Paraksts maksā amatu: Valsts kontrolieris uzteicis darbu padotajai, kura parakstījusi vēstuli ar jautājumiem par vakcināciju 169
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts kontrolieris Rolands Irklis ir uzteicis darbu Valsts kontroles (VK) sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas nodaļas vadītāja Līgai Krapānei, kura parakstīja maija beigās publiskoto un valsts augtākajām amatpersonām nosūtīto dažādu 150 personu vēstuli ar jautājumiem par vakcināciju pret Covid-19.
Vēstulē “Par nepieciešamību pārtraukt rīcību, kas vērsta uz sabiedrības sašķelšanos un vispusīgas informācijas nesniegšanu Covid-19 vakcinācijas jautājumos, kā arī par valsts pienākumu uzņemties atbildību” bija paustas pārdomas par testu precizitāti, par iespējamu sabiedrības maldināšanu testu drošības jautājumos, kritizēta tendence padarīt vakcināciju par obligātu, kā arī uzdoti vairāki jautājumi un lūgumi.
Piemēram, Covid-19 vakcinācijas veidlapā sniegt informāciju par visiem vakcinācijas riskiem un blakus efektiem, valstij uzņemoties atbildību par vakcīnu nodarīto kaitējumu veselībai un dzīvībai.
Vēlāk “Re:Baltica/Re:Check” žurnālistu publikācijā ar virsrakstu “Jālabo inficēšanās statistika? Vēstules autori maldina par testiem un vakcīnām” tika teikts, ka vēstulē, kas izpelnījusies lielu uzmanību, “daļa iebildumu pret valsts politiku balstīti uz apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai vai izrauti no konteksta”.
Kaut gan valsts kontrolieris R. Irklis “Latvijas Avīzei” sacīja, ka šobrīd sabiedrisko attiecību speciālistes jautājums esot izvērtēšanā, tomēr L. Krapāne neslēpa, ka darba devējs esot viņai piedāvājis izbeigt darba attiecības un patlaban tiekot meklēts juridiski korektākais veids, kā to izdarīt.
Kāpēc valsts kontrolieris tik asi vērsies pret VK darbinieci? “Valsts kontroles amatpersonām ir jāatbilst profesionālajiem standartiem, tajā skaitā mūsu iestādes sabiedrisko attiecību vadītājai, jo viņa ir publiska persona un viņai ir jābūt diezgan uzmanīgai komunikācijā par tēmām, kas varētu skart mūsu revidējamās tēmas, tajā skaitā arī tās, kas ir saistītas ar testēšanu un vakcināciju.
Šāda krasa viedokļa paušana var radīt bažas un šaubas par Valsts kontroles objektivitāti.
Medijos ir pausts, ka parakstītā vēstule satur arī maldinošu, nepatiesu informāciju. Svarīgi, lai Valsts kontroles amatpersonas arī privātajā komunikācijā, kas izskan publiski, tomēr censtos pieturēties pie objektīvas, patiesas informācijas un neiesaistītos kampaņās, kas varētu maldināt sabiedrību,” atbild R. Irklis.
Kā viņš rīkotos, ja Valsts kontrolē būtu revidenti, kas nevēlas vakcinēties? Valsts kontrolieris atbildēja, ka noteikti neliktu viņiem atstāt amatu, jo vakcinācija ir brīvprātīga.
“Šis nav stāsts par to, vai cilvēks vēlas vai nevēlas vakcinēties. Šis ir stāsts par to, kādu viedokli publiski pauž konkrēta amatpersona konkrētā amata pozīcijā.”
Taču L. Krapāne ir nepatīkami pārsteigta par sava darba devēja reakciju: “Esmu lojāla un profesionāla darbiniece ar augstu savu darba pienākumu izpildes vērtējumu no darba devēja puses.
Satversmes 100. pants ikvienam garantē un aizsargā tiesības uz vārda brīvību, ieskaitot arī tiesības uz sava viedokļa paušanu.
Tas, ka mans viedoklis ar darbu nesaistītajos jautājumos atšķiras no darba devēja viedokļa, nevar būt par pamatu manis sodīšanai, darba tiesisko attiecību izbeigšanai vai diskriminācijai.
Ne velti likumdevējs arī Darba likumā ir iekļāvis imperatīvu diskriminācijas aizliegumu, kas nosaka darba devēja pienākumu nodrošināt ikviena darbinieka tiesības uz taisnīgiem darba apstākļiem, neatkarīgi no darbinieka pārliecības vai citiem apstākļiem.
Es ticu, ka likums un manas tiesības tiks ievērotas, bet domstarpības ar darba devēju par atšķirīga viedokļa paušanu tiks atrisinātas.”
Viena no vēstules autorēm ir arī ārlietu ministra Edgara Rinkēviča padomniece juriste Sandra Sondore.
Viņa uzsver, ka vēstules mērķis neesot bijis nostāties pret vakcināciju, bet gan uzdot virkni jautājumu, kas ir aktuāli daudziem cilvēkiem.
“Ministrijā ar mani nekādas skarbas pārrunas par to, ka esmu parakstījusies, nav notikušas,” pastāstīja Sondore.
Ārlietu ministrs esot uzklausījis savas padomnieces viedokli, un katrs palicis pie sava viedokļa, jo, kā uzsvēra ārlietu ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris, Latvijas valstī katrs var brīvi paust savus viedokļus, ja vien tie nav prettiesiski un pretvalstiski.
Tiesībsargs Juris Jansons ir pirmā no augstākajām valsts amatpersonām, kura atbildējusi minētās vēstules autoriem.
Tiesībsargs raksta, ka ik dienas saņemot neskaitāmus Latvijas iedzīvotāju jautājumus par valdības lēmumiem par epidemioloģisko ierobežojumu atcelšanu un sekām, ko tie radīs nākotnē.
Tiesībsargs uzskata, ka sabiedrībai trūkstot skaidras informācijas par tai aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar veselību, nodarbinātību un pamattiesību ierobežojumiem, kas demokrātiskā valstī nav pieļaujami nedz no cilvēktiesību aspekta, nedz no labas pārvaldības principa raugoties.
Tiesībsargs 3. jūnijā ir nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam, lūdzot sniegt sabiedrībai skaidras un pamatotas atbildes uz pēdējā laikā uztraucošajiem jautājumiem saistībā ar ierobežojumu atcelšanas noteikumiem.
