Vērtējot uzņēmumu risku profilu, valsts un pašvaldību uzņēmumiem ir zemāks kredītrisks. Valsts un pašvaldību uzņēmumi darbojas legālajā ekonomikā, kas palīdz nodrošināt to darbības caurredzamību. Valsts īsteno samērā stingru uzraudzību, kas bankām sniedz pārliecību par šo uzņēmumu stabilitāti. Turklāt arī pieredze apliecina, ka valsts un pašvaldību segmentā uzņēmumu stabilitāte ir augstāka nekā privātajā sektorā – praksē ir bijuši vien atsevišķi restrukturizācijas gadījumi. Tādēļ sarunas ar valsts vai pašvaldību uzņēmumiem par kreditēšanas projektiem parasti ir vienkāršākas, atklāj SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris ­Larionovs. Tajā pašā laikā, vērtējot valsts vai pašvaldības pieteikumus, ir jāņem vērā vairāki normatīvie regulējumi, kas uz privātā sektora klientiem vispār neattiecas, papildina A. Jākobsone.

Latvijas Komercbanku asociācijas statistika liecina, ka Latvijā ir augstākais kavēto kredītu apjoms Baltijā. Lai gan pēdējos gados neapmaksāto kredītu apjoms mazinās, šogad ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars ir 4,85%, bet līdz 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars ir 3,76%. Latvijā uzkrājumi nedrošiem kredītiem salīdzinājumā ar izsniegtajiem kredītiem veido 5,19%, savukārt Lietuvā – 3%, Igaunijā – 1,05%.

Lasītākie

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

RAKSTA REDAKTORS

“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku

TV24

“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana

Lasīt citas ziņas

M. Larionovs skaidro, ka problemātiskais kredītportfelis lielākoties sastāv no projektiem, kas krīzes laikā kļuva maksātnespējīgi. Lielāko apjomu tajā veido nekustamo īpašumu projekti, un vairākumā gadījumu tie ir komercprojekti. Bet pie pozitīvajiem piemēriem var minēt lauksaimniecības un mežizstrādes nozares – tajās kavēto kredītlietu īpatsvars ir vismazākais. “Fakts, ka Latvijas finanšu sektorā problemātiskā kredītportfeļa apjoms pārsniedz kaimiņvalstu rādītājus, skaidrojams galvenokārt ar diviem apstākļiem: pirmkārt, krīzes laikā recesija Latvijā bija dziļāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Otrkārt, Latvijas tiesiskās vides faktors – ilgais un brīžiem neprognozējamais tiesas process, kas daudzos gadījumos kavē gala risinājuma panākšanu,” skaidro M. Larionovs. Turklāt “Swedbank” un SEB bankas pārstāvji teic, ka pēc ekonomiskās krīzes izsniegtajiem kredītiem problēmas ar kavējumiem kopumā nepastāv un kavējumu skaits ir nebūtisks. Tas ir faktiski tādā pašā līmenī kā Lietuvā un Igaunijā.

Runājot par ekonomikas un valsts attīstību, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis norāda, ka uzņēmumu spēja aizņemties ir zemāka, nekā būtu nepieciešams straujai tautsaimniecības attīstībai. Ja nākamajā gadā valsts efektīvi apgūs Eiropas struktūrfondus, kreditēšanas apjomi varētu turpināt pieaugt. M. Larionovs papildina: “Jauno projektu skaitu krietni ierobežo pieejas trūkums ES fondiem. ES fondu pieejamība ļoti tieši ietekmē biznesa gatavību investēt, taču atbildīgās iestādes vēl joprojām kavējas ar ES fondu programmu atvēršanu. Tādēļ nākamgad sagaidām, ka pieprasījums pēc kreditēšanas uzņēmumu sektorā pieaugs ar nosacījumu, ja uzlabosies pieeja ES fondiem.”

“Spēlmaņu nakts” balvas sadalītas! Par gada aktieriem atzīti Māra Mennika un Kaspars Znotiņš

Psihologi nosauc galvenās pazīmes, kas liecina, ka cilvēks nav radīts attiecībām

Starptautiska žūrija Rīgas restorānus atzinusi par labākajiem Baltijā

Vērtējot uzņēmumu risku profilu, valsts un pašvaldību uzņēmumiem ir zemāks kredītrisks. Valsts un pašvaldību uzņēmumi darbojas legālajā ekonomikā, kas palīdz nodrošināt to darbības caurredzamību. Valsts īsteno samērā stingru uzraudzību, kas bankām sniedz pārliecību par šo uzņēmumu stabilitāti. Turklāt arī pieredze apliecina, ka valsts un pašvaldību segmentā uzņēmumu stabilitāte ir augstāka nekā privātajā sektorā – praksē ir bijuši vien atsevišķi restrukturizācijas gadījumi. Tādēļ sarunas ar valsts vai pašvaldību uzņēmumiem par kreditēšanas projektiem parasti ir vienkāršākas, atklāj SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris ­Larionovs. Tajā pašā laikā, vērtējot valsts vai pašvaldības pieteikumus, ir jāņem vērā vairāki normatīvie regulējumi, kas uz privātā sektora klientiem vispār neattiecas, papildina A. Jākobsone.