Parasta saaukstēšanās vai kas nopietnāks? Kad meklēt ārsta palīdzību 0
Ir atnācis rudens, kad silts un saulains laiks mijas ar drēgnu un vējainu. Mainīgie laikapstākļi novājina organisma aizsargspējas un veicina elpceļu slimības izraisošo vīrusu izplatīšanos, tāpēc daudzi pašlaik klepo un puņķojas. Kā saprast, vai skārusi visparastākā saaukstēšanās un atveseļoties izdosies bez īpašas ārstēšanās, vai tomēr vaina ir nopietnāka un jāmeklē ārsta palīdzība, skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pneimonoloģe Madara Tirzīte.
„Visbiežāk organisms pats 7–10 dienu laikā uzveic elpceļu vīrusinfekciju un nekāda īpaša ārstēšana nav nepieciešama. Tomēr daļā gadījumu slimība ieilgst, attīstoties deguna blakusdobumu iekaisumam, pneimonijai jeb plaušu karsonim vai citiem sarežģījumiem, un tad gan bez ārsta palīdzības neiztikt,” saka daktere Tirzīte.
Kā noritēs slimība un vai attīstīsies sarežģījumi, atkarīgs no daudziem faktoriem, tai skaitā vīrusa veida (saaukstēšanos var izraisīt vairāk nekā 200 dažādu vīrusu) un saslimušā imunitātes.
“Cilvēks pats bieži nespēj izvērtēt, vai viņš ir saslimis ar vīrusu vai baktēriju izraisītu infekciju. Taču tas ir ļoti svarīgi, jo bakteriālas infekcijas gadījumā nepieciešama ārstēšana ar antibiotikām, savukārt vīrusu infekcijas gadījumā antibiotikas nav efektīvas un var pat pasliktināt stāvokli,” skaidro pneimonoloģe.
Diemžēl daudzi to nezina un nesekmīgi mēģina saaukstēšanos vai gripu izārstēt ar antibiotikām, kaut tās ir vīrusu izraisītas infekcijas slimības. Ārstēšana ar antibiotikām parasti ir nepieciešama, ja attīstās komplikācijas, piemēram, plaušu karsonis vai deguna blakusdobumu iekaisums.
Ja simptomi vairākas dienas nemazinās un kļūst tikai sliktāk, jādodas pie ģimenes ārsta un/vai pneimonologa, lai noskaidrotu, kas izraisījis slimību un kāda ārstēšana ir nepieciešama.
Pneimonoloģe uzsver, ka līdzīgi simptomi kā saaukstēšanās gadījumā raksturīgi daudzām slimībām, arī ļoti nopietnām, kuru gadījumā svarīgi pēc iespējas ātrāk sākt ārstēšanu.
Nereti sākotnēji par parastu saaukstēšanos tiek noturēta gripa, tuberkuloze un pat plaušu vēzis.
Pie ārsta noteikti jādodas, ja:
• … ķermeņa temperatūra pārsniedz 38°C, jo īpaši, ja tā nemazinās vairākas dienas (ja augsta temperatūra ir jau trīs dienas, ne mirkli ilgāk nevajadzētu atlikt vizīti pie ārsta),
• … ir sāpes krūtīs,
• … ir izteikta svīšana,
• … krēpās ir asinis,
• … moka elpas trūkums,
• … ir izteiktas grūtības runāt, balss zudums,
• … ir grūtības pabeigt teikumu elpošanas grūtību dēļ.
• … simptomi attīstās ļoti strauji un pievienojas citas sūdzības, piemēram, spēcīgas galvassāpes, muskuļu sāpes („kaulu laušana”), vēdera izejas traucējumi vai slikta dūša.
Saaukstēšanās sezonā īpaši piesardzīgiem jābūt pacientiem ar hroniskām plaušu slimībām, piemēram, bronhiālo astmu, hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) vai bronhektātisko slimību, jo viņiem elpceļu vīrusi var izraisīt hroniskās slimības paasinājumus. Šī iemesla dēļ tiem, kuriem ir kāda hroniska plaušu slimība, vajadzētu ar pneimonologu pārrunāt, kā rīkoties slimības saasinājuma gadījumā un kā no slimības saasinājumiem sevi iespējams pasargāt.
Informāciju sagatavoja Aija Lietiņa , Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas komunikācijas speciāliste
