Vai Latvijā jāievieš parandžu aizliegums? 20
Līdz ar gaidāmo bēgļu pieplūdumu Latvijas sabiedrībā raisījusies diskusija par aizliegumu musulmaņu sievietēm sabiedriskās vietās nēsāt seju aizsedzošas galvassegas.
Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība): “Parandžu diskusijām savulaik gājusi cauri Francija, Lielbritānija un citas lielvalstis. Latvijā pašreiz šis jautājums vēl nav aktuāls, bet dažreiz ir vērtīgi laikus sagatavoties iespējamām problēmām. Man personīgi šādu galvassegu publiska nēsāšana nepatīk, bet tas ir tikai tāds subjektīvi emocionāls uzskats. Šeit vēl nepieciešama analīze un iepazīšanās ar citu valstu pieredzi, kas par šo lietu jau lēmušas.”
Rihards Kols (Nacionālā apvienība): “Manuprāt, parandžu jautājums apzināti izbīdīts priekšplānā. Tas kā māneklis pamests sabiedrībai, lai novērstu uzmanību no svarīgākiem jautājumiem. Es pats esmu ilgstoši dzīvojis Lielbritānijā, kur ikdienā var redzēt ļoti daudz cilvēku parandžās. Uzskatu, ka Latvijā tas būtu jāaizliedz. Rietumu kultūrā šādas tradīcijas nav. Rietumnieki, dodoties uz musulmaņu valstīm, ievēro viņu vietējās tradīcijas. Tādēļ līdzīgu attieksmi vēlamies sagaidīt no musulmaņiem, kas ierodas mūsu kultūras telpā. Tas ir arī drošības jautājums, jo šīs sejas maskas var izmantot ļaunprātīgos nolūkos, slēpjot savu identitāti.”
Lolita Čigāne (“Vienotība”): “Ir dažādas tradicionālās galvassegas – hidžabs, nikabs, burka, čadors, himars. Katrai no tām citāds paveids – dažas atstāj redzamas tikai valkātāja acis, cita aizsedz matus, bet ne seju. Es personīgi uzskatu, ka galvassegas, kas pilnībā aizsedz seju, būtu jāaizliedz. Mājās, savā privātajā telpā katrs var tērpties, kā vēlas, bet publiski šāda sejas slēpšana nebūtu pieļaujama, jo tas ir pilnībā pret Latvijas vērtībām. Turklāt tas ir pazemojoši cilvēka cieņai, pat ja viņam tiek iestāstīts, ka tā ir viņa labprātīga izvēle. Uzskatu, ka nespēja ar cilvēkiem sazināties, lietojot ķermeņa valodu, uzsmaidot pretimnācējam, ir cilvēka cieņu pazemojošs ierobežojums.”
Nellija Kleinberga (Latvijas Reģionu apvienība): “Mans personīgais viedoklis – katrā zemē ir sava kultūra un savas tradīcijas, kas jāciena. Ja kādi cilvēki izvēlas mainīt savu dzīvesvietu uz citas kultūras zemi, tad viņiem jārespektē jaunās mītnes zemes tradīcijas. Vienlaikus, protams, viņiem ir tiesības kopt savu kultūru arī šeit. Piemēram, mājas dzīvē vai savos pasākumos šādus tradicionālos tērpus viņi drīkst izmantot. Taču ārpus tiem viņiem jārespektē tas, ka latvieši nav pieraduši pie šādiem slēgta tipa apģērbiem, tie var radīt aizdomas, nedrošību savstarpējā saziņā.”
Inguna Sudraba (“No sirds Latvijai”): “Neuzskatu, ka šis šobrīd būtu tas aktuālākais jautājums, ar ko lēmējvarai nodarboties. Signāli par Latvijas ekonomisko situāciju un nākamā gada budžetu kļūst arvien draudīgāki. Izskatās, ka valdošās partijas cenšas novirzīt cilvēku uzmanību uz tēmām, kas nav tik izšķirīgas. Protams, ka tiem cilvēkiem, kas šeit ieradīsies patvēruma meklējumos, jāciena latviskā vide, kultūra un tradīcijas. Taču tas vairāk ir izskaidrošanas, izglītošanas un iecietības jautājums, nevis kaut kas, ko parlaments var atrisināt, pieņemot likuma grozījumus.”
Igors Pimenovs (“Saskaņa”): “Nudien nesaprotu, kādēļ musulmaņu lakata nēsāšana būtu aizliedzama. Man nav skaidrs, kādēļ tā rīkojās Francija. Drošības apsvērumu dēļ, protams, jāredz cilvēka seja, bet, ja sieviete apklāj savus matus ar lakatu, tad neredzu tur neko provokatīvu vai sabiedrības morālei kaitīgu. Mūsdienās daudz cilvēku staigā ar saplēstiem džinsiem un izaicinošu apģērbu un tas nevienu neuztrauc, bet lakats ap galvu nez kāpēc tiek uztvers kā drauds.”
