriņa lapu novārījumu. Komprešu veidā pie tām var likt arī svaigas lapas, jauno dzinumu mizu. Pirmajā dienā kompreses maina 3–4 reizes, pēc tam 1 reizi.
> Pie podagras, reimatisma, sāļu nogulsnēšanās, locītavu artrīta gadījumos puspudeli piepilda ar ceriņa ziediem, pārlej ar degvīnu. Ļauj ievilkties 3 nedēļas, pudeli laiku pa laikam sakrata. Lieto pa 30 pilieniem 3 reizes dienā pirms ēšanas. Ārstēšanās kurss – 3 mēneši. Papildus pie problemātiskajām vietām var likt arī ziedu, lapu kompreses.
Var pagatavot arī ziedi: 2 ēdamkarotes ziedu sajauc ar 2 ēdamkarotēm cūku tauku vai vazelīna, ļauj pāris dienu ievilkties. Var arī 3 ēdamkarotes ziedu iejaukt pusglāzē augu eļļas. Lieto sāpošo vietu ierīvēšanai.
> Radikulīta, reimatisma, poliartrīta gadījumā iekšķīgai lietošanai 1 ēdamkaroti ceriņa ziedu aplej 250 ml verdoša ūdens. Ļauj ievilkties 1 stundu. Lieto pa 1 ēdamkarotei 3–4 reizes dienā. Uzlējumu tādās pašās devās lieto arī pie bronhīta, pret klepu.
> Pie aterosklerozes, asinsvadu apkaļķojuma šķīdināšanai izmanto zilo ceriņu ziedus (jāievāc pēc saulrieta): 1 ēdamkaroti ziedu aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj 10 minūtes ievilkties. Dzer atdzesētu līdz istabas temperatūrai 5 glāzes dienā: no rīta 1 glāzi, pusdienās 2 glāzes, vakarā 2 glāzes divas stundas pirms gulētiešanas.
> Epilepsijas gadījumā lieto žāvētu ceriņa ziedu tēju.
> Ja pasliktinās redze, 2 tējkarotes ceriņa ziedu aplej ar pusglāzi karsta ūdens. Ļauj ievilkties 10 minūtes. Nokāš. Samitrina vates tamponus un liek kā kompresi uz acīm, patur 3–5 minūtes. Tā katru dienu var dziedināties visu ceriņu ziedēšanas laiku.
> Pret rozi uzliek sasmalcinātas ceriņa mizas vai mizu sulu.
> Drudža, augstas ķermeņa temperatūras gadījumā 100 g ceriņu lapu, 2 g svaigu vērmeļu ieliek 1 l burkā, pievieno 1 g eikalipta eļļas. Pārlej ar 1 litru degvīna. Uzliek vāciņu, noliek tumšā vietā, ļauj 20 dienas ievilkties. Lieto pa 50 g pirms ēšanas 3 reizes dienā – līdz temperatūra normalizējas.
SVARĪGI!
Ceriņu uzlējumu nedrīkst lietot:
• ja ilgstoši kavējas mēnešreizes,
• ja ir hroniska nieru mazspēja,
• smagu kuņģa slimību gadījumos,
• ja ir smagi atoniski aizcietējumi,
• ja ir glomerulonefrīts jeb nieru kamoliņu iekaisums.
Ja ir ilgstošas hroniskās slimības un esat ārsta uzraudzībā, pirms ceriņu uzlējuma lietošanas obligāti jākonsultējas ar ārstu!
Ceriņi pirtī
Pirtnieks Juris Kraucis: “Ceriņu slotiņai piemīt uzmundrinošs spēks – pat tikai ienesot to pērtuvē, visiem uzreiz atveras otrā elpa. Tā pastiprina mīlestības enerģiju, palīdz profilaksei pret sāļu nogulsnēšanos, paplašinātām vēnām, kaulu sāpēm, dziedē grūti dzīstošas brūces. Atvaira ļaunos garus – ne velti ceriņi stādīti pie visām mājām. Pēc pēriena ar ceriņu slotiņu ierīvē visu ķermeni – tas vēl ilgi saglabās ceriņu reibinošo smaržu, un cilvēks jutīsies lidojam pāris pēdu virs zemes… Ja neejat pirtī, ar ceriņu slotiņu var sevi palutināt arī vannā. Var ūdenī iemest pāris sauju ceriņziedu.”
Psiholoģiskajai labsajūtai
Dziedniece Inga Dāboliņa: “Ceriņi samīļo, attīra, spēcina ķermeni. Ja moka vainas izjūta, apsēdušas dusmas, aizvainojums, skaudība, jāiet pie ceriņkrūma – tas mazinās šīs izjūtas, attīrīs no tām reibinošā vieglumā. Arī klusiem un nedrošiem ceriņkrūms būs labs palīgs, jo piepildīs ar dzīvīgumu, pamodinās pašapziņu. Tāpēc droši ejam ceriņos un aizgūtnēm elpojam to smaržu! Palūdziet, lai kāds jūs nofotografē pie ziedoša ceriņkrūma. Fotogrāfiju novietojiet telpā, kurā uzturaties visvairāk, – tā palīdzēs ikreiz, kad to uzlūkosiet. Šāds spēks fotogrāfijai piemīt gadu, tad ceriņu laikā jāfotografējas atkal.”
