Juris Lorencs: Vēl nesen apsmietie “breksiteri” cīņā ar vīrusu patiesībā ir uzvarētāji! Tikmēr Vācija apspriež savu “vakcinācijas katastrofu” 18
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
14. martā Vācijā, Bādenes-Virtembergas un Reinzemes-Pfalcas federālajās zemēs, notika vēlēšanas, kurās ievēlēja šo zemju parlamentus. Tajās sāpīgu zaudējumu piedzīvoja kancleres Angelas Merkeles vadītie kristīgie demokrāti. Bādenē-Virtembergā par viņiem balsojuši 24%, bet Reinzemē-Pfalcā – ap 28% vēlētāju. Sliktākais rezultāts, ko partija jebkad piedzīvojusi šajās “konservatīvisma citadelēs”.
Skaidrojums nav tālu jāmeklē – centrālās valdības neveiksmīgā cīņa ar Covid-19 pandēmiju. Plus korupcijas skandāli. Izrādās, kristīgo demokrātu politiķi un viņiem tuvu stāvošas personas pamanījušās iedzīvoties, šeftējoties ar aizsargmasku piegādēm.
Vēlētāji nav dumji. Viņi nemitīgi dzird, ka uz Vāciju nāk īpaši bīstamais Lielbritānijas (Ugandas, Brazīlijas, Dienvidāfrikas utt.) Covid-19 vīrusa paveids. Viņi redz televizora ekrānā, ka, pateicoties labi organizētajai vakcinācijai, saslimstība un mirstība Lielbritānijā strauji krītas.
Vēl nesen apsmietie “breksiteri”, kuriem teorētiski vajadzēja iesēsties pamatīgā peļķē, cīņā ar vīrusu patiesībā ir uzvarētāji! Tikmēr Vācija gaida “trešo vilni” un apspriež savu “vakcinācijas katastrofu”.
Komentējot notiekošo, viens no vadošajiem vācu nedēļas žurnāliem “Die Focus” 20. martā raksta: “Mūs vajā nevajadzīgs perfekcionisms, pārmērīga birokrātija un bailes no riska.”
Tad kā lai uz Vācijas fona nosauc Latvijā notiekošo? Paralīze un kataklizma, ko izraisījusi ar perfekcionismu apsēsta birokrātija!
Tieši pēc pusgada, 26. septembrī, Vācijā notiks valsts parlamenta Bundestāga vēlēšanas. 20. martā veiktās socioloģiskās aptaujas liecina – ja vēlēšanas notiktu tagad, tad kristīgie demokrāti iegūtu 27%, zaļie – 22%, sociāldemokrāti – 17%, liberāļi – 11%, “Alternatīva Vācijai” – 10%, kreisie – 8%, dažādas sīkpartijas – 5% balsu.
Zaļo kāpums ir pārsteidzošs, iepriekšējās vēlēšanās 2017. gadā viņi saņēma vien 9% balsu. Turklāt stabils atbalsts zaļajiem saglabājas pat par spīti neganti aukstajai ziemai, kas manāmi iedragāja cilvēku ticību Grētas Tūnbergas sludinātajai klimata apokalipsei.
Uzmanību vajadzētu pievērst tam, ka šāda balsu sadalījuma gadījumā vairs nav iespējama pašreiz valdošā “lielā koalīcija”, kurā ietilpst kristīgie demokrāti un sociāldemokrāti.
Viņiem kopā būtu vairs tikai 44% balsu, daudz par maz valdības izveidei.
Varbūt vēl notiks brīnums. Valdība dažu nedēļu laikā sapotēs visu Vāciju, atvērsies ekonomika un cilvēki vasarā atkal brauks uz Spānijas pludmalēm. Ja tā, tad lietas var mainīties. Bet, vērojot pašreizējo notikumu attīstību, tas ir maz ticams.
Izskatās, ka nākamo Vācijas valdību veidos trīs partiju koalīcija. Reālas iespējas ir divas. Pirmais, kas nāk prātā, ir tā sauktā Jamaikas koalīcija, kristīgie demokrāti–liberāļi–zaļie. Nosaukums “Jamaikas koalīcija” ņemts no šīs Karību salas karoga krāsām: melns–dzeltens–zaļš, kas ir triju iespējamo koalīcijas partiju simboliskās krāsas.
Kopā ap 60% vēlētāju balsu, visai komfortabls vairākums. Bet ar šādu spēku samēru teorētiski iespējama vēl viena, tā sauktā luksofora koalīcija. Sarkans–dzeltens–zaļš, sociāldemokrāti–liberāļi–zaļie.
Kopā viņiem būtu ap 50% vēlētāju balsu, kas gan nodrošinātu vien knapu vairākumu. Tātad bez zaļajiem nākamajā Vācijas valdībā nekādi! Vācijas iekšpolitikā briest pārmaiņas ar tālejošām sekām visai Eiropai un, saprotams, arī Latvijai.
Atliek vien ar nostalģiju atcerēties vecos labos laikus, kad Vācijas parlamentā toni noteica trīs partijas – kristīgie demokrāti, sociāldemokrāti un liberāļi. Atkarībā no spēku samēra veidojās stabilas un prognozējamas labēji centriskas (kristīgie demokrāti un liberāļi) vai kreisi centriskas (sociāldemokrāti un liberāļi) valdības.
Tieši šī stabilitāte bija Vācijas pēckara ekonomiskā brīnuma pamatā. Tagad var cerēt vien uz raibām “Jamaikas” vai “luksofora” valdībām. Cik tās būs vienotas, cik stabilas? Cik tās rēķināsies ar visas Eiropas un Latvijas interesēm?
Varētu jautāt – kāpēc vajadzīgi šie krāsainie veidojumi? Aptaujas liecina, ka labējiem un kreisajiem ir aptuveni vienāds atbalsts, puse uz pusi. Diemžēl (bet varbūt par laimi) Vācijā nav iespējams izveidot labēju (kristīgie demokrāti–liberāļi–”Alternatīva Vācijai”) vai kreisu (sociāldemokrāti–zaļie–kreisie) valdību.
Jo ap “Alternatīvu Vācijai” un kreisajiem novilktas “sarkanās līnijas”. Kurš tad šajā politkorektuma laikmetā grib sadarboties ar “neonacistiem” un “komunistiem”!
Bet šīs partijas kopā atbalsta ap 20% vēlētāju. Balsis, kuras jau a prori tiek izslēgtas no politikas. Un tagad paraudzīsimies uz Latviju. Mūsu Saeimā “sarkanās līnijas” apviltas ap “Saskaņu” un zaļzemniekiem.
Maskavas un Ventspils roka! Bet aiz šīm partijām stāv ap 30% vēlētāju. Latvijas “sarkanās līnijas” radījušas divus politiskos rezervātus.
Bet tas beigu beigās noved pie tā, ka ziņās lasām: “Svētdien, 21. martā, Latvijā vakcinēti 27 cilvēki.” Sveiki, esam atnākuši. Tālāk vairs nav kur iet.
