Parakstu vākšanas par apturētajiem likumprojektiem provizoriskās izmaksas lēš ap miljonu eiro 0
Parakstu vākšanas par apturētajiem pašvaldību ārkārtas vēlēšanu likumprojektiem provizoriskās izmaksas pagaidām ir lēšamas ap miljonu eiro, bet precīzāk summu varēs aprēķināt, kad būs zināms parakstu vākšanas vietu un tajās nodarbināto darbinieku skaits, šodien Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēdē norādīja CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa un CVK sekretārs Ritvars Eglājs.
CVK šodien nolēma parakstu vākšanu par Valsts prezidenta Egila Levita pēc Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījuma apturētajām izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā rīkot no 16.janvāra līdz 14.februārim.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Bērziņa, lai iedzīvotājiem būtu ērtāk, parakstīties varēs jebkurā pašvaldību noteiktā parakstīšanā vietā Latvijā. Pēc parakstu vākšanas CVK, izmantojot tās īpašumā esošo parakstu vākšanas elektronisko sistēmu, pārbaudīs, vai kāds nebūs parakstījies vairākkārtīgi, norādīja vēlēšanu komisijas vadītāja.
Attiecībā uz pašvaldību vēlēšanu komisijām vēl tiks līdz galam izstrādāta detalizētāka to darbības instrukcija, norādīja Bērziņa. Pagaidām plānots, ka pašvaldību vēlēšanu komisijas provizoriski reizi nedēļā parakstu vākšanas elektroniskajā sistēmā ievadīs informāciju par tiem, kuri ir parakstījušies.
Parakstu pārbaude būs jāveic, jo vairs netiks izmantota spiedogu sistēma pasē un varēs parakstīties, arī uzrādot pilsoņa personas apliecību, skaidroja CVK vadītāja. Vaicāta, vai ir pārliecība, ka neradīsies tehniskas problēmas ar sistēmas darbību, Bērziņa norādīja, ka šī sistēma darbojas kopš 2015.gada un vēlēšanu komisija cer, ka tehnisko problēmu nebūs.
Kā skaidroja Bērziņa, viņa šo provizorisko summu, ap miljonu eiro, min, ņemot vērā, kādas izmaksas bija pēdējā šāda veida parakstu vākšanā. CVK pašvaldībām izsūtīs rīkojumu izveidot parakstu vākšanas vietas saskaņā ar likumā noteikto kārtību.
CVK sekretārs vērsa uzmanību, ka izmaksas ietekmēs arī tas, cik vietas pašvaldības nolems izveidot parakstu vākšanai. Parakstu vākšanas vietas jānosaka pilsētu un novadu domēm, un katrā pašvaldībā tās iekārtojamas ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta. Eglājs norādīja, ka pašvaldības var arī izveidot lielāku parakstu vietu skaitu, kas iepriekš bijis ap trīs reizēm lielāks par minimāli nepieciešamo.
CVK Finanšu ministrijai iesniedzamās provizoriskās izmaksas plāno apkopot nākamās nedēļas sākumā.
Bērziņa arī atbildēja uz no vēlētājiem saņemtu jautājumu, kāpēc nebūs iespēja parakstīties internetā. Viņa skaidroja, ka tam pamatā ir šāda veida parakstu vākšanas vēsturiskais regulējums likumā, kas līdz šim nav mainīts.
Piedalīties parakstu vākšanā varēs Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma. Lai piedalītos parakstu vākšanā, derēs gan Latvijas pilsoņa pase, gan Latvijas pilsoņa apliecība, aģentūru LETA informēja CVK pārstāvji.
Kā ziņots, pēc vairāk nekā trešdaļas opozīcijas deputātu iesniegtās prasības Valsts prezidents ir apturējis likumu grozījumus, kas cita starp paredzētu Rīgas domes ievēlēšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā. Satversme nosaka, ka Valsts prezidentam ir jāaptur likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.
Pēc tam, kad prezidenta apturēja grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā “Par pašvaldībām” publicēšanu, CVK divu mēnešu laikā, rīkojot parakstu vākšanu, ir jānoskaidro, vai apturētie likumprojekti nododami tautas nobalsošanai.
Šādā kārtībā apturētais likums ir jānodod tautas nobalsošanai, ja mēneša laikā to pieprasīs ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju jeb šajā gadījumā – 154 868 cilvēku. Ja nepieciešamie paraksti netiks savākti, likums būs jāpublicē.
Iespēja parakstīties būs jānodrošina ne mazāk kā četras stundas dienā, arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās, skaidroja CVK.
Ja parakstījusies būs vismaz viena desmitā daļa balsstiesīgo, CVK trīs dienu laikā izsludinās tautas nobalsošanu.
Kā ziņots, apturētie likumu grozījumi paredz noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums pēc grozījumu autoru teiktā piedāvāts, “lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā”.
Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, šāda kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta.
Paralēli parlamentā aizvien tiek skatīs likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka šis likumprojekts varētu netikt skatīts galīgajā lasījumā tik ilgi, kamēr spēkā nestāsies grozījumi likumā “Par pašvaldībām” un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā.
