Parakstu viltošana un elitārisms. Vecāki sašutuši par notiekošo Siguldas Valsts ģimnāzijā 4
Siguldas Valsts ģimnāzijas skolas padomes pārstāvji vērsušies pie Siguldas novada pašvaldības ar sūdzību par vairākiem iespējamiem amatpersonu pārkāpumiem. Viņi norāda uz iespējamo skolēnu uzņemšanas komisijas locekles paraksta viltošanu, kā rezultātā varbūt kāds bērns, kurš to nebija pelnījis, ir uzņemts ģimnāzijā, bet kāds cits, kurš bija pelnījis, nav uzņemts, tā vēsta “NRA“*.
Trauksmes cēlēji, kuri nevēlas, lai viņu vārdi tiktu publicēti presē, ziņo par problēmām Siguldas Valsts ģimnāzijā saistībā ar uzņemšanas procesu un dokumentu leģitimitāti, proti, iespējamu parakstu viltojumu uzņemšanas dokumentos. Konstatēta vispārējās pamatizglītības skolotājas X. X. [persona zināma “NRA” – red.piez.] paraksta neatbilstība uz izglītības iestādes 2024. gada 8. jūnija 7. klašu uzņemšanas sēdes protokola.
“Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, skolotāja X. X. nav iepazīstināta ar minēto protokolu, kā arī nav apliecinājusi to pašrocīgi ar savu parakstu, turklāt iespējamo paraksta viltojumu var viegli identificēt, apskatot citus skolotājas parakstītos dokumentus, piemēram, sekmju izrakstu, kurā atspoguļots autentiskais pedagoga paraksts. Ņemot vērā, ka uzņemšanas protokols satur izglītojamiem būtisku informāciju, ir pamatotas bažas par dokumenta saturā atspoguļotās informācijas ticamību. Tāpat būtiski norādīt, ka uzņemšanas protokola saturs skar trešo personu tiesības – skolēnu tiesības uz izglītību izglītības iestādē. Iepriekš aprakstītā situācija ir uzskatāma par prettiesisku un ir pretrunā jebkādām normām, ētikai, turklāt rada tiesisku pamatu apšaubīt dokumenta juridisko spēku,” sacīts trauksmes cēlēju iesniegumā Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājam Linardam Kumskim.
Tālāk iesniegumā sacīts: “Tāpat konstatēts, ka vecāki, kuru bērni netika uzņemti izglītības iestādes vidusskolas 10. klasēs, nav saņēmuši atbildi uz uzņemšanas iesniegumu, kā to noteic 2022. gada 11. janvāra MK noteikumi Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē”, lai varētu aizsargāt sava bērna tiesības uz izglītību, izmantot tiesības apstrīdēt izglītības iestādes lēmumu.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, lūdzam: 1) veikt auditu par izglītojamo uzņemšanu izglītības iestādes 7. un 10. klasēs 2024./2025. mācību gadā, lai pārliecinātos, ka uzņemšanas procesa norise notikusi, ievērojot nolikumu, iekšējos un ārējos normatīvos aktus, tai skaitā veikt atkārtotu uzņemšanas rezultātu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka visi izglītojamie, kas piedalījušies uzņemšanā izglītības iestādē, ir uzņemti/neuzņemti atbilstoši uzņemšanas kritērijiem.”
Tāpat viņi lūdz pārbaidīt, vai izglītības iestādes vadītājs ir izpildījis normatīvajos aktos noteikto pienākumu rakstiski informēt par izglītojamo uzņemšanas atteikumu un tā iemesliem, kā arī pārbaudīt, vai pedagogi, kuri parakstījušies uzņemšanas protokolos, neatradās atvaļinājumā.
Aktīvie iedzīvotāji lūdz veikt izmeklēšanu par amatpersonu iespējamiem likumpārkāpumiem, ziņojot par to kompetentajām tiesībsargājošajām iestādēm (Valsts policijai, KNAB, Bērnu aizsardzības centram), lai izslēgtu jebkādu pretlikumīgu darbību iespējamību un nodrošinātu atbildīgo personu saukšanu pie atbildības, kā arī vērtēt, vai Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors nodrošina tiesisku iestādes darbību.
Vecāki nav mierā ar nevienlīdzību
Skolēnu vecāki ir nemierā arī ar Siguldas Valsts ģimnāzijas elitārismu. “Nav pagājis neviens gads bez publiskas neapmierinātības par skolēnu uzņemšanas kārtību valsts elitārajās ģimnāzijās, ne tikai Siguldas Valsts ģimnāzijā. Parasti tiek apšaubīta elitāro valsts ģimnāziju uzņemšanas noteikumu vienlīdzīga piemērošana, kā arī elitāro ģimnāziju statuss bērnu tiesību uz izglītību kontekstā. Tas būtiski ietekmē skolēnu nākotni, jo elitāru ģimnāziju diplomu atver plašākas karjeras iespējas.
Ir iespējams, ka Siguldas Valsts ģimnāzijas piemērs ar dokumentu viltošanu atklāj plašāku izglītības nevienlīdzības problēmu valstī.
Pajautāsim sev, vai mēs gribam dzīvot elitārā nevienlīdzības valstī Latvijā? Vai mēs gribam dzīvot elitārā nevienlīdzības pilsētā Siguldā? Kāpēc mēs pieļaujam, ka dubultais standarts ienāk mūsu bērnu dzīvēs tik agri? Kāpēc mēs pieļaujam, ka skolās tiek vērtēti nevis bērni, bet bērnu vecāku statuss?” skaidroja viena no sūdzības iesniedzējām, kura lūdza savu vārdu un uzvārdu publikācijā neatklāt.
Bērnu vecāki pieļauj, ka viltotais paraksts varēja izšķirt kāda bērna likteni tā, ka viņš varbūt bija pelnījis mācīties Siguldas ģimnāzijā, taču viņam tas tika liegts. Bet mācās bērns, kurš nebija to pelnījis, bet kuram ir ietekmīgi vecāki.
Direktors: “Es nepiedalījos uzņemšanas komisijas darbā”
Siguldas Valsts ģimnāziju vada tās direktors Rūdolfs Kalvāns, kas ieņem arī Latvijas izglītības vadītāju asociācijas vadītāja amatu un Siguldas novada domes deputāta amatu. Intervijā “nra.lv” R. Kalvāns sacīja: “Uzņemšanu Siguldas ģimnāzijā nodrošina uzņemšanas komisija. Tajā ir vairāki cilvēki. Šajā gadījumā tajā strādāja 10 cilvēki. Es šīs komisijas darbā nepiedalos, es to nevadu un nekādā veidā neietekmēju. Pašvaldību iepirkumu komisijās darbojas vairāki cilvēki, lai nodrošinātu iepirkumu objektivitāti. Pašlaik man ir lūgts paskaidrot, kāpēc tiek apšaubīts paraksta autentiskums vienai no šīs komisijas loceklēm.
Pašlaik notiek iekšēja pārbaude, un es sniedzu visu manā rīcībā esošo informāciju, tajā skaitā manu darbinieku paskaidrojumus. Es par šo lietu neko nezināju, protams, ka es nepārbaudu parakstu autentiskumu. Pašvaldība tagad vērtēs, kā tur īsti ir, cik tas ir bijis vai nav bijis prettiesiski un kā tas ir ietekmējis skolēnu uzņemšanu. Runājot par skolēnu uzņemšanu, jau teicu, ka komisijā darbojās 10 cilvēki, un viena paraksta esamība vai neesamība, viena balss neietekmēja uzņemšanas rezultātus. Tur nav runas par lēmuma sekām – vai kāds būtu vai nebūtu uzņemts skolā, ja tiktu pieskaitīta vai atņemta šī viena balss.”
Atbildot uz pārmetumiem par Siguldas Valsts ģimnāzijas elitārismu, R. Kalvāns pauda, ka tie ir emocionāli, nevis uz reāliem faktiem balstīti.
“Tas ir diskutabls jautājums, līdzīgi pārmetumi tiek izteikti arī 3., 2. un 1. ģimnāzijai Rīgā un citām Latvijas skolām, kuru skolēniem ir labi rezultāti mācībās. Mēs savu atlasi veidojam ļoti plašu, priekš plašas Pierīgas – pie mums vidusskolā iestājas četras paralēlklases, tie ir 96 skolēni, un tas ir daudz. 7. klasēs iestājas 120 skolēni piecās paralēlklasēs. Tātad šajās uzņemšanas plūsmās mēs uzņemam vidēji daudz skolēnu. Ja salīdzina ar Cēsu, Valmieras, Jelgavas, Tukuma, Talsu, Madonas ģimnāzijām, tad tur lielākoties ir trīs vai divas paralēlklases. Pārmest mums, ka tiek veidota “šausmīgi selektīva, nežēlīga atlase, kur mēs paņemam sev tikai “krējumu”’”, ir emocijas, bet fakti ir pavisam citādi. Turklāt uzņemšanas noteikumus mūsu ģimnāzija saskaņo ar savu pašvaldību – tas nav kaut kas tāds, ko skola vai es pats vienpersoniski lemju un ko es varētu kaut kā voluntāri virzīt un vadīt. Man vienu brīdi tika emocionāli pārmests, ka es atskaitot daudz skolēnu, taču fakti ir pavisam citādi – nav bijis neviena rīkojuma par skolēnu atskaitīšanu, mēs nemetam ārā skolēnus, lai “iztīrītu” skolu. Mēdz būt gadījumi, kad skolēni paši aiziet – viņu vecāki kaut kur aizbrauc -, bet nav vairs 1993. gads, kad direktori meta ārā skolēnus. Tie laiki ir sen beigušies,” uzsvēra R. Kalvāns.
Pašvaldība turpina pārbaudīt sūdzībā minētos faktus, savukārt sūdzības iesniedzēji solās nezaudēt modrību un panākt taisnīgu un tiesisku problēmas risinājumu.
* Raksts publicēts portālā LA.LV sadarbībā ar laikrakstu “NRA“.
