– Vai jums, strādājot koalīcijā, brīžiem nešķiet, ka prezidentūra Eiropas Savienības Padomē kļuvusi par tādu kā vairogu, ar ko atkauties no nacionāļiem. Prezidentūras dēļ nevarēja atbalstīt četru valstu aicinājumu, prezidentūra jāņem vērā, lemjot par došanos uz Maskavu 9. maijā… 35
– Es pat teiktu vēl vairāk – ar šo vairogu atkaujas ne tikai no nacionāļiem, bet vispār no jebkādiem priekšlikumiem. Sak, pagaidām šo lietu nerisināsim, mums tagad jānodarbojas ar prezidentūru. Bet vajadzētu būt tieši otrādi. Šī prezidentūra ir nevis slogs, bet iespēja. Mums tā jāizmanto, lai sadzirdētu mūsu iekšpolitiskās un ārpolitiskās nostādnes, lai rādītu piemēru dažādu sociālu problēmu risināšanā. Tāpat tā jāizmanto, lai runātu par imigrācijas politiku, par PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu kompensēšanu un citiem nepatīkamiem jautājumiem, ko bez mums neviens cits nekustinās. Diemžēl Rinkēviča kunga pozīcija šajos jautājumos krietni atšķiras no mūsējās.
V. Krustiņš: – Šovasar Saeimai būs jāvēl Valsts prezidents. Vai esat frakcijā diskutējuši par valsts galvas misiju un pilnvarām? Ja reiz viņam ir tikai reprezentatīvas funkcijas, tad jau gandrīz vai vienalga, kuru tur ievēl.
– Arī reprezentēt valsti var ļoti dažādi – tikai formāli vai principiāli un aktīvi, kā to dara, piemēram, Igaunijas prezidents Ilvess. No nākamā prezidenta mēs pirmkārt sagaidām stingru stāju un uzdrīkstēšanos aizstāvēt pozīciju par valsts nacionālajām interesēm. Jautājums par pilnvarām jāskata kontekstā ar prezidenta ievēlēšanas kārtību. NA nostāja ir tāda, ka, pārejot uz tautas vēlētu prezidentu, viņa pilnvaras būtu jāpalielina. Šobrīd mums partijā notiek diskusija par to, vai pašreizējā brīdī būtu jāmaina prezidenta ievēlēšanas kārtība. Protams, šovasar viņš tiks ievēlēts pēc līdzšinējās kārtības. Mana personīgā pārliecība ir tāda, ka nākamo prezidentu pēc četriem gadiem vajadzētu ļaut vēlēt tautai. Esmu pārliecināts, ka tauta spēj izvēlēties cienīgu valsts galvu. Skeptiķi apgalvo, ka tādā gadījumā rezultātus ietekmētu naudas vara, bet mums ir arī priekšlikumi konkrētiem likumu grozījumiem, kas šādus riskus mazinātu.
