Anda Līce: Paralēles velkas pašas 15
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Karš Ukrainā ieilgst, un komentētāju skaits, kas nekad nav bijuši ierakumos, politiskajiem notikumiem nav sekojuši, aug. Saklausījušies dažādus dīvāna ekspertus, viņi nāk klajā ar skaļām un pārsteidzīgām prognozēm. Nedrīkst arī aizmirst, ka Krievijas propagandisti meklē aizvien jaunus veidus, ka iekļūt to cilvēku apziņā, kuri stāv tālu no politikas.
Daudzi politiskie analītiķi norāda uz līdzību starp Hitlera izraisīto karu un Putina iebrukumu, velk paralēles starp kara propagandu tolaik un tagad. 1965. gadā iznāca Mihaila Romma filma “Parastais fašisms” par Hitlera nākšanu pie varas. Tiem, kas tagad (arī Latvijā) joprojām apgalvo, ka “viss neesot tik viennozīmīgi”, ieteicams noskatīties Konstantīna Goldencvaiga trīs stundas garo divdaļīgo 2022. gadā uzņemto dokumentālo filmu “Neparastais fašisms”, kurā redzam Hitlera un Putinu satriecošo līdzību. Viņi ir kā dvīņu brāļi, kas divos atšķirīgos gadsimtos darbojas pēc viena un tā paša scenārija. Vēsturi aizmirsušajiem pa saules pinumu trāpa arī Tatjanas Sorokinas dokumentālā filma “Bads” par pirmo lielo badu Krievijas padomju impērijā pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, kad bada nāve nopļāva apmēram piecus miljonus cilvēku. Pēc šīs satriecošās filmas noskatīšanās nav šaubu, ka Putins Ukrainas stepēs šodien var noguldīt tikpat daudz savu pilsoņu, jo cilvēka dzīvība šajā tikai vārda pēc kristīgajā impērijā nekad nav uzskatīta par vērtību. Tur vērtība ir vienīgi iegūtā teritorija, pat ja neviens nezina, ko ar to pēc tam iesākt.
Sabiedrotie beidzot Ukrainā atklāj otro fronti – sen briedušo korupcijas skandālu izmeklēšanu un negodīgo amatpersonu atlaišanu. ASV sāk darboties karstā līnija, uz kuru ukraiņi varēs ziņot par korupcijas faktiem. Klausoties, kā pieķertie veļ vainu cits uz citu, un iedomājoties mūsu zemīti, paralēles velkas pašas. Ikviena pret valsts amatpersonām ierosināta un nepamatoti izbeigta krimināllieta iedrošina aizvien lielākām nelikumībām. Ja valdība nespēj vai negrib tikt galā ar šīm problēmām pati, ir vajadzīga iejaukšanās no malas. Īpaši ielaistos gadījumos tā ir vienīgā iespēja attīrīties no korupcijas, kuru taču ne velti salīdzina ar vēža metastāzēm. Valsts ir dzīvs un pastāvīgi apdraudēts organisms. Varbūt arī Latvijai jāuzaicina revidenti no kādām daudz vairāk nobriedušām demokrātiskām valstīm? Mēs bieži pret savu valsti izturamies satriecoši bezatbildīgi. Izņemt no mācību satura vēsturi kā atsevišķu priekšmetu un piekabināt to citiem priekšmetiem, vai tā nav sava veida diversija pret valsti? Nākamo paaudžu apziņā mēs paši dējam mankurtisma oliņas un vēlāk šausmināmies, redzot, kas no tām ir izšķīlies.
