“Pagājušais gads esot bijis izcili draņķīgs!” Cik viegli būs paņemt auto līzingā šobrīd? 2
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vecie letiņi teica – parāds nav brālis. Un mācīja bērnus pie “augļotājiem” labāk neiet. Padomju laikos jau nemaz nebija kur iet. Sava pirmā auto (1973. gads) aizņēmuma meklējumos devos pie onkuļa Kazimira, kura māja bija nokļuvusi Doles HES celtniecības applūdināmajā zonā un tādēļ ar prāvu rubļu žūksni kompensēta.
Bet – mainās laiki, mainās likumi un tikumi.
. Meita dzīvo līdzīgi. Arī pats atzīstos – tikai viens (pēdējais) no maniem sešiem neatkarīgajā valstī pirktajiem jaunajiem auto tika samaksāts uzreiz un “skaidrā”. Pārējie – kreditēti. Un citādi jau laikam nemaz no vecu dzelžu gūsta ārā tikt nav iespējams.
Tādēļ šodien mazliet par to, kā galvenajam autoparka atjaunošanas instrumentam klājas šajos grūtajos laikos.
Otrā pavasara piesardzīgais optimisms
Par savu palīgu jūsu informēšanā esmu izvēlējies “Luminor Līzinga” valdes priekšsēdētāju Raivo Bāli. Ne jau tāpēc, ka gatavotos pats izmantot viņa vadītās firmas pakalpojumus (jau trešo gadu desmitu palieku savā pārbaudītajā “Swedbank”), ne jau aicinot jūs steigties uz turieni. Raivo man piespēlēja attālināto kontaktu vēji. Un domāju, ka jauna uzņēmuma jauna vadītāja viedoklis varētu būt mums visiem interesants.
Raivo Bāle – tikai 40 gadi. Bet jau četri bērni. Un gandrīz puse mūža pavadīta, tā teikt, naudu skaitot, naudas skaitītājus vadot. Ko tad viņš saka par tuvāko līzinga nākotni?
Daļa klientu paši sabijušies, vēl daļa virs maksātspējas ūdens knapi turējusies ar dažādu valsts programmu palīdzību, tādēļ jebkādai kreditēšanai kvalificēties nu nekādi nespēja.
Piedevām auto ražotāju un tirgotāju nedienas – rūpnīcu dīkstāves, slēgti dīleru saloni. Rezultāts – auto līzinga apjoms vien puse no agrākā. Bet šogad slikti bijuši vien pirmie divi mēneši. Jau marts pārspēj pērno gandrīz divkārt. Aprīlis vēl labāks. Turpmāk?
Droši vien līzinga apjomi sekos ekonomikas izaugsmei, kura šogad tiek prognozēta mērena, nākamgad jau straujāka. Protams – galvenais noteicējs joprojām būs vīruss. Uzvarēsim – aizdosim vairāk, slimība atgriezīsies – nāksies atkal, kā saka, sarauties.
Lai gan auto līzinga sakarā esam optimisti. Biezākā miglā tīta ir lauksaimniecības tehnikas joma, kurā tiek izsniegti ap 20% visu aizdevumu. Vēl joprojām nav skaidrs, kādi būs Eiropas un nacionālie zemkopju atbalsta fondi.
100 000 vērta traktora cenu tērauds var palielināt pat par veseliem 10 000.
Apdraudēta ir arī kravas transporta parka izaugsme. Pandēmija likusi sasparoties pārvadājumu nozarei Vācijā, to dažādi stimulējot un tā liekot baltiešiem un poļiem pārcelt tālāk uz Rietumiem.
Minimālās prasības
Tas katra potenciālā klienta galvenais jautājums. Tādēļ līzinga likumus, kuri gan daudz mainījušies nav, atgādinām vēlreiz.
Pirmkārt – tev jāspēj startā samaksāt vismaz desmitdaļu no auto vērtības. Automobilim nav obligāti jābūt jaunam un dārgam. Tomēr arī dikti veci neder. Orientējošs cenas slieksnis – vismaz 8000 eiro. Vecums līzinga beigās ne lielāks kā 13 gadi. Iespējams gan ir arī atbalsts vēl vecāku un lētāku auto iegādē. Tikai tas vairs nebūs “līzings” (par nodrošinājumu kalpo pats auto, procentu likme ap trim), bet kredīts ar aptuveni trīskārt augstāku procentu likmi.
Otrkārt – tev jāspēj ar bankas konta izrakstu pierādīt, ka oficiāli pelni tik daudz, lai pēc līzinga maksājuma vēl atliktu kādi 400 un vēl nedaudz eiro pašam, pa 150 eiro katram apgādājamajam. Tātad četru bērnu tēvam (smaida Raivo) ar 1000 eiro algu līzings “nespīd”.
Tiesa – iespējams ieskaitīt nodrošinātajā summā arī, piemēram, dividendes, kuras saņemat, ja esat kāda veiksmīga uzņēmuma līdzīpašnieks, maksājumus, ko saņemat par jūsu nekustamā īpašuma izīrēšanu, un tamlīdzīgi. Tiem visiem, protams, jābūt ar naudas likumīgas aprites dokumentiem apstiprinātiem.
Un nepaies ne nedēļa, kad darījums būs noformēts un auto iegūts.
Kā ar darbu ārzemēs?
Šo te Raivo jautāju īpaši. Vai Dundagas Jānis, kurš jau vairākus gadus strādā Norvēģijā un tur pelna pieckārt vairāk, nekā līzinga prasībās noteikts, var uz bankas palīdzību pretendēt?
Lūk, “Luminor Līzinga” atbilde: “Jā, mēs izskatām līzinga piešķiršanas iespējas (gan auto, gan traktortehnikas iegādei) arī mūsu iedzīvotājiem, kas strādā un saņem ienākumus ārpus Latvijas. Lai izvērtētu šādas privātpersonas līzinga pieprasījumu, ir nepieciešams līzinga pieteikums.
Ja iegādājamais objekts ir lietots, tad vērtējums, ko sagatavojis “Luminor Līzings” akceptēts vērtētājs. Darba līguma kopija. Ja līgums nav latviešu, angļu vai krievu valodā, tad ir nepieciešams tulkojums.
Bankas konta izraksts par pēdējiem sešiem mēnešiem, kur, tajā skaitā, ir redzams algas ieskaitījums.
Nodokļu izziņa, kas apliecinātu, ka valstī, kur persona strādā, tiek maksāti nodokļi. Izziņa var būt izdevējvalsts valodā. Vēlams uzreiz norādīt, cik bieži persona uzturas Latvijā.”
Tātad arī mūsu daudzie “ārzemnieki” varētu dot krietni lielāku ieguldījumu Latvijas autoparka atjaunošanā – ja vien viņu ienākumi ir lojāli un pierādāmi.
Varētu pat palīdzēt mums kādu eko/elektro auto iegādāties – dikti jau maz pagaidām tos pērkam. Raivo saka – līzingā finansētie privātie EV pagaidām uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.