Parādnieks: “Mēs nevaram pieļaut, ka dzīves kvalitāte krītas, ja ģimenes izdara izvēli par labu bērnam” 31
TV24 raidījumā “Ziņu Top” tika apspriests aktuālais jautājums par to, kādēļ Latvijā pagājušais gads izvērtās par demogrāfisko katastrofu. Iemeslus šai situācijai raidījumā komentēja sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs” vadītājs Imants Parādnieks.
Parādnieks uzskata, ka šāda situācija bijusi gaidāma.
“Mums sieviešu skaits auglīgajā vecumā samazinās – tas ir viens būtisks apstāklis. Bet tas galvenais ir šī te vispārējā drošības sajūta. Un drošības sajūta tādos vairākos līmeņos: viens ir personīgās attiecības, tāda stabilitātes sajūta darba tiesiskajā vidē, otrs ir – sabiedrībā kopumā un trešā, protams, globālā. Tajos pēdējos divos mums ir milzīgas problēmas. Attiecībā uz karu Ukrainā, skaidrs, kā tas izpaužas katram personīgi. Otrs, kā cilvēki pie šiem apstākļiem, kad ienākumi nespēj pieaugt līdzi tiem izdevumu apmēriem, kas ir inflācijas dēļ, pārtikas dārdzības dēļ, pirmās nepieciešamības preces, kas tam pašam bērnam ir visvairāk vajadzīgs. Un kaut vai komunālie maksājumi, elektrība pat ar visu valsts atbalstu – tie tik un tā ir pieaugoši maksājumi,” tā raidījumā sacīja Parādnieks.
Skaidrs ir tas, ka tas viss neveicina “motivāciju laist pasaulē bērnus”, turpināja teikt Parādnieks.
Uz jautājumu, vai tiešām materiālie apstākļi ir paši svarīgāki demogrāfijas krīzes veicinātāji, uz to Parādnieks atteica: “Tie ir vieni no. Viņi norāda, ka tas būtiskākais kritums, kas ir vairāk nekā prognozēts [rāda uz grafiku – red.], tā sarkanā redzamā līkne norāda, ka mums tas kritums būs – māšu auglīgajā vecumā skaita krituma dēļ. Skaidrs, ka dzimstības rādītāji kritīsies, taču tie nav vienīgie apstākļi. Tas, kas nav realizēts arī – mēs par budžetu arī parunāsim, tas kas ir norādīts skaidri tautas ataudzes stratēģijā: valstij vairākos virzienos ir jārealizē mērķtiecīga atbalsta politika.”
“Taču viena pamata lieta – cilvēkam, sievietei ar minimālo algu pat izvēloties par labu bērniņa laišanai pasaulē, jārēķinās ar ienākumu kritumu pa 90 eiro. Tātad ar 620 eiro algu būs 90 eiro ienākumu kritums bērna kopšanas periodā – tā nav normāla situācija! Pie 1000 eiro bruto algas ienākumi samazināsies par 170 eiro, pie vidējās algas, kas ir apmēram 1400 eiro, ienākumi būs par 250 eiro mazāk,” raidījumā “Ziņu TOP” norādīja Parādnieks. “Tas nekādi neveicina [dzimstību – red.],” viņš uzskata.
Pēc Parādnieka domām, finanšu instrumenti ir pamatlietas, kas ietekmē demogrāfiju.
“Divi cilvēki rūpējas par vienu mājsaimniecību – vīrs, sieva domā par bērna ienākšanu ģimenē. Ja ir vairāki apstākļi, kas nemotivē – un šis ir viens no apstākļiem, ir arī citi, domājot par to, kāda ir bērnudārzu pieejamība, tie ir divi galvenie faktori – pamatlietas, kas būtu tā sistēmiski jāatrisina! Ir citas daudzas lietas: gan veselības aprūpes pieejamība, gan krīzes situācijās pieejamība, tāpēc tautas ataudzes stratēģijā ir vairāk nekā simts konkrētas darāmas lietas, kur ir vēl vairāki apakšpunkti, kur vieni no galvenajiem ir attiecībā uz ienākumu kritumu. Mēs nevaram pieļaut, ka dzīves kvalitāte krītas, ja jaunieši, ģimenes izdara izvēli par labu bērnam,” tā raidījumā atzina sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs” vadītājs Parādnieks.
Jau vēstīts, ka Latvijā pagājušajā gadā reģistrēti 15 535 jaundzimušie, kas ir par 10,8% jeb 1885 jaundzimušajiem mazāk nekā 2021.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati, ziņoja LETA.
Statistikas pārvaldē arī atzīmē, ka 2022.gadā Latvijā bija zemākais dzimstības rādītājs pēdējo 100 gadu laikā.
Tostarp visvairāk jaundzimušo pērn reģistrēts jūnijā – 1452 jaundzimušie, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021.gada jūnijā, bet vismazāk jaundzimušo reģistrēts novembrī – 1053, kas ir par 23,4% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2022.gadā piedzimuši 7945 zēni, kas ir par 11,4% mazāk nekā 2021.gadā, un 7590 meitenes, kas ir samazinājums par 10,2%.
Vienlaikus 2022.gadā Latvijā reģistrēti 30 346 mirušie, kas ir par 12,3% jeb 4254 mazāk nekā 2021.gadā, kad Covid-19 pandēmijas ietekmē mirstība bija augstākā pēdējo 20 gadu laikā.
Statistikas pārvaldē norāda, ka pirms pandēmijas – no 2012.gada līdz 2019.gadam – mirušo skaitam bija tendence samazināties, savukārt 2022.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, mirušo skaits palielinājās par 9,5%.
Dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs kopš 1990.gada, bet 2022.gadā mirušo skaits, tāpat kā gadu iepriekš, bija divas reizes jeb par 14 811 cilvēkiem lielāks nekā dzimušo skaits. Vislielākā starpība bija 2021.gadā, kad mirušo bija par 17 180 vairāk nekā dzimušo.
2022.gadā tika reģistrētas 12 110 laulības, kas ir par 7,9% jeb 882 laulībām vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pērn noslēgto laulību skaits ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī, kad sešu gadu laika posmā (2014.-2019.gadā) tas pārsniedza 12 000, savukārt gados, kad tika noteikti pulcēšanās ierobežojumi, noslēgto laulību skaits bija samazinājies līdz 10 702 laulībām 2020.gadā.
2023.gada 1.janvārī provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā bija 1,891 miljons, kas ir par 15 200 vairāk nekā 2022.gada 1.janvārī, jo Ukrainas iedzīvotāji, kuri devušies bēgļu gaitās, tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šāda prakse tiek piemērota visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuras uzņem Ukrainas bēgļus.
Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, 2023.gada 1.janvārī Latvijā dzīvesvietu bija reģistrējuši 39 800 Ukrainas valstspiederīgo, kuri devušies prom no Ukrainas karadarbības dēļ.
