Pārāk daudz tehnoloģiju padarīs mūs trakus 1
“Tehnoloģijas ir paredzētas, lai uzlabotu efektivitāti, bet tās ir jāizmanto loģiski. Ir lietas, ko nevar automatizēt, piemēram, patiesas attiecības ar klientu. Lai izceltos starp konkurentiem – cilvēcība ir atslēga. Vieni paši lielie dati, jaunākās tehnoloģijas un idejas neko nespēj dot, ja nav iesaistīti arī cilvēki, kuri var savā starpā dalīties ar zināšanām un attīstīt jaunus risinājumus,” atklājot “Elko” 25 gadu jubilejai veltīto IT tehnoloģiju konferenci “ELKO MeetUP”, sacīja kompānijas direktors Svens Dinsdorfs.
Arvien biežāk runā par tehnoloģiju izmantošanu, lai aizstātu cilvēkus vai ekonomētu finanšu līdzekļus, taču šoreiz IT konference bija gana “cilvēcīga”, uzsverot cilvēka lomu gan saziņā, gan pašu tehnoloģiju radīšanā. Konferencē līdztekus tēmām par blokķēdēm, izplatītāju industriju, tehnoloģiju nozares attīstību, mākslīgo intelektu un digitāliem risinājumiem, visi runātāji uzsvēra cilvēcisko attiecību un kvalitāšu nozīmi. Uzmanība tika pievērsta arī tēmām par emocionālo inteliģenci, mērķu definēšanu un sasniegšanu, kritisko domāšanu, t. s. millenium paaudzes prasībām darba vidē. Konferencē uzsvēra, ka ir jāmācās izmantot tehnoloģijas unikālos veidos, lai gūtu konkurences priekšrocības, taču jāatceras, ka tehnoloģiskais progress ir radījis jaunu pasauli, bet pamatā cilvēks tajā ir palicis tas pats. Un šajā laikā no cilvēka prasa jaunas prasmes – spēju pielāgoties tempam, attīstīt cilvēciskās kvalitātes, piemēram, kritisko domāšanu, emocionālo inteliģenci.
Pārāk daudz tehnoloģiju padarīs mūs trakus
S. Dinsfords nāca klajā ar trim prognozēm, kurās augstu vietu ieņem cilvēcīguma saglabāšanās. Pirmkārt, tehnoloģijas kļūšot par daudz. Tās nebūt neesot sliktas, taču tās jāizmanto loģiski, nevis tikai izmantošanas pēc. “Nav jāautomatizē viss, kam pieskaras cilvēks, jo tas it kā samazināšot izmaksas. Tā mēs paliksim traki,” norādīja “Elko” direktors.
Otrkārt, vienkārši ir lietas, kuras nevar automatizēt, piemēram, attiecības ar klientiem.
Treškārt, viņaprāt, kompānijas sāks reģionalizēties. “Ja apskatāmies IT industriju, tad redzam, ka kompānijas apvienojas un izplešas. Dara to izmaksu samazināšanas dēļ. Taču tik milzīgu biznesu ir grūti saglabāt cilvēcīgu. Tāpēc domāju, ka kompānijas sadalīs biznesus mazos reģionos. Kompānijas vairāk fokusēsies uz reģionālo attīstību un uzskatu, ka tā ir pareizā stratēģija, kuru izmantojam arī mēs,” sacīja S. Dinsdorfs.
Uzglūn “informācijas paralīze”
Konferencē uzstājās arī Latvijas Intelektuālās attīstības fonda vadītājs Zuarguss, kurš uzsvēra, ka ļoti svarīga ir inovāciju kultūra arī paša uzņēmuma iekšienē, dodot darbiniekiem iespēju domāt un rīkoties kā uzņēmējiem. “Šobrīd sabiedrība ir orientēta uz rezultātu, bet nereti tiek aizmirsts process, kas īstenībā dod lielāko apmierinājumu,” sacīja Zuarguss. Viņš kā problēmu minēja arī informācijas gūzmu, kas veļas pār katru cilvēku. Tā būtiski ietekmējot mērķu sasniegšanu, jo cilvēki arvien vieglāk padodoties, uzglūnot sarežģītākām situācijām.
Par informācijas pārbagātību, lielo datu apjomu runāja arī “Accentūre” mārketinga vadītājs Edgars Lapiņš, kurš norādīja, ka cilvēkiem bieži iestājoties “analītiskā paralīze” – situācija, kad iegūts tik daudz datu, ka uzņēmums vai tā darbinieks vairs nespēj izšķirt vērtīgo informāciju no pārējā datu fona. “PHD Global Business” inovāciju direktors, runājot par datiem, minēja kādu interesantu faktu. Neskatoties uz to, ka visa informācija guļ teju neizmērāmā gigabaitu kaudzē, cilvēki reāli izmanto tikai 0,5% no datiem.
Ideju jāspēj realizēt tagad
Konferencē kā galvenās nozares tendences nākamajiem gadiem izskanēja, piemēram, mākoņošanās pakalpojumu izmantošanas palielināšanās, drošības, lietu interneta un datu centru uzplaukums. Par lietu internetu un 5G konferencē sīkāk runāja “LMT” viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos Ingmārs Pūķis. Viņš uzsvēra, ka visi joprojām cenšas izprast, kā tad beigu beigās 5G ietekmēs biznesus, taču lielākā daļa ideju nekam neder, jo nav īstenojamas jau šobrīd. Piemēram, automatizētie automobiļi. Viņaprāt, šī tehnoloģija vēl ir diezgan tālas nākotnes fantāziju objekts, taču par daudz pieejamāku viņš nosauca “connected” jeb savienoto auto, kas esot daudz pieejamāka un saprotamāka definīcija un tehnoloģija un kas mašīnām ļaušot komunicēt savā starpā. Turklāt, viņaprāt, savienotie auto jau šobrīd tiek ražoti, ņemot vērā, cik daudz tehnoloģiju un palīgierīču izmantotas jaunākajos spēkratos. Tāpat 5G uzreiz palīdzēs arī dronu attīstībai. Šobrīd nozarē esot dažādi izaicinājumi, piemēram, GPS precizitāte, bateriju izturība, svars utt.
Jāuzlabo kiberhigiēna
Runājot par pēdējo mēnešu un gadu kiberuzbrukumiem, IT drošības eksperts Kirils Solovjovs turpat konferences laikā parādīja, cik vienkārši hakeriem ir ielauzties dažādos viegli piekļūstamos tīklos. Par īpaši bīstamiem viņš minēja Rīgā daudzviet atrodamos “Wi-Fi” punktus, kuros var pieslēgties bez maksas. “It kā liekas, ka “Wi-Fi” ir drošs, taču tā nav. “Wi-Fi” ir kā radio. Nedz radio signālu, nedz “Wi-Fi” signālu sienas nevar apturēt. Ja ir spēcīgs “Wi-Fi” signāls, to var uztvert arī blakus kafejnīcā u. c. vietās, tāpēc vienīgā drošā iespēja ir “Wi-Fi” datus šifrēt. Taču to izdarīt nav viegli, un ir daudz sliktu šifrēšanas metožu un veidu. Tāpat par sliktu nāk arī tas, ka “Wi-Fi” tīklam, rūterim trūkst atjauninājumu. Kad jūs pēdējo reizi atjauninājāt savu rūteri,” konferencē vaicāja eksperts. Runājot par šifrēšanu, viņš norādīja, ka šobrīd vissarežģītāk ir uzlauzt “WPA2 Enterprise” drošības protokolu, samērā drošs esot arī “WPA2”. Taču Latvijā 13% tīklu vispār nav šifrēti, kuri arī esot publiskie “Wi-Fi” punkti. Viņš norādīja, ka dažās valstīs nešifrēts “Wi-Fi” pat esot nelegāls.
