Paraksta vienošanos par Eirāzijas savienību 14
Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas prezidenti vakar Kazahstānas galvaspilsētā Astanā parakstīja vienošanos par Eirāzijas ekonomisko savienību (EES), veidojot reģionālu tirgu, kas apvieno 170 miljonus cilvēku.
Vienošanos parakstīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs un Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko, kurš pauda pārliecību, ka arī Ukraina agrāk vai vēlāk pievienosies šai savienībai. Kazahstānas prezidents Nazarbajevs uzsvēra, ka “šī savienība ir ekonomiska un neietekmē valstu suverenitāti”. “Mums jāņem vērā citu integrētu apvienību – vispirms jau Eiropas Savienības – pieredze, lai neviena no dalībvalstīm netiktu pakļauta deindustrializācijas procesam, lai nacionālās ekonomikas nepiedzīvotu tradicionālo saimniecības sektoru pagrimumu,” klāstīja Kazahstānas prezidents, kura valsts dabas bagātības ļauj Astanai uzstāties kā līdzvērtīgam partnerim Maskavai. Kazahstānas ārlietu ministra vietnieks Samats Ordabajevs paudis gandarījumu, ka, pateicoties viņa valsts uzstājībai, ir izdevies novērst vienošanās politizāciju, svītrojot tādas sadaļas kā kopēja pilsonība, ārpolitika, vīzu režīms un robežkontrole.
Krievijas prezidenta Putina sapnis ir izveidot EES kā pretsvaru Eiropas Savienībai, ASV un Ķīnai, atzīmē aģentūra “Reuters”. Tas būtu viņa prezidentūras politiskais mantojums, atjaunojot vismaz daļu no izirušās padomju impērijas, kuras sabrukumu Putins nodēvējis par “20. gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu”. Krievijas vicepremjers Igors Šuvalovs sacīja, ka nākotnē tiks izskatīts jautājums par valūtas zonas izveidi uz EES bāzes, taču piebilda, ka “pagaidām šis jautājums nav darba kārtībā”. Trīs valstu parlamentiem līguma ratifikācija ir jāveic līdz šā gada beigām, lai no 2015. gada janvāra Eirāzijas ekonomiskā savienība sāktu darboties, nodrošinot brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka apgrozību. Trīs valstu kopējais iekšzemes kopprodukts ir aptuveni divi triljoni eiro.
EES administrācija būs Maskavā, augstākā tiesu iestāde – Minskā, bet finanšu regulators – Astanā. Putina stratēģiskais plāns paredz apvienot Eirāzijas savienībā bijušās padomju republikas, lai gan tā būtu atvērta arī citām valstīm. Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans paziņojis, ka viņa valsts varētu pievienoties EES jau nākamā mēneša sākumā, kad būs pabeigti “visi priekšdarbi”. Kirgizstāna paudusi cerību vēl šogad pievienoties Muitas savienībai, kas kopš 2010. gada apvieno Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu. Ukrainas prokrieviskā prezidenta Viktora Janukoviča atteikšanās parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību izraisīja plašus protestus Kijevā, kas noveda pie Janukoviča atkāpšanās. Krievijas veiktā Ukrainai piederošā Krimas apgabala aneksija un atbalsts prokrieviskajiem kaujiniekiem Ukrainas austrumos mudinājis ASV un Eiropas Savienības valstis ieviest sankcijas pret Kremli. Analītiķi uzskata, ka Krievija turpinās ekonomisku spiedienu un vāji maskētu atbalstu kaujinieku grupām Ukrainas austrumos, lai panāktu Kijevas pievienošanos Eirāzijas savienībai.
