Parastās mahonijas īpašās prasības 1
“Gribu ieaudzēt mahonijas. Kāda augsne šiem krūmiem piemērota, un ar ko tos mēslot? Cik ilgā laikā krūmi izaug lieli, lai varētu griezt lapas ziedu pušķiem, un vai tas ietekmē mahoniju ziedēšanu?” Baiba Gulbenes rajonā
Ko izvēlēties. Gan dārza skaistumam, gan zaru griešanai vispiemērotākā ir parastā mahonija (Mahonia aquifolium), ir pārliecināta stādu audzētāja Zaiga Graudiņa. Pat viņas audzētavā Latgales pusē, kur ir vieni no skarbākajiem apstākļiem Latvijā, šai sugai klājas labi. Protams, jāievēro visas šā mūžzaļā auga kaprīzes. Labos apstākļos augušam stādam kādu zariņu var nogriezt jau trešajā vai ceturtajā gadā.
Ēnaina vieta. Mahonijas stāda no tiešiem saules stariem pasargātā vietā, aizvējā. Piemērota ir ēku ziemeļu puse, ēnaina vieta aiz verandām, šķūnīšiem, paēna zem lieliem kokiem vai krūmu aizsegā. Mahonijām sevišķi grūti klājās aizvadītajā ziemošanas sezonā, kad bija bargs kailsals. Krūmu dekorativitāti stipri bojāja kaltējošā pavasara saulīte un vējš, bet saknes vēl atradās sasalumā un lapām nepiekļuva ūdens. Tāpēc pavasarī redzamas nobrūnējušas lapas. Augs gan parasti neaiziet bojā, bet jāgaida, kamēr vasarā izaugs jaunas. Tikmēr varēs priecāties par dzeltenajiem ziediem, savukārt rudenī augu rotās dekoratīvas zilas sēkliņas. Bojātos dzinumus var apgriezt, lai veidojas kuplāks un zemāks augs (tāds varēs paslēpties zem sniega), taču ziedu tajā gadā nebūs.
Augu drošībai. Ziemā mahonijām ideāls sargātājs ir irdens sniedziņš. Taču labāk rudenī ap krūmu apspraudīt mietiņus un izveidot sētiņu no pretsalnu plēves, tapetēm vai cita materiāla. Tad augs neizsutīs, bet būs pasargāts no vēja, saules. Mazākam krūmam var uzlikt kasti, spaini, kam nav dibena. Ja dārzā atrasta lieliska vieta un lapiņas nekad nenobrūnē, papildu segums nav vajadzīgs.
Piemērotākā augsne. Daudziem radies aplams priekšstats, ka mahonijas ir skābummīles tāpat kā mūžzaļie rododendri. Gaismas un vietas izvēles ziņā abiem augiem gaumes ir līdzīgas, skaidro Zaiga Graudiņa, taču augsnes prasības – pilnīgi atšķirīgas. Rododendriem tīk skābums un kūdra, turpretī mahonijām piemērotāka ir bagātīgi ielabota dārza augsne.
Barība. Pavasarī mahonijas var piebarot ar komplekso minerālmēslojumu (ar neitrālu pH reakciju), bet vasaras sākumā derēs arī ne pārāk stiprs nātru vircas padzēriens. Vasarā zem auga var bērt nopļauto mauriņa zāli (plānā slānī!). Augu nedrīkst pārbarot, jo veidosies daudz jaunu dzinumu, kas nepagūs nobriest un tāpēc ziemā apsals.
Bagātīgāka ēdienkarte vajadzīga, ja dārzā ir nabadzīga smilts augsne, ko grūti ielabot. Tad mahonija nebūs tik ražena kā treknā, audzelīgā smilšmāla augsnē un labā dārza vietā augusī.
Pavairošana. Zaiga Graudiņa mahonijas audzē gadu desmitiem, un no pašas izaudzētajām sēklām sētie augi jūtas ļoti labi. Ja vēlas mahonijas stādīt vairumā zaru griešanai, stādus var izaudzēt pašu spēkiem. Speciāliste iesaka vēlu rudenī savākt nogatavojušās mahoniju ogas un sēklas iesēt dobītē. Pēc stratifikācijas (ziemā var turēt arī sakņu nodalījumā ledusskapī, taču ir mazāk klapatu, iesējot dārzā) tās pavasarī dīgs.
Stādus var iegūt, arī pavairojot ar noliektņiem.
PADOMS
Pēc skarbās ziemas kailsala un saules ietekmē mahonijas stādiem var būt nobrūnējušas lapiņas. Taču tādus var pirkt droši, jo tas liecina, ka stāds audzēts un ziemojis Latvijā. Savukārt pārāk kupls un zaļoksns krūms var būt atceļojis no siltākām zemēm.
Mahoniju stādus
var iegādāties:
› Zaigas Graudiņas stādaudzētavā
› Kokaudzētavā “Meža Rasas“
› Kokaudzētavā “Baltezers“
› Stādaudzētavā “Dimzas“
› VAS “Latvijas valsts meži“ stādaudzētavās “Sēklas un stādi“
› Zaļenieku stādaudzētavā
un citur.
Citi augi ar mūžzaļām lapām
Stādīšanas vieta līdzīga kā mahonijām, un arī šie augi der zaru griešanai.
• Meservas ileksa (Ilex X meserveae) šķirne ‘Blue Princess’.
• Sarkanā pirakanta (Pyracantha coccinea) – lapas daļēji mūžzaļas.
• Lauru ķirsis (Prunus laurocerasus).
Mūžzaļš lapojums vēl ir:
• galotņu pahisandrai (Pachysandra terminalis);
• Baltijas efejai (Hedera helix);
• Fortina segliņam (Euonymus fortunei).
No saules apdegumiem tos var ērti pasargāt, agri pavasarī vai bezsniega ziemā uzsedzot skujas.