Paralēlās pasaules “Oskara” balvā. Kam prognozēt uzvaru? 8
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Svētdien, 12. martā, Holivudas “Dolby Theatre” notiks ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” pasniegšanas ceremonija, ko, elpu aizturējuši, gaida gan kino profesionāļi, gan skatītāji.
“Oskara” balvas 95. gadskārtā “Latvijas Avīze” iepazīstina ar uzvarētāju prognozēm un neparastiem faktiem, kādu “Oskara” balvā netrūkst arī šogad.
Favorīte – “Viss visur vienlaikus”
Nomināciju līdere (11) šogad ir zinātniskā fantastikas komēdija “Viss visur vienlaikus” (“Everything Everywhere All at Once”), ko radījuši režisori Dens Kvans un Denjels Šeinerts. Filma ir aizraujošs stāsts par ķīniešu imigranti, veļas mazgātavas īpašnieci, kura, bēgot no nodokļu parādiem, neviļus iesaistās piedzīvojumā paralēlajās pasaulēs, un viņai jāsavieno dažādas sevis versijas, lai apturētu kādu, kurš vēlas kaitēt multiversam.
“Oskara” balvai nominēti arī abi filmas režisori.
Filma jau ieguvusi četras Kinoaktieru ģildes balvas – tās parasti tiek uzskatīts par “Oskara” balvas priekšvēstnesi.
Aktrise Mišela Jeo par lomu šajā filmā saņēma labākās aktrises balvu, bet kā labākais otrā plāna aktieris tika godalgots Džonatans Ke Kvans, bet kā labākā otrā plāna aktrise atzīta Džeimija Lī Kērtisa. Filma ieguvusi arī divus “Zelta globusus”, piecas “Kritiķu izvēles” (“Critics Choice”) balvas, kā arī vienu Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmijas (BAFTA) balvu un citas prestižas godalgas. Pazīstamais izdevums “Variety” prognozē, ka filma šajā reizē varētu saņemt trīs balvas – “Labākā filma”, “Labākais oriģinālscenārijs” un “Labākais režisors”.
Labāko filmu desmitniekā – sīva konkurence
Pa pēdām favorītei kategorijā “Labākā filma” ar deviņām nominācijām seko filma “Rietumu frontē bez pārmaiņām” (“All Quiet on the Western Front”), kas tapusi pēc Ēriha Marijas Remarka slavenā romāna motīviem un patiesībā ir Vācijas pieteikums “Oskara” balvai, kā arī ir filmu straumēšanas milža “Netflix” radīts produkts. Interesanti, ka filma ar šādu nosaukumu reiz jau ieguvusi “Oskaru” – tas notika gandrīz pirms gadsimta, 1930. gadā, kad divas balvas saņēma Luija Mailstona veidotā Remarka romāna kinoversija.
Tāpat deviņas nominācijas ir arī Latvijas teātros bieži iestudētā autora Mārtina Makdonas uzņemtajai melnajai komēdijai “Inišerinas Banšī” (“The Banshees of Inisherin”). Uz labākās filmas godu pretendē arī divas gada finansiāli ienesīgākās filmas – Džeimsa Kamerona “avatārijas” stāsta turpinājums – “Avatars. Ūdensceļš” (“Avatar: The Way of Water”), kas ir arī garākā filma nominācijā – tā ilgst trīs stundas un 12 minūtes.
Labāko filmu desmitnieka sacensībai pievienojas arī Džozefa Kosinska asa sižeta grāvējs “Top gun: Maveriks” (“Top Gun: Maverick”), kā arī ievērojamus panākumus pērn guvusī muzikālā biogrāfija – režisora Baza Lurmena uzņemtā, rokenrola karalim Preslijam veltītā filma “Elviss”.
Uz labākās filmas titulu pretendē arī “Oskara” balvas vēsturē visvairāk nominētā režisora Stīvena Spīlberga daļēji autobiogrāfiskā filma “Feibelmeni” (“The Fabelmans”) un psiholoģiskā drāma “Tāra” (režisors Tods Fīlds). Starp pretendentēm – arī ieskats represīvas reliģiskās kopienas iekšienē – Sāras Pollejas drāma “Sievietes runā” (“Women Talking”) un Eiropas kinofestivālos triumfējusī intelektuālā ironija par Rietumu sapuvušo sabiedrību – filma “Skumju trīsstūris” (“Triangle of Sadness”, režisors Rūbens Estlunds).
Vīriešu lomas nospēlē aktrises
Šobrīd kā viena no divām galvenajām favorītēm labākās aktrises titulam tiek minēta Mišela Jeo (“Viss visur vienlaikus”).
Jeo jau iegājusi vēsturē, kļūstot par pirmo mākslinieci no Āzijas, kam labākās aktrises gods piešķirts Aktieru ģildes balvā.
Viņa arī ir tikai otrā Āzijas aktrise, kura nominēta “Oskaram” labākās aktrises kategorijā kopš Merles Oberones filmā “Tumšais eņģelis” (1935).
Kā otra galvenā “Oskara” pretendente uz labākās aktrises godu tiek minēta Keita Blanšeta par titullomu filmā “Tāra”. Blanšetas “Oskara” vēsture ir krāšņa – viņa ir jau divkārtēja “Oskara” balvas ieguvēja, bet kopumā balvai tikusi nominēta astoņas reizes. Par diriģentes Tāras lomu jau ieguvusi BAFTA, “Zelta globusa” un Kritiķu izvēles balvas kategorijā “Labākā aktrise”, kas liek uzskatīt aktrisi par nopietnu pretendenti šā gada “Oskara” balvai.
Savdabīgs fakts, ka abas favorīties – Blanšeta un Jeo – spēlē tēlus, ko sākotnēji bija iecerēts uzticēt vīriešiem.
Jeo loma trakajā paralēlo pasauļu piedzīvojumā “Viss visur vienlaikus” sākotnēji tikusi piedāvāta kino leģendai Džekijam Čanam, bet Keitas Blanšetas spēlētās orķestra diriģentes Lidijas Tāras tēls sākotnēji tika iecerēts kā vīrietis.
Labāko aktrišu kategorijas piecniekā ir arī kubiešu aktrise Ana de Armasa par lomu filmā “Gaišmate” (“Blonde”), Andrea Raisboro par lomu spēlfilmā “Leslijai” (“To Leslie”) un Mišela Viljamsa “Feibelmenos”.
Elviss pret Vali
Izdevums “Variety” labākā aktiera balvu paredz aktierim Brendanam Freizeram par galveno lomu filmā “Valis” (“The Whale”). Viņa spēlētais angļu valodas skolotājs Čārlijs kādreiz pametis savu ģimeni mīļākā dēļ, bet nu cenšas atjaunot sarautās saites ar savu meitu.
Nominācija Freizeram ir viens no retajiem gadījumiem Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas vēsturē, kad labākā aktiera tituls piešķirts filmai, kas nav nominēta kā labākā filma.
Iepriekš tā bija ar Džefa Bridžesa filmu “Trakā sirds” (2009). Cerība uz zelta statueti paliek “Zelta globusa” un BAFTA uzvarētājam Ostinam Batleram (“Elviss”). Tomēr nav izslēgts, ka balvu saņems Kolins Farels par īra Padraika Suileibhaina lomu filmā “Inišerinas Banšī”. Labākā aktiera titulam nominēti arī Pols Meskals par lomu filmā “Pēc saules” (“Aftersun”) un Bils Naijs par lomu filmā “Living”.
Oskars atkal “balts”, režijā tikai vīrieši
Pagājušajā gadā Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore ieguva Jaunzēlandes kinorežisore Džeina Kempione par darbu filmā “Suņa spēks” (“The Power of the Dog”), bet gadu pirms tam ķīniešu režisore Hloja Džao ieguva labākās režisores godu par filmu “Nomadu zeme” (“Nomadland”), savukārt šogad Kinoakadēmijas žūrija jau saņēmusi pārmetumus, ka labākā režisora titulam nav nominēta neviena sieviete, piemēram, šo godu nav izpelnījusies Sāra Polleja, kuras drāma “Sievietes runā”, kā minēts, nosaukta kā labākā filma.
Kā allaž, arī šogad uzvirmo viedokļi par “Oskara” balvas “krāsu”. Vairāki kritiķi ir nepatīkami pārsteigti, ka starp nominantiem nav filmu, kam ir melnādaini režisori vai galveno lomu aktieri, piemēram, filmas “The Woman King”, “Till” un “Nope” palikušas ārpus 2023. gada “Oskara” nominācijām, un sociālajos tīklos atkal izplatās mirkļbirka “#OscarsSoWhite”.
Straumēšanas milži – paliekoša parādība
Lai vēl pirms “Oskaru” dalīšanas pagūtu iepazīties ar nominētajām filmām, daudzi steidz tās meklēt straumēšanas servisos, kuri šogad, sekojot pēdējo gadu tendencei, paši radījuši augstākās kvalitātes filmas. Tā, piemēram, platforma “Netflix” šogad producējusi deviņas filmas, kas ieguvušas kopumā 16 nominācijas “Oskaram” – to skaitā ir gan režisora Raiena Džonsona asprātīgā detektīvkomēdija “Stikla sīpols” ar Denielu Kreigu galvenajā lomā, gan drūmais leļļu animācijas mūzikls “Giljermo del Toro Pinokio”.
“Janvāris” no cīņas izstājies
Diemžēl šogad “Oskaram” izvirzītā Latvijas filma – režisora Viestura Kairiša spēlfilma “Janvāris” – cīņu par balvu kategorijā “Labākā ārzemju filma” neturpināja, decembrī neiekļūstot paplašinātajā Kinoakadēmijas balvas pretendentu sarakstā.
Vienīgais Latvijas kinodarbs, kas tajā līdz šim iekļuvis, ir Dzintara Dreiberga vēsturiskā filma “Dvēseļu putenis”, kad “Oskara” īsajā sarakstā iekļuva filmas mūzika un tās autore, komponiste Lolita Ritmane. Filmu “Janvāris” “Oskaram” lēma virzīt Nacionālā kino centra (NKC) izveidota ekspertu komisija, turklāt NKC ar 20 000 eiro atbalstīja spēlfilmas mārketinga aktivitātes.
Kā labākais ārzemju filmas pieteikums šogad nosaukta Vācijas filma, “Netflix” grāvējs “Rietumu frontē bez pārmaiņām”, kas guvis nominācijas arī citās lielākajās “Oskara” balvas kategorijās.
Uz labākās ārzemju filmas godu pretendē arī Argentīnas izvirzītā filma “Argentīna, 1985” (režisors Santjago Mitre), Beļģijas pieteikums “Tuvu” (“Close”, režisors Lūkass Donts) un Polijas filma “EO” (režisors Jeržijs Skolimovskis), kā arī Īrijas spēlfilma “Klusā meitene” (“The Quiet Girl”, režisors Kolms Beirīds). Cerēsim, ka nākamgad Latvijas pieteikumu pamanīs!
“Oskara” ceremonija šogad – bez Vila Smita
* “Oskara” balva 23 kategorijās tiks pasniegta klātienē, Losandželosā, Holivudas “Dolby Theatre” namā.
* Ceremoniju jau trešo reizi vadīs viens no slavenākajiem amerikāņu sarunu šovu vadītājiem, komiķis un rakstnieks Džimijs Kimels.
* Ceremonijā, kas no Losandželosas “Dolby Theatre” tiks raidīta tiešraidē vairāk nekā 200 valstīs visā pasaulē, uz skatuves kāps virkne slavenību, tostarp aktieris Dveins Džonsons, saukts par Akmeni (“The Rock”), aktieris Semjuels Džeksons, aktieris Maikls Džordans, aktrise Zoja Saldana, Džonatans Majors, Emīlija Blanta un Melisa Makartija.
* Uz skatuves dziedās arī šā brīža spožākās, “Oskaram” nominētās filmu mūzikas zvaigznes. Viena no viņām, paredzams, būs arī dziedātāja Raiana, kura nesen uzmirdzēja “Superkausa” atklāšanas galvu reibinošā priekšnesumā uz trosēs iekārtas platformas, bet ievērojamu popularitāti ieguva viņas uzstāšanās sirsnīgā latviskā joku versijā, priekšnesumam piemērojot tautasdziesmas “Cūkas driķos” melodiju. “Oskara” ceremonijā Raiana izpildīs dziesmu “Lift Me Up” no filmas “Melnā pantera. Vakanda mūžam”.
* Tiek ziņots, ka uzstāsies arī popzvaigzne Lenijs Kravics, izpildot dziesmu mūžībā aizgājušo kino ļaužu piemiņai.
* “Oskara” laureāts, aktieris Vils Smits šogad nebūs pat skatītāju rindās, jo pēc aizvadītā gada “iepļaukāšanas skandāla” desmit gadus izslēgts no dalības balvā.
