– Būsim atklāti, pašreizējais valdības kurss ved uz divkopienu valsts veidošanos. Notikumi Ukrainā nebūtu iespējami, ja tur nebūtu jau sagatavota augsne – attiecīgi noskaņoti vietējie iedzīvotāji, kas tā vien gaida Krievijas “zaļo cilvēciņu” ierašanos. Vai, jūsuprāt, mums Latvijā arī ir šādi gaidītāji? 35
– Manuprāt, nemaz nav jājautā, vai viņi ir, bet gan – cik viņu ir? Un kas ir pats svarīgākais – kā to risināt. Ar runām, ka viss ir kārtībā, noteikti neko nebūs iespējams atrisināt. Pēdējie 25 gadi ir skaidri pierādījuši, ka sabiedrības sašķeltības problēma pati no sevis nerisinās. Diemžēl valsts attīstība bez vienotas sabiedrības nav iespējama, jo mēs zaudējam pārāk daudz enerģijas, velkot deķi katrs uz savu pusi.
– Šajā sakarā vajadzētu arī skaidri pateikt, ka tas, kas notika pirms trim gadiem, nebija nekāds referendums, bet gan valsts apvērsuma mēģinājums. 174 000 atbalstīja krievu valodas ieviešanu. Vai tad tas ir maz?
– Tas ir vēl viens objektīvs rādītājs, kas uzskatāmi liecina par sabiedrības sašķeltību. Ir arī daudzi citi, bet šis ir acīmredzams. Un šie cilvēki nekur nav pazuduši un arī savu viedokli, visticamāk, nav mainījuši.
Āboltiņas kundze tagad atzinusi – drošības dienestiem esot informācija, ka šis pasākums pastarpināti finansēts no Krievijas. Diemžēl mūsu dienesti un amatpersonas turpina situācijai skriet nopakaļus, atzīstot problēmas pēc vairākiem gadiem. Tā vietā, lai veiktu aktīvu preventīvu darbību. Drošības policijā pēc vadītāja nomaiņas beidzot parādījušās kādas aktivitātes pazīmes, bet Satversmes aizsardzības birojā Maizīša kungs strādā korekti, taču pārāk pasīvi. Tur būtu vajadzīgs tāds dzelzs tvēriens. Tā vietā mēs te auklējamies ar visādiem Aijo Benesiem, nesaprotot, pēc kāda panta viņam atņemt pilsonību, kamēr viņš vienkārši aizlaižas un parāda visiem garu degunu.
Es pilnībā piekrītu jums, ka divvalodības ieviešanas mēģinājums bija neveiksmīgs valsts apvērsums. Tādēļ jautājums nav par to, vai sabiedrība Latvijā ir sašķelta, bet gan – cik lielā mērā tā ir sašķelta un kā šo problēmu risināt?
Ģ. Zvirbulis: – Un kādi būtu jūsu piedāvātie risinājumi?
– Lauciņš, kurā es vairāk darbojos un kur redzu iespēju veicināt saliedētību, ir valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem. Sniedzot šo atbalstu, mēs nešķirojam pēc lojalitātes un pat ne pēc tā, vai viņi ir pilsoņi vai nepilsoņi. Valsts rūpējas, lai ģimenes varētu veidoties un justies pasargātas. Ja cilvēki jutīs šīs valsts rūpes par sevi un saviem bērniem, tad uzticība augs. Taču arī šeit mums valdībā jāizcīna ne viena vien cīņa, lai panāktu partneru izpratni. Kā zināt, NA jau divreiz koalīcijā izvirzījusi ultimātus cīņā par lielāku atbalstu ģimenēm.
Valsts galvenais mērķis un uzdevums, manuprāt, ir pavisam vienkāršs – lai Latvijā vienmēr būtu daudz latviešu. Tieši tam ir jābūt ikvienas valdības deklarācijas, plānošanas dokumenta vai politiskās iniciatīvas pamatā. Un visi, kam šis mērķis ir pieņemams un kas var palīdzēt to sasniegt, ir mūsējie!
