Valsts palīdzīgā roka 2
Līderis pēc ņemtās ķīlas summas ir Finanšu ministrija, kas saņemta no akciju sabiedrības “Reverta” – “Parex bankas” “sliktās puses”. Nākas atzīt, ka arī pārējās lielākās Finanšu ministrijas ņemtās ķīlas – “Hiponia”, “Air Baltic Corporation”, “Liepājas metalurgs” – vairāk liecina par palīdzību “rūpju bērniem” nekā par biznesa attīstību, ko varētu attiecināt uz ieguldījumiem, piemēram, “Attīstības finanšu institūcijā “Altum””.
Finanšu ministrijas pārstāve Maija Straupmane skaidro, ka Finanšu ministrija slēdz nodrošinājumu līgumus ar aizņēmējiem, sniedzot valsts aizdevumus un valsts galvojumus. Līdz ar aizdevuma līguma vai attiecīgi galvojuma līguma parakstīšanu tiek parakstīti arī nodrošinājumu līgumi. Tāpat papildu ķīlas var tikt pieprasītas saskaņā ar noslēgtajiem nodrošinājuma līgumiem, pasliktinoties aizņēmēja kredītspējai. Lielāko daļu valsts aizdevumu portfeļa veido aizdevumi pašvaldībām, kur aizdevumu atmaksa tiek garantēta ar pašvaldību budžetiem.
Lai arī metalurģijas uzņēmumi – gan 1991. gadā dibinātā AS “Liepājas metalurgs”, gan 2014. gadā reģistrētā AS “KVV Liepājas metalurgs” – nekad nav piederējuši valstij, to darbība cieši saistīta ar valsts atbalstu. Šobrīd joprojām pastāv divas akciju sabiedrības ar līdzīgiem nosaukumiem, AS “Liepājas metalurgs” ir atzīta par maksātnespējīgu, un to joprojām pārvalda maksātnespējas administrators Haralds Velmers. Savulaik valsts galvoja par AS “Liepājas metalurgs” aizņēmumu, kuru arī pati dabūja samaksāt, 2013. gadā lielākajai summai sasniedzot 67,5 miljonus eiro jeb 0,3% no togad prognozētā IKP.
Bet AS “KVV Liepājas metalurgs” pieder jaunajiem īpašniekiem no Ukrainas “KVV Group”, tomēr uzņēmuma darbību jau ilglaicīgi neizdodas nostatīt uz saprātīgas attīstības sliedēm. Pirms nedēļas Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš “TV3 ziņām” atzina, ka no uzņēmuma īpašniekiem šobrīd nav saņemtas nekādas indikācijas, ka līdz 27. decembrim tiks samaksāts pirmais ķīlas parāda maksājums – 2,7 miljoni eiro par pamatražotnes iegādi. Tajā pašā laikā Finanšu ministrijas pārstāve norāda, ka uz Ziemassvētkiem valsts aizdevumu portfelī kavēto maksājumu nav.
Vēl viens “karsts pīrādziņš” šobrīd ir Latvijas nacionālā aviokompānija “Air Baltic”. Portāls “la.lv” jau vēstīja, ka valdība atbalstījusi 80 miljonu eiro aizdevumu “Air Baltic” no valsts kases. Arī līdz šim valsts ir atbalstījusi nacionālo aviokompāniju gan Finanšu ministrijas personā, gan ar Citadeles bankas aizdevumiem, kamēr tā atradās valsts īpašumā. “Air Baltic” pēc turbulences finanšu rādītājos, sabalansējot apgrozījumu, pēdējos gados ir spējusi atgriezties pie peļņas un uzlabot šo rādītāju. Vēl 2012. gadā kompānija strādāja ar zaudējumiem, bet 2013. gadā tās peļņa bija divi miljoni eiro, 2014. gadā – 10,7 miljoni eiro.
Ja citu lielo ķīlu gadījumos valsts veic vairāk sociāli ekonomisku funkciju, lai saglabātu darba vietas vai neļautu visu tirgu ietekmējošam uzņēmumam “aiziet pa burbuli”, atšķirīga situācija redzama “Attīstības finanšu institūcijā “Altum””, kas pieder trim ministrijām – Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības. Institūcija izveidota, lai sekmētu mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu un to biznesu attīstību. Šajā gadījumā nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota nevis neveiksmīgi vadītu biznesu glābšanai, bet gan jaunu izveidei un augšanai.
