Pārāk ilgi glabāts ābols – mazvērtīgs 0
Ar kādām metodēm ābolus var saglabāt pēc iespējas ilgāk svaigus? Atbild Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas institūta asociētais profesors MINTAUTS ĀBOLIŅŠ:
– Audzējot ābolus, ieteicamāk panākt, lai tie nebojājas, nevis jau novāktus un bojāties sākušus apstrādāt ar dažādiem šķīdumiem, kas, iespējams, var nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai. Pirmais, kas ietekmē ābolu kvalitāti, ir ābeļu vainaga forma. Vainags jāveido piramidālā formā – augšējā daļā zariem jābūt tievākiem un īsākiem, lejas daļā jāatstāj garākus. Tad āboli augs labi apgaismoti, būs veselīgi, skaisti iekrāsoti un līdz ar to arī labāk glabāsies. Svarīgi arī lietot pareizu, vispusīgu mēslojumu. Jāpievērš uzmanība tam, lai veselīgas ir ābeles lapas. Tāpēc augļu koki ir jāmiglo pret kaitēkļiem un slimībām. Vēl svarīgi augļus novākt pareizā laikā – par agru noņemtie no koka nebūs garšīgi, par vēlu – slikti glabāsies.
Vēl viens veids, kā var pagarināt ābolu glabāšanas termiņu, ir apmiglojot ābeles ar kalcija preparātiem. Ar šo metodi ābeles caur lapām tiek piebarotas ar kalcija nitrātu. Savukārt vasaras otrajā pusē ābeles ieteicams apmiglot ar kalcija hlorīdu vai preparātu “Omex CalMax”. Tā ietekmē augļi kļūst stingrāki, kraukšķīgāki, neveidojas zemmizas plankumainības slimība, kā arī āboli ilgāk uzglabājas. Ja ābeles sirgst ar kraupi, rudenī jāsavāc nokritušās lapas un jāsadedzina. Jo infekcija izplatās no vecajām, inficētajām lapām.
Latvijā lielie audzētāji ābolus tur glabātavās, kurās ir parasts gaisa sastāvs, tikai pazeminot temperatūru līdz +1 vai maksimāli +4 grādiem. Gaisa mitrumam jābūt 90 līdz 95%. Šādos apstākļos āboli ne tikai labi uzglabājas, bet arī turpina gatavoties. Vairākās valstīs Eiropā, arī Polijā, ir uzbūvētas augļu glabātavas, kurās uztur izmainītu gaisa sastāvu. Tās ir hermētiskas, tajās ar speciālām iekārtām uztur samazinātu skābekļa un palielinātu CO2 daudzumu. Dažreiz vienā augļu glabātavas kamerā nodrošina modificētus, otrā – parastus apstākļus. Kamerā ar modificētiem apstākļiem vēl nepilnīgi gatavus ābolus var uzglabāt līdz pat diviem gadiem. Brīdi pirms nonākšanas veikalos augļus pārvieto uz otru kameru ar parastiem apstākļiem, kur tie nogatavojas. Bet kāda amerikāņu kompānija izstrādājusi metodi, kā samazināt etilēna izdalīšanos. Etilēns ir gāzveida viela, kas veicina augļu nogatavošanos. Ābolus ievieto hermētiskās kamerās, kurās iepilda metilciklopropēnu – vielu, kas padara lēnāku augļu nogatavošanās procesu. Pateicoties šai metodei, ābolus var saglabāt skaistus un vizuāli veselus ļoti ilgu laiku.
Vēl ārzemēs ābolus mēdz apstrādāt ar vasku un citiem pretbojāšanās šķīdumiem. Šie preparāti satur kaitīgas e-vielas. Āboli labi glabājas, tos nebojā grauzēji, bet tie ir bez smaržas. Mūsu valstī šādas vielas nav reģistrētas un netiek lietotas. Latvijā, piemēram, audzē ābolu šķirni ‘Ella’, kas nogatavojoties izdala vaska apsarmi, līdz ar to labāk glabājas, augļi ir aromātiski un veselīgāki par importa.
LIZETE MĀLDERE, uztura speciāliste:
– Viens vidēja izmēra ābols satur 100 līdz 150 kcal, līdz 1 g olbaltumvielu, 25 g ogļhidrātu un 4 g balastvielu. Ābolu sastāvā ir arī dažādas minerālvielas – kālijs, mangāns, magnijs, dzelzs –, kā arī ūdenī šķīstošie C un B grupas vitamīni un taukos šķīstošie A, E un K vitamīni.
Rudenī, kad ir ābolu sezona, dienā droši varat apēst divus līdz trīs ābolus, vairāk gan nevajadzētu. Jāpatur arī prātā, ka āboli veicina apetīti. Kad ābolu sezona beigusies, ieteicams dot priekšroku citiem sezonālajiem augļiem vai arī vismaz pievērst uzmanību tam, no kādas saimniecības āboli nākuši. Jo, pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2014. gada datiem, ābolu audzēšanā pasaulē, tajā skaitā Latvijā, plaši izmanto pesticīdus.
Jāpatur prātā, ka, ābolus ilgi uzglabājot, tajos pazūd bioloģiski aktīvās vielas, piemēram, C vitamīns. Bērniem iesaku piedāvāt tikai pašu dārzā vai bioloģiskajās saimniecībās audzētus ābolus. Veikala ābolus pirms ēšanas kārtīgi jānomazgā un jānomizo.
Lielveikalā “Rimi” dabūjami āboli gluži vai no visas pasaules – no Nīderlandes (1,15 eiro/kg), Polijas (1,55 eiro/kg), Itālijas (1,69), Francijas (1,99), Dienvidāfrikas (1,99), Brazīlijas (1,69), Čīles (tobrīd ar atlaidi – 1,39) un no Pūres Latvijā (0,98). Lielveikalā “Maxima” atrodu divu šķirņu ābolus no Nīderlandes (pirmie tobrīd ar atlaidi – 0,99 eiro/kg, otrie – 1,69), divu šķirņu no Polijas (pirmie – 0,99 eiro/kg, otrie – 0,95) un viena veida no Čīles (1,69). Bet ielu tirdziņā Pārdaugavā var iegādāties no ārzemēm vestus vairāku šķirņu ābolus, sākot no baltajiem dzidrajiem par 0,70 eiro/kg līdz citu šķirņu āboliem par 1,20 eiro/kg. Visi āboli izskatās tik labi, ka neņemos spriest, kurš no ievestajiem augļiem saglabājies no pērnās sezonas, kurš no koka rauts šogad.
