Parādos grimstošajai Grieķijai pārdod bruņojumu par miljardu eiro 0
Eiropas Savienības valstis apsūdzētas liekulībā, pieprasot Grieķijas valdībai ieviest bargus taupības pasākumus, bet vienlaikus pārdodot parādos slīgstošajai valstij bruņojumu par vairāk nekā miljardu eiro.
Pēc ES stingrajām prasībām Grieķijai īstenot stingrākus taupības pasākumus, jo valsts parāds ir pieaudzis par spīti vairāku simtu miljardu eiro ārzemju kreditoru aizdevumiem, sociālie izdevumi Grieķijā samazināti par deviņiem procentiem, bet militārie izdevumi palielināti par 18 procentiem, raksta avīze “The Daily Telegraph”. Oficiālie dati liecina, ka ES aizdevumi un taupības pasākumi, kas varētu pazemināt grieķu dzīves līmeni par trešdaļu, nav ierobežojuši ienesīgo bruņojuma pārdošanu Grieķijai. Kad 2010. gadā valsti pārņēma finanšu krīze un ES sāka īstenot 240 miljardu eiro palīdzības programmu, Eiropas valstis turpināja pārdot Grieķijai kara lidmašīnas, tankus, lielgabalus un zemūdenes. Francija noslēdza līgumu par kara lidmašīnu pārdošanu Grieķijai par 800 miljoniem eiro un elektronisko aprīkojumu par 80 miljoniem eiro, turklāt darījumu nodrošina ES finanšu palīdzības fonds. Oficiālā statistika liecina, ka 2010. gadā Vācija, kas pieprasīja Grieķijai veikt īpaši lielu sociālo izdevumu samazinājumu, pārdeva parādos grimstošajai valstij bruņojumu par 400 miljoniem eiro. 2011. gada oktobrī, kad tika panākta vienošanās par otra daudzmiljardu eiro aizdevuma piešķiršanu Grieķijai, Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī atgādināja Grieķijas valdībai, ka “visiem noslēgtajiem bruņojuma pārdošanas līgumiem jāpaliek spēkā”, atzīmē “DT”.
Finanšu eksperti bažījas, ka Grieķijas glābšanai no maksātnespējas varētu būt vajadzīgs vēl trešais aizdevums un ka pat šādā gadījumā saglabājas valsts bankrota risks, kas izraisītu triljoniem eiro zaudējumus un varbūtēju domino efektu Spānijā, Portugālē un Itālijā. “Neviens nav tieši saistījis ES aizdevumus ar ieroču darījumiem, taču ir izpratne sarunās ar Grieķiju, ka atbalsts būs pieņemamāks, ja pašreizējie un nākamie bruņojuma pārdošanas līgumi tiks īstenoti,” “DT” atzinis kādas Eiropas valsts diplomāts.
Grieķija ir viena no lielākajām ieroču pircējām Vidusjūras austrumos, jo bažījas par Turcijas militāru apdraudējumu. Grieķijas armijā ir aptuveni 160 000 karavīru, cenšoties uzturēt militāru līdzsvaru ar Turciju, kuras iedzīvotāju skaits (70 miljoni) ir septiņas reizes lielāks.
Vācijas Ārlietu un drošības institūta pētnieks Hilmars Linenkamps uzskata par “pilnīgu bezatbildību” ieroču pārdošanu Grieķijai laikā, kad valsts grimst parādu un saimnieciskās lejupslīdes muklājā. 2010. gadā Grieķija nopirka no Vācijas 223 lielgabalus un zemūdeni, darījuma kopsummai pārsniedzot 400 miljonus eiro, kas vairoja jau tā milzīgo Grieķijas parādu, viņš teica intervijā avīzei “Die Zeit”.
Eiroparlamenta konservatīvo frakcijas vadītājs, britu politiķis Martins Kelenens kritizējis Vāciju un Franciju par Grieķijas nākotnes ignorēšanu, rūpējoties tikai par savu valstu bruņojuma ražotāju subsidēšanu no Grieķijas glābšanai izveidotā finanšu palīdzības fonda. “Viņi liek Grieķijai maksāt par karakuģiem un lidmašīnām, ko tai nevajag, par naudu, kuras tai nav,” viņš teica “DT”. Viņaprāt, “Grieķijai ir vajadzīgs glābšanas plosts, nevis vēl kāda zemūdene”.
