Iedzīvotāji atbalsta 24
“Pašlaik esmu spiests maksāt parādnieku vietā, lai namam nepārtrauktu siltuma apgādi un citus komunālos pakalpojumus. Tā ir nejēdzība, kas jānovērš!” atzīst Praulienas ielas 4. nama iedzīvotājs Ruvins Bērziņš. “Pārvaldnieka uzdevumā no 108 mūsu nama dzīvokļiem esmu paguvis aptaujāt divdesmit dzīvokļu īpašniekus. Visi aptaujātie atbalsta šādu vēršanos pret parādniekiem.”
“Es atbalstu šādu vēršanos pret tiem parādniekiem, kuri dzīvo pārticīgi, ir labi apgērbušies, braukā labos automobiļos, bet nemaksā ļaunprātīgi,” piebilst Praulienas ielas 10. nama iedzīvotāja Nadežda Karha, “pavisam cita lieta ir tie iedzīvotāji, kuri nespēj maksāt mazo ienākumu dēļ. Ar viņiem jāvienojas citādi.”
Apsaimniekotāja plānoto pasākumu atbalsta arī Tīnūžu ielas 14. nama iedzīvotāja Ināra Zēberga. “Mūsu namā parādi sniedzas tūkstošos, tie jau krājās vēl tad, kad nebijām pārgājuši uz eiro. Es noteikti balsošu par apsaimniekotāja piedāvājumu,” viņa saka.
Apsaimniekotājiem šaubas
“Vēršanās pret parādniekiem šādā veidā nav nekas jauns. Esmu dzirdējis, ka pirms trim gadiem šis paņēmiens ticis lietots Krievijā, tāpat par to sprieduši arī dažos apsaimniekošanas uzņēmumos Latvijā,” saka Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. “Apsaimniekotāja satraukums par negodprātīgu iedzīvotāju sakrātajiem parādiem man ir saprotams. Ja parādnieks izmantojis likumā noteiktās tiesības pieteikt maksātnespēju vai vēl kādas citas shēmas, kas ļauj nemaksāt, tad no viņa kaut ko atgūt vienalga nebūs iespējams.
Vēršanos pret parādniekiem šādā veidā vērtēju kā apsaimniekotāja pēdējo vai, kā saka, izmisuma soli. Tā, protams, var darīt, ja nekādi citi paņēmieni vairs nelīdz un ja ir darīšana ar bezkaunīgiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri nemaksā tīšām. Bet par to jāizšķiras pašam apsaimniekotājam. Likums to it kā neaizliedz. Man rada bažas vien šā paņēmiena ētiskā puse, jo ir skaidrs, ka šā pasākuma sekas agri vai vēlu izjutīs arī pārējie nama iedzīvotāji, kuru dzīvokļos kanalizācija netiks noslēgta. Nezin vai viņi gribēs dzīvot antisanitāros apstākļos, kas radīsies, kādā daudzdzīvokļu namā daļai dzīvokļu noslēdzot kanalizāciju.”
“Vai būtu pareizi šādi vērsties pret parādniekiem, šis jautājums ir ļoti kutelīgs,” domā bijušais dzīvokļu īpašnieku kooperatīva “Pavadonis” valdes priekšsēdētājs Valters Kagainis, “no vienas puses, par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem un nama uzturēšanu ir jāmaksā. Ja nemaksā labprātīgi, tad parādi piedzenami tiesā. Diemžēl mūsu likumi un tiesu vara ir izveidota tā, ka šos parādus ir grūti, nereti pat neiespējami piedzīt. Apsaimniekotājam neatliek nekas cits kā ķerties pie citiem paņēmieniem, kas no morālā viedokļa nav tik pievilcīgi.”
“Gan apsaimniekotājam, gan tiem iedzīvotājiem, kuri, iespējams, to pašlaik atbalsta, tas radīs vien jaunas problēmas, sāksies tiesāšanās,” pareģo uzņēmuma “Rīgas pilsētbūvnieks” valdes loceklis Jānis Kosītis. “Kanalizācijas aizdambēšana ir nelikumīgs pasākums. Pamatpakalpojumu, tostarp kanalizācijas, atslēgšana nav pieļaujama. Vienīgais veids, kā var cīnīties ar parādniekiem, ir prasības iesniegšana tiesā. Šaubos, vai apsaimniekotājs ķersies pie šā plāna īstenošanas. Man tas vairāk atgādina mēģinājumu pabiedēt parādniekus. Sak, gan jau kāds nobīsies un samaksās.”
“Saka jau, ka parādu piedzīšanai visi paņēmieni esot labi,” spriež apsaimniekošanas uzņēmuma “Latio namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs. “Tomēr, kādu lietojot, vispirms rūpīgi jāapsver, kādas sekas tas radīs. Pirmkārt, kādai daļai dzīvokļu noslēdzot kanalizāciju, neizbēgami cietīs arī pārējie šā nama iedzīvotāji. Otrkārt, apsaimniekotājs riskē zaudēt savu reputāciju. Savulaik arī mēs apsvērām iespēju šādi vērsties pret parādniekiem. Bet no tā atteicāmies tāpēc, ka mums ir svarīga mūsu uzņēmuma reputācija.”
