Māris Zanders: Pārāk daudz daudzpunktu… 2
“ABLV Bank” un Latvijas finanšu sektora kopumā tēma sāk atgādināt čekas maisu tematiku – par to tiek runāts daudz un skaļi, ko sacīt, ir visiem, tikai nepamet sajūta, ka mēs dzirdam ja ne gluži melus, tad puspatiesības, ka būtiskais paliek nepateikts. Kā atskaites punktu varam ņemt kaut pavisam īsā laika nogrieznī – šonedēļ – dzirdēto medijos.
Bankas līdzīpašniekam Ernestam Bernim ir taisnība, kad viņš norāda: a) kontrolējošām institūcijām un finanšu sektoram domstarpības par to, cik labi bankas kontrolē caur tām plūstošās naudas izcelsmi, ir biežas arī citās valstīs; b) vairumā gadījumu bankas tiek sodītas ar ievērojamiem naudas sodiem, bet ne ar to darbības pārtraukšanu. Tā tiešām ir. Vienlaikus nepārliecinoša ir Berņa zīmētā aina, ka faktiski tikai atsevišķu Latvijas amatpersonu veiktās bankas apmelošanas dēļ amerikāņi izdarīja tik bargus secinājumus un pieņēma tik agresīvus lēmumus pret finanšu struktūru, kas esot strādājusi nevainojami. Nu, nepārspīlēsim mūsu bāleliņu, lai cik augsti stāvošo, ietekmi – gan jau amerikāņiem bija arī pašiem savi apsvērumi un pašu savākts informācijas apjoms. Citiem vārdiem sakot, arī gadījumā, ja mēs uzskatām, ka vēršanās pret “ABLV” ir bijusi salīdzinājumā ar citiem gadījumiem starptautiskā praksē nepieredzēti, no bankas viedokļa nevajadzīgi asa, amerikāņiem bija kaut kādi iemesli tā rīkoties. Kādi? Bernis intervijā sabiedriskajai televīzijai vairākkārt lietoja vārdu “ģeopolitika”. Par ko ir runa? Nevar vietā un nevietā piesaukt «ģeopolitiku”, neko jēdzīgi nepaskaidrojot un tādējādi nostiprinot sabiedrībā viedokli, ka no mums pašiem nekas daudz šajā pasaulē nav atkarīgs.
Tikmēr finanšu ministre turpina uzsvērt, ka tas, kā notiks “ABLV” pašlikvidācija un kā Latvijas finanšu sektors tiks galā ar “naudas atmazgāšanas” tēmu, ir izšķiroši Latvijas kā valsts reputācijai un ārzemēs tam rūpīgi sekojot līdzi. Tas viss ir pareizi, bet apšaubāmi iegūtas naudas legalizācija jau nav tikai Latvijas banku problēma – ja atmiņa neviļ, kādam Danas Reiznieces-Ozolas pašas partijas biedram starp viņam celtajām apsūdzībām ir arī tieši noziedzīgi iegūtas naudas legalizācija. Varu prognozēt, ka atbildē skanēs atgādinājums, ka tiesas sprieduma godājamā partijas līdera gadījumā vēl nav, tādēļ “nesteigsimies ar komentāriem”. Taisnība, tomēr būtu tikai loģiski, ja šīs valdības deklarētā degsme tikt skaidrībā ar necaurspīdīgiem darījumiem attiektos ne tikai uz bankām. Tā teikt, ja jau tīrām tos Augeja staļļus, tad tīrām un svētās dusmās kvēlojam – tostarp preventīvi – pret visiem vienādi. Starp citu, vai jums ir pilnīgi skaidrs, no kā vispār notiek krāšņi pieteiktā banku sektora “attīrīšana” – no apšaubāmas izcelsmes naudas vai t. s. nerezidentu naudas? Jo tas nav viens un tas pats.
Izskan pieņēmumi – arī no premjera puses –, ka pret ministri tiekot īstenota nomelnošanas kampaņa, bet nekas vairāk netiek paskaidrots. Un tagad padomāsim, kā šādus daudzpunktus var iztulkot. No vienas puses, amatpersonas piepūstiem vaigiem ziņo par apņēmību novērst manipulācijas ar sabiedrisko domu gaidāmo Saeimas vēlēšanu kontekstā. Jāsaprot, ka amatpersonas zina, ko runā, un, visticamāk, tiks galā. No otras puses, kad manipulācija jau notiek – vismaz tā tiek apgalvots – ministres gadījumā, tad vairāk par šādu aizdomu paušanu arī nedzirdam. Tad kā jūs, dārgie, tiksiet galā vēlēšanu kontekstā, ja jūs neko vairāk par daudznozīmīgiem mājieniem ne-esat spējīgi, kad runa ir par it kā Latvijas finanšu sistēmai izšķirošo cīņu starp gaismas un tumsas spēkiem?
Neapšaubāmi, ir situācijas, kad vārdu savienojums “diemžēl neko sīkāk komentēt nevaru” ir pamatots, tomēr, manuprāt, Latvijā tas tiek lietots nepamatoti bieži. Tad labāk strupa atbilde: negribu par to runāt, un viss. Nebeidzamā daudzpunktu likšana arī nav atbilde, jo no sakarīguma viedokļa tas viss sāk atgādināt veco joku, kurā kādai personai prasa: “Kāda ir iespēja, ka jūs šodien satiksiet dinozauru? – 50 procenti. – ?!?! – Vai nu satikšu, vai nesatikšu…”
