Parakstu vācēji palikuši parādā notāriem 1
Partijas “Vienotība” valde paziņojusi, ka grozījumi par pilsonības dalīšanu “apdraud Latvijas valsts nepārtrauktības principu un ir pretrunā Satversmei”. Turklāt tie esot uzskatāmi par acīmredzami neizstrādātiem, jo tajos ietvertās normas juridiski un tehniski neatbilst mūsu valsts tiesību sistēmai.
“Pašlaik trūkst precīzas informācijas par to, cik nepilsoņu Latvijā ir, kuri no viņiem te uzturas pastāvīgi un kuri jau ieguvuši kādas ārvalsts pilsonību. Līdz ar to teorētiski iespējama situācija, ka Latvijas pase tiktu izsniegta personām, kuras vairs nav nepilsoņi, jo jau ir uzņemtas, piemēram, Krievijas pilsonībā,” brīdina “Vienotība”. Tomēr pagaidām neko vairāk par dusmīgu paziņojumu premjera partija nespēj pasākt. Kā paskaidroja partijas pārstāve Ilma Čepāne, organizācijas “Par vienlīdzīgām tiesībām” piedāvātos Pilsonības likuma grozījumus nevar apstrīdēt Satversmes tiesā, jo tā izskata tikai pieņemtus likumus, nevis vēl apspriešanā esošus likumprojektus.
Arī Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Raivis Dzintars likumprojektu uzskata par nepieņemamu, bet apšauba iespēju to šobrīd apstrīdēt tiesā. Pērn 30 deputāti iesniedza ST pieteikumu par valodas referenduma konstitucionalitāti un apturēšanu, bet tiesas spriedums joprojām nav pieņemts.
R. Dzintars uzskata, ka gadījumā, ja CVK tomēr akceptēs iesniegto likumprojektu un sāks “lielo parakstu vākšanu”, Latvijas politiķiem vajadzētu vismaz saņemt drosmi un liegt finansējumu šādam pasākumam.
Arī NA kontrolētās Tieslietu ministrijas eksperti pašlaik izvērtējot likumprojekta tiesiskos aspektus un ministrs Jānis Bordāns tuvākajā laikā nākšot klajā ar savu vērtējumu.
Kustības “Par vienlīdzīgām tiesībām” pārstāvis Andrejs Tolmačovs pārmetumus uztver kā politisku retoriku. “Ir skumji un nožēlojami, ka pieredzējuši juristi, kādu “Vienotībā” netrūkst, runā nevis kā tiesību nozares profesionāļi, bet gan politiski populisti. Šo likumprojektu izstrādāja mūsu juristi, kas ir starptautiska līmeņa eksperti,” teica parakstu vākšanas organizators. Viņu šobrīd māc citas rūpes – kustība savāktos parakstus nevar iesniegt CVK, jo vēl nav norēķinājusies par notāru pakalpojumiem. Parāds esot vismaz 2500 latu liels un pašlaik tiekot vākti ziedojumi tā segšanai. “Par vienlīdzīgām tiesībām” nav oficiāli reģistrēta kā biedrība, tādēļ ziedojumu vākšana notiekot ar Latvijas Cilvēktiesību komitejas starpniecību. Tolmačovs cer, ka naudas lietas izdosies nokārtot līdz augusta beigām, lai septembra sākumā savāktos parakstus varētu iesniegt vēlēšanu komisijai.
CVK pārstāvji atturas vērtēt likumprojekta kvalitāti, kamēr to vēl nav oficiāli saņēmuši. “Likums nosaka, ka CVK drīkst virzīt tālāk tikai pilnībā izstrādātus likumprojektus. Tas sevī ietver ne tikai juridiski un tehniski korekti uzrakstītus, bet arī tādus, kas nav pretrunā ar augstākstāvošiem likumiem, tostarp Satversmi.
Tādēļ mēs šo likumprojektu vērtēsim ļoti rūpīgi un, ļoti iespējams, lūgsim atzinumu arī no citām kompetentām iestādēm, piemēram, Saeimas Juridiskā biroja, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes, Konstitucionālo tiesību ekspertiem,” informēja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa. Latvijas vēsturē atrodami vairāki gadījumi, kad komisija apturējusi kāda vēlētāju likumprojekta virzību. Piemēram, 2002. gadā politiskās apvienības “Centrs” priekšlikums par tautas vēlētu prezidentu tika apturēts, jo komisija konstatēja parakstu viltošanu. Savukārt 1928. gadā kāds likumprojekts tika noraidīts kā Satversmei neatbilstošs.
