Paradumi jāmaina arī mediķiem – kā Latvijas slimnīcās rūpējas, lai darbā būtu tikai veseli ārsti 1
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojumu par ārkārtējas situācijas izsludināšanu valstī, Veselības inspekcija (VI) visām slimnīcām ir nosūtījusi vēstuli, kurā lūdz steidzami veikt visu ārstniecībā iesaistīto personu aptauju par veselības stāvokli un
nekavējoties atstādināt no pienākumu pildīšanas personas, kurām konstatē akūtas elpceļu infekcijas simptomus.
Vienlaikus inspekcija lūdz apzināt, vai ārstniecības iestādē strādā ārstniecībā iesaistītās personas, uz kurām attiecas pašizolācijas un karantīnas prasības. Identificējot šādas personas, tās nekavējoties jāatstādina no pienākumu pildīšanas.
Vēstule tapusi pēc tam, kad koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 tika konstatēta kādai Ukmerģes slimnīcas ārstei Lietuvā. Sieviete nebija ceļojusi ārpus Lietuvas, inficēšanās avots nav atklāts, un slimnīca ir slēgta. Mediķi nereti dodas uz darbu ar iesnām, arī klepu, bet tagad tas ir stingri aizliegts.
Kā ārstniecības iestāžu vadītāji spēj izkontrolēt, vai šis noteikums tiek ievērots un vai netiks celtas pretenzijas, ka iesnainu dakteri vai medicīnas māsu neielaidīs pa slimnīcas durvīm?
Neatlaidīgi jāpārliecina
Daugavpils slimnīcas valdes priekšsēdētājs Grigorijs Semjonovs pastāstīja, ka ne visiem kolēģiem esot izpratne par esošo situāciju – atgriežoties no ārvalstīm, uzreiz gribot ķerties pie darba. “Mums bija neatlaidīgi jāpārliecina, lai viņus pierunātu 14 dienas atrasties mājas režīmā. Cenšos stāstīt, ka nevajag riskēt, – ja ir iespēja, atpūtieties, jo
drīzumā, kad valstī sāksies intensīvāka inficēšanās ar koronavīrusu no cilvēka uz cilvēku, droši vien būs jāstrādā bez pārtraukuma visu diennakti.
Mēs bijām pirmie, kas vēl pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas ieviesām slimnīcā stingro karantīnu, ierobežojām savus plānveida pakalpojumus gan ambulatori, gan stacionāri.
Par trešdaļu ir krities stacionēto pacientu skaits. Plānveida pakalpojumus sniedzam tikai grūtniecēm, onkoloģiskajiem slimniekiem un hroniski slimajiem pacientiem, kuriem saasinājusies slimība. Mediķi strādā divos režīmos – darbā un mājās ar izsaukuma iespēju.
Viņi savā starpā rotē, tādējādi rodas iespēja nedaudz atvilkt elpu un tiem, kuriem ir augšējo elpceļu infekcijas, izveseļoties. Mēs nevaram atļauties turēt darba vietā cilvēkus, kas varētu būt potenciāli inficēti. Skaidrs, ka infekcija agri vai vēlu nonāks slimnīcā, tāpēc jātur rezervē cilvēkresursi, lai varētu nodrošināt nepārtrauktu palīdzības sniegšanu.”
Darba drošības speciālists anketē mediķus
Tukuma slimnīcā darba drošības speciālists katru rītu apsekojot visus mediķus un aizpildot anketu par viņu veselības stāvokli. Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Dzintra Rabkeviša sacīja, ka
katram mediķim bijis jādod rakstisks apliecinājums, ka viņš nav kontaktējies ar Covid-19 slimnieku un nav arī augšējo elpceļu saslimšanas.
Divas medicīnas māsiņas esot uzrakstījušas, ka ir elpceļu infekcija, un viņām bija jādodas ārstēties uz mājām, bet viena uzņemšanas nodaļas daktere, kura nesen atgriezusies no ārvalstīm, patlaban atrodoties pašizolācijā.
“Pagaidām varam nodrošināt dežūras. Mēs esam izvērtējuši, ka tas būs liels risks, ja saslims kāds mediķis. Slimnīca ir diezgan patukša, gaidījām, ka būs milzīgs pieplūdums ar Rīgas un Pierīgas pacientiem, kurus vairs neved uz Rīgas Austrumu slimnīcu, un mēs netiksim galā, bet tā nav. Katram, kurš atrodas mūsu stacionārā ar plaušu karsoni, ņemam analīzes Covid–19 diagnosticējošam testam un sūtām uz laboratoriju Rīgā. Par laimi, nevienam tests nav bijis pozitīvs,” stāsta slimnīcas vadītāja.
Jāmaina ieradums strādāt iesnainam
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas medicīnas direktors Haralds Plaudis pastāstīja, ka nodaļu vadītājiem ir uzdots pārliecināties, vai uz darbu nav atnācis kāds slims mediķis. Ja tas tiek konstatēts, tad šāds cilvēks steidzami jāsūtot mājās.
Skaidrs, ka ne visi būs apmierināti, kad par pamatu nepielaišanai pie darba var būt parastas iesnas, taču tagad šis ieradums būšot jāmaina. “Tam vajag pieiet ar loģisku prātu un atbildību. Piemēram, ķīmijterapijas vai hematoloģijas nodaļās šādi darbinieki var būt ļoti bīstami pacientiem,” atzina Plaudis.
Arī SIA “Cēsu klīnika” jebkurš darbinieks, kuram ir sūdzības par augšējo elpceļu saslimšanu, uzreiz nokļūstot uzmanības centrā. “Tas tiek pateikts ikrīta piecminūtē, par to ir informētas virsmāsas, un mēs, uzticoties saviem darbiniekiem, turpinām strādāt. Slimnīca ir pārpildīta, daudz ir slimnieku ar plaušu karsoni, strādājam ļoti intensīvi.
Ja uz slimnīcu atnāk kāds darbinieks ar augšējo elpceļu saslimšanu, mēs šādus darbiniekus virzām uz mājām un liekam ņemt darba nespējas lapu. To, vai tas ir parasts vīruss vai jāveic tests, nosaka ģimenes ārsts,” skaidroja Cēsu klīnikas vadītāja Ingūna Liepa.
