Parādu norakstīšanai jābūt samērīgai 0
Latvijā strauji pieaug to iedzīvotāju skaits, kam tiesā pasludināta maksātnespēja. 2010. gadā valstī tādu bija 199, 2011. gadā – 845. Toties šogad no janvāra līdz aprīļa beigām maksātnespēja atzīta jau 402 iedzīvotājiem – liecina Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas statistika.
Arī Saeimas deputāts, marta beigās nodibinātās biedrības “Brīvie demokrāti” biedrs Viktors Valainis apstiprina – pašlaik valstī piesaka maksātnespēju vismaz 100 cilvēkiem mēnesī.
Iemesls – vieglāki noteikumi
Maksātnespējīgo iedzīvotāju skaita pieaugumu Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode izskaidro ar vieglākiem noteikumiem, kas ar Maksātnespējas likuma grozījumiem tika ieviesti kopš 2010. gada 1. novembra.
Maksātnespējas procesa administratoram vienreiz jāsamaksā divas minimālās mēnešalgas (pašlaik 400 latu), pēc tam pusgada laikā notiek ieķīlātās mantas pārdošana, tad – daļēja atlikušo parādu dzēšana no viena līdz trīsarpus gadu laikā. Ja cilvēks izvēlas 3,5 gadu termiņu, tad šajā laikā viņam jāmaksā kreditoriem vien trešā daļa no oficiālajiem ienākumiem, tiesa, tā nevar būt mazāka par trešdaļu no minimālās algas (no 200 latiem – aptuveni 65 lati). Visbiežāk šo trešdaļu cenšas maksāt no minimālās algas. Līdz likuma grozījumu pieņemšanai 2008. gadā Latvijā šai procedūrai spēja pieteikties tikai viens, bet 2009. gadā 53 cilvēki.
“Brīvie demokrāti” grib vairāk
Saeimas deputāts Viktors Valainis stāsta, ka “Brīvie demokrāti” pašlaik pūlas panākt vēl lielākus fizisko personu maksātnespējas procedūras atvieglojumus. Pēc viņu domām, ja valsts nekā nepalīdzēs banku parādos iestigušajiem, kuru skaits pārsniedz 100 000, Latviju pametīs vēl lielāks cilvēku skaits.
Galvenais, ko paredz viņu sagatavotie Maksātnespējas likuma grozījumi: saīsināt maksātnespējas procesa ilgumu līdz vienam gadam; samazināt maksātnespējas pieteikšanai iesniedzamo dokumentu skaitu.
Cita starpā pie frakcijām nepiederošie deputāti grib atvieglot maksātnespējas pieteikšanu maznodrošinātajiem, trūcīgajiem un pensionāriem, divreiz samazinot maksātnespējas administratora atlīdzību. Likuma grozījumu projektā tāpat paredzēta iespēja pasludināt visas ģimenes maksātnespēju, ja kredīta iegūšanai kāds ģimenes piederīgais ir devis galvojumu. Saeimas deputāts un Viktors Valainis vēsta, ka pēc koalīcijas padomes ieteikuma par šādiem likuma grozījumiem jāvienojas ar tā sauktajiem sabiedriskajiem partneriem, tostarp Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociāciju. Deputāts cer, ka tas viņiem izdosies līdz šīs nedēļas beigām.
Visus pār vienu kārti?
Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode uzskata, ka maksātnespējas procedūra būtībā ir parādu daļēja norakstīšana, kas no valsts puses ir sociālā palīdzība iedzīvotājiem.
Viņasprāt, pieņemot vēl liberālākus likuma grozījumus, visus parādos iestigušos nedrīkstētu mest pār vienu kārti. Valsts gan varētu paredzēt atvieglojumus tiem cilvēkiem, kuri bankās ņēma hipotekāros kredītus vienīgā mājokļa iegādei un kuri iekrituši parādos nevis tāpēc, ka nav gribējuši maksāt, bet tāpēc, ka krasi saruka viņu atalgojums vai uzņēmumos samazināja darba vietu skaitu. Taču atvieglojumi, viņasprāt, nepienāktos tiem, kuri bankās vieglprātīgi aizņēmušies milzīgus kredītus un kuri pirms maksātnespējas pieteikuma veikli atbrīvojušies no jebkādas kustamas vai nekustamas mantas, ko viņiem varētu atsavināt parādu dzēšanai.
Pēc Agneses Strodes domām, tāpat būtu jāņem vērā, ka daudzi aizņēmās naudu arī privātuzņēmumos vai no citām fiziskām personām. “Neņemot to vērā, ar šādiem atvieglojumiem varam panākt vien to, ka no parādu purva izvelkot dažus, valsts tajā noslīcinās citus,” piebilst Agnese Strode.
Agnese Strode noraida iespēju uz pusi samazināt maksātnespējas administratora atlīdzību, kas jau tā ir maza – administratoram par to jāstrādā vismaz seši mēneši.
Maksātnespējas procesa administrators, asociācijas valdes loceklis Māris Sprūds uzskata, ka parādu norakstīšanai jābūt samērīgai. Pēc viņa un citu administratoru novērotā, vismaz puse fizisko personu, kuri piesaka savu maksātnespēju, nav ar tīru sirdsapziņu – visa vērtīgā kustamā un nekustamā manta ir laikus pārrakstīta uz radinieku vārda. “Pārlieku liberalizējot maksātnespējas procedūru, varam sagaidīt, ka kāda daļa privāto aizdevēju mēģinās tos piedzīt no parādniekiem ar citiem krietni nepopulārākiem paņēmieniem,” spriež administrators.
Viņaprāt, tāpat nedrīkstētu pieļaut, ka atbrīvošanās no parādiem tiek pārvērsta par vieglu un pašsaprotamu procedūru. “Tā visus parādus nekad nenodzēst. Par tām fiziskām personām, kurām maksātnespējas procedūrās tiek dzēsti viņu parādi, būtībā būsim spiesti samaksāt mēs, maksātspējīgie,” saka Māris Sprūds.
Netaisnīgs likums
Rīdzinieks Mihails Harons atklāj, ka 2008. gadā par bankas aizdevumu nopircis vienistabas dzīvokli. Parādos iestidzis tāpēc, ka no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ izputējis viņa uzņēmums, tādējādi krasi sarukuši ienākumi. Dzīvoklis bijis jāzaudē, tas pārdots izsolē, bet turpmākos divus gadus ik mēnesi viņam vēl jāmaksā trešā daļa no pensijas.
Harona kungs spriež, ka viņam vēl esot laimējies – parāds bankai jāatmaksā pēc Maksātnespējas likuma atvieglotajiem noteikumiem. Citiem pret pašu gribu parādos iestigušajiem klājoties daudz grūtāk. Viņaprāt, likums neesot taisnīgs, tāpat bankas politika, kas ieķīlātā dzīvokļa īpašumam uzlikusi vairākkārt lielāku nodrošinājumu. “Ja bankā ieķīlātais dzīvoklis zaudēts un tas tagad pieder bankas meitasuzņēmumam, tad taisnīgāk būtu neapkraut mani ar gadiem ilgiem papildu maksājumiem, kas pensijas vecuma cilvēkam ir smags slogs,” saka Mihails Harons.
Uzziņa Pašlaik Maksātnespējas likumā noteikts: ja parādnieka ienākumi ir pietiekami, lai segtu vismaz 50% no parāda, tad fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņš ir viens gads. Ja parādnieks parāda dzēšanas procedūras laikā nespēj atmaksāt vismaz pusi no kopējām saistībām, tad dzēšanas termiņš ilgst no diviem līdz trīsarpus gadiem. Maksātnespējas likumā noteikts, ka maksātnespējas procedūru nevar iziet cilvēks, kurš: - pēdējo triju gadu laikā tīšām maldinājis kreditorus; - vismaz 30 procentus no piešķirtā kredīta ir izlietojis līgumā neparedzētiem mērķiem; - pēdējo 10 gadu laikā ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros ir dzēstas saistības; - pēdējo 5 gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums krimināllietā, kurā atklāts, ka parādnieks izvairījies no nodokļu maksāšanas. |
