Cik lieli ir pacientu parādi slimnīcām? 0
Ivars Zvīdris, Jēkabpils slimnīcas direktors: ”Pagājušā gada nogalē Jēkabpils slimnīcai kopumā parādā bija 3090 pacienti, bet kopējā parādu summa bija vairāk par 175 000 eiro. Diemžēl parādu apmēram ir tendence pieaugt. Proporcionāli slimnīcas apgrozījumam šī summa ir ļoti liels robs budžetā. Jēkabpils pusē dzīvo vairāk nabadzīgu cilvēku nekā Latvijas vidienē un lielajās pilsētās, kas arī varētu būt par iemeslu šādai tendencei. Lielākā daļa nesamaksājušo, visticamāk, ir tādi, kam īsti nav ko maksāt. Taču pietiek arī nekaunīgu cilvēku, kuri nemaksā apzināti, turklāt dara to atkārtoti. Patiesībā šai problēmai ir vajadzīgs kāds valstisks risinājums, jo valsts un pacienta maksājumu proporcija ir nenormāla. Atbilstoši tirgus situācijai būtu jāpārrēķina slimnīcu sniegto pakalpojumu tarifi, turklāt pacientu līdzmaksājumam vajadzētu būt ļoti simboliskam.”
Inguna Potetinova, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve: ”Katru gadu pacienti slimnīcai paliek parādā ap 600 000 eiro. Šobrīd summa uzkrājoties sasniegusi jau 3,5 miljonus, bet valstij nav mehānisma, kā to slimnīcai kompensēt. Pēdējo trīs gadu laikā rēķinus mūsu slimnīcā nav samaksājuši 50 000 pacientu. Veicot šai cilvēku grupai sniegto pakalpojumu analīzi, esam secinājuši, ka lielākajā daļā gadījumu runa ir par nespēju veikt valstī noteiktās pacientu iemaksas, kas ir vienas no lielākajām Eiropas valstīs. Skaidrs ir viens – ja pacienta līdzmaksājumu nesamazinās, parādnieku skaits turpinās pieaugt. Nevar iezīmēt kādu vienotu nemaksātāja portretu – tie ir gan pensionāri, gan studenti un bezdarbnieki, gan cilvēki ar zemiem ienākumiem un sociāli nelabvēlīgās cilvēku grupas. Diemžēl ir arī negodprātīgie – dažs gada laikā padsmit reizes nonāk slimnīcā, un visas šīs reizes aiziet nesamaksājis. Slimnīca ieviesusi iespēju pacientiem veikt atliktos maksājumus, kā arī norēķināties pa daļām, ko daudzi izmanto. Ar negodprātīgajiem cīnās parādu piedziņas firmas, kam izdodas atgūt aptuveni 20% parādu. Slogu slimnīcas finanšu situācijai rada arī reālajām izmaksām neatbilstošie tarifi.”
Benita Brila, Vidzemes slimnīcas pārstāve: ”Pēdējo trīs gadu laikā Vidzemes slimnīcai ap 3000 pacientu palikuši parādā kopumā 165 000 eiro. No kopējā pacientu skaita 7% ir tādi, kas par ārstēšanos nenorēķinās vai maksā ilgu laiku. Daļa pacientu no slimnīcas vienkārši aizmūk nesamaksājuši, citi norāda, ka nevar samaksāt. Ar vieniem cīnās parādu piedzinēji, ar otriem parasti meklējam kādu risinājumu – vienojamies par maksāšanu pa daļām vai pēc kāda noteikta laika perioda u. tml. Jāteic, liela daļa cilvēku, kam ir grūtības samaksāt, ir ļoti apzinīgi un patiešām cenšas no šīs situācijas izķepuroties. Tiesa, netrūkst arī vienaldzīgo. Skaidrs ir viens – lai samazinātu parādus, jāmazina valsts noteiktā pacienta līdzmaksājuma daļa, jo patlaban tā ir par lielu.”
Lāsma Sīle, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve: ”Pacientu neapmaksāto rēķinu attiecība pret izrakstītajiem rēķiniem pērn bija 7%, un parādu kopsumma sasniedza 530 225 eiro. Neapmaksāto rēķinu īpatsvars šī gada pirmajos trīs mēnešos ir lielāks nekā pērn. Slimnīca cieš zaudējumus, norakstot parādus kā bezcerīgus. Jāatzīst, ka slimnīcas darbības plānošanai un attīstībai tas ir būtisks apjoms, un šobrīd nav reālu risinājumu, kā valsts varētu sniegt atbalstu. Slimnīcas darbinieki zvana pacientiem un atgādina par rēķinu apmaksu, tomēr sazvanīto pacientu skaits ir tikai neliela daļa no visiem parādniekiem. Atsevišķos gadījumos izdodas vienoties par rēķina nomaksas grafiku. Tāpat slimnīca sadarbojas ar parādu piedziņas kompānijām.”
Uzziņa
Slimnīcas visā Latvijā saskaras ar pacientu nespēju vai nevēlēšanos samaksāt par saņemto veselības aprūpi.
Veselības ministrija lūgusi piešķirt papildu finansējumu 13, 9 milj. eiro slimnīcām un pacientu iemaksu samazināšanai, tomēr valdība lemšanu par šo jautājumu atlikusi līdz augustam.
