Vai sportisti jāsauc vārdā, pret ko viņi paši iebilst? 2
“Kā tad īsti ir pareizi – paraolimpiskās spēles vai paralimpiskās?” redakcijai vaicā Vija Pētersone Tomē, Aija Ērgle Siguldā un vairāki citi lasītāji.
Sazinājos ar biedrības “Latvijas Paralimpiskā komiteja” prezidenti Daigu Dadzīti. Viņa atbildēja, ka jau pērn 22. septembrī, tātad pirms gada, biedrība nosūtījusi savus argumentus un lūgumu “izstrādāt vienotu un saskaņotu terminoloģiju saistībā ar paralimpisko sportu”. Vēstules toreiz adresētas Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisijai, Valsts valodas komisijai un Izglītības un zinātnes ministrijai. “Taču nesaņēmām nevienu atbildi,” saka D. Dadzīte. Vēstulē bija teikts: “Šobrīd Latvijā un latviešu valodā tiek lietota terminoloģija – paraolimpiskā, paraolimpiskās spēles, paraolimpietis, paraolimpiskais sports, paraolimpiskā kustība, kas ir pretrunā ar Starptautiskās Paralimpiskās komitejas noteiktās terminoloģijas lietošanu saistībā ar paralimpisko sportu visā pasaulē.
Vārds “paralimpiskā” ir cēlies no grieķu vārda “para” (blakus vai kopā) un vārda “olimpiskā” “olympic”. Vārda “paralimpiskā” nozīme ir tā, ka paralimpiskās spēles ir paralēlas sacensības olimpiskajām spēlēm un parāda vai ilustrē, ka abas kustības olimpiskā un paralimpiskā pastāv viena otrai blakus, ar vienādiem uzdevumiem un mērķiem.”
Terminu “paraolimpiskās spēles” savulaik ieteica LZA Terminoloģijas komisija Valentīnas Skujiņas vadībā. To par atbilstīgāko latviešu valodas fonētikai uzskata arī Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.
Par to, ka ar terminu “paraolimpiskās spēles” būs sarežģījumi, savulaik brīdināja valodniece Maija Baltiņa publikācijā avīzē “Diena”, atgādinot, ka pret šo terminu iebilda Latvijas Olimpiskā komiteja. Jo Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) uzskata, ka termins “olimpiskās spēles” ir tikai un vienīgi SOK starptautiski patentēts termins un tās īpašums. M. Baltiņa skaidroja: “Termina “olimpiskās spēles” lietojums saistībā ar cita rakstura un cita satura, citas ievirzes spēlēm ir kvalificējams kā SOK tiesību pārkāpums. SOK ir devusi tikai iespēju rīkot Paralimpiskās komitejas organizētās sacensības pilsētās, kurās notikušas olimpiskās spēles, bez olimpisko rituālu, simbolu izmantojuma. Varam teikt, ka, nelegāli lietojot variantu “paraolimpiskās spēles”, tiek maldināts cilvēks, radot priekšstatu, ka cilvēku ar īpašām vajadzībām augstākā līmeņa sacensības ir olimpisko spēļu sastāvdaļa.”
Pārsūtīju D. Dadzītes vēstuli Valsts valodas centram, cerot, ka tā rosinās terminologus vēlreiz apspriest, vai tiešām sportistiem jāsaucas vārdā, pret ko viņi paši iebilst.
