Parādnieks: Kariņš viedokli par koalīcijas partiju pārstāvju nedošanos pie Brīvības pieminekļa 16. martā paudis vēlmju formā 3
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) viedokli par koalīcijas partiju pārstāvju nedošanos šodien pie Brīvības pieminekļa esot paudis vēlmju formā, aģentūrai LETA sacīja premjera padomnieks, nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK politiķis Imants Parādnieks.
Kā aģentūru LETA informēja Kariņas preses sekretārs Sandris Sabajevs, premjers norāda, diena, kad godinām visus Latvijas karavīrus, ir 11.novembris.
“Jautājums par 16.martu tika pārrunāts sadarbības sanāksmē (..). Ministru prezidents rosināja tos valdību veidojošo partiju pārstāvjus, tajā skaitā ministrus, kuri tomēr vēlas 16.martā godināt karā kritušo karavīru piemiņu, to darīt nevis pie Brīvības pieminekļa, bet piemiņas pasākumā Lestenē,” pavēstīja Sabajevs.
Savukārt Parādnieks aģentūrai LETA skaidroja, ka pēdējos desmit gadus vai pat ilgākā laika posmā 16.martā ir gājis un arī šodien dosies pie Brīvības pieminekļa, lai kopā ar dēliem piedalītos leģionāru godināšanā. Vaicāts, vai šādam solim varētu būt kādas sekas, ņemot vērā Kariņa pozīciju, politiķis norādīja, ka nevar to komentēt, un skaidroja, ka premjers savu viedokli esot paudis vēlmju formā.
Premjera preses sekretārs, taujāts par to, vai Parādnieka rīcībai varētu sekot kādas sekas, norādīja, ka pašlaik Kariņš atturas no papildu komentāriem jau paustajai pozīcijai. Situācijas izvērtējums šajā jautājumā visdrīzāk būs jaunnedēļ, pauda Sabajevs.
Kā ziņots, pirms vairākiem gadiem bijusi arī situācija, kad došanās pie Brīvības pieminekļa mainīja valdības sastāvu. Pirms vairākiem gadiem, 2014.gadā, apņēmība piedalīties 16.marta leģionāru atceres gājienā toreizējam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Eināram Cilinskim (VL-TB/LNNK) beidzās ar amata zaudēšanu – toreizējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) parakstīja rīkojumu par ministra atbrīvošanu no amata.
Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā.
