Publicitates foto

Lielākais parādnieks – Rīga 2

Vērtējot uzņēmumu risku profilu, valsts un pašvaldību uzņēmumiem ir zemāks kredītrisks. Valsts un pašvaldību uzņēmumi darbojas legālajā ekonomikā, kas palīdz nodrošināt to darbības caurredzamību. Valsts īsteno samērā stingru uzraudzību, kas bankām sniedz pārliecību par šo uzņēmumu stabilitāti. Turklāt arī pieredze apliecina, ka valsts un pašvaldību segmentā uzņēmumu stabilitāte ir augstāka nekā privātajā sektorā – praksē ir bijuši vien atsevišķi restrukturizācijas gadījumi. Tādēļ sarunas ar valsts vai pašvaldību uzņēmumiem par kreditēšanas projektiem parasti ir vienkāršākas, atklāj SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris ­Larionovs. Tajā pašā laikā, vērtējot valsts vai pašvaldības pieteikumus, ir jāņem vērā vairāki normatīvie regulējumi, kas uz privātā sektora klientiem vispār neattiecas, papildina A. Jākobsone.

Neizbrīna, ka lielāko ķīlu devēji ir Rīgas pašvaldības uzņēmumi. Rīgas pilsētai pieder 13 kapitālsabiedrības, liecina informācija pašvaldības mājas lapā, no tām topā atrodamas divas, kas tieši pieder Rīgas domei, un “Rīgas acs”, kas pieder “Rīgas satiksmei” un būtībā arī uzskatāms par pilsētas uzņēmumu.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
Lasīt citas ziņas

“Rīgas satiksme” viennozīmīgi ir uzņēmums ar lielām parādsaistībām. Uzņēmumā jaunie tramvaji, trolejbusi un autobusi, ar kuriem rīdzinieki ikdienā pārvietojas pa pilsētu, ir pirkti ar aizņēmuma palīdzību un paši kalpo kā ķīlas priekšmeti. “Rīgas satiksmes” lielākās komercķīlas maksimālā nodrošinājuma summa sasniedz 200 miljonus eiro, arī citas ķīlas mērāmas vairākos desmitos miljonu eiro. Ar 144,7 miljonu eiro apgrozījumu 2014. gadā uzņēmums vienlaikus strādājis ar 4,6 miljonu eiro zaudējumiem. Jāteic, ka “Rīgas satiksme” pēdējos gados konstanti strādājusi ar ievērojamiem zaudējumiem. Un šajā situācijā prasās retorisks jautājums: vai Latvijas bankas tik dāsni kreditētu šādu uzņēmumu, ja tā darbība netiktu dotēta ar nodokļu maksātāju naudu?

Lai arī sākotnēji (uzņēmuma izveidošanas laikā) tika ziņots, ka “Rīgas acs” plāno ieguldīt aptuveni 4,5 miljonus latu (6,4 miljoni eiro) sabiedriskā transporta integrētās kustības kontroles, pasažieru drošības un informēšanas sistēmas ieviešanai, 2014. gadā “Rīgas acs” valdes priekšsēdētāja Anita Gaile aģentūrai “BNS” pastāstīja, ka ir atvērta kredītlīnija bankā “Danske Bank”. Pēc viņas teiktā, kredītlīnijas kopējais limits ir 15,8 miljoni eiro, termiņš septiņi gadi, bet tās nodrošinājums – visa “Rīgas acs” manta kā lietu kopība.

Vērtējot uzņēmumu risku profilu, valsts un pašvaldību uzņēmumiem ir zemāks kredītrisks. Valsts un pašvaldību uzņēmumi darbojas legālajā ekonomikā, kas palīdz nodrošināt to darbības caurredzamību. Valsts īsteno samērā stingru uzraudzību, kas bankām sniedz pārliecību par šo uzņēmumu stabilitāti. Turklāt arī pieredze apliecina, ka valsts un pašvaldību segmentā uzņēmumu stabilitāte ir augstāka nekā privātajā sektorā – praksē ir bijuši vien atsevišķi restrukturizācijas gadījumi. Tādēļ sarunas ar valsts vai pašvaldību uzņēmumiem par kreditēšanas projektiem parasti ir vienkāršākas, atklāj SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris ­Larionovs. Tajā pašā laikā, vērtējot valsts vai pašvaldības pieteikumus, ir jāņem vērā vairāki normatīvie regulējumi, kas uz privātā sektora klientiem vispār neattiecas, papildina A. Jākobsone.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.