Parādnieka smagā nasta. Vai ir kāda ienākumu daļa, uz kuru nevar vērst parādu piedziņu? 0
“Pirms gada izšķīra manu laulību. Sākumā nebija, kur un par ko dzīvot, tāpēc aizņēmos naudu no draugiem, pēc tam paņēmu lielāku aizdevumu kredītfirmā. Nebija citu variantu, jo jāmaksā arī uzturlīdzekļi diviem nepilngadīgiem bērniem. Tiešām nezinu, ko darīt, jo mana alga uz papīra ir 500 eiro.
Cik tad man pašam paliks dzīvošanai, ja lielāko daļu algas atņems? Vai tiesu izpildītāji tā drīkst rīkoties? Uz ko nevar vērst parāda piedziņu?” vaicā lasītājs.
Atkarīgs no parāda veida
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes juriste Agnese Kapeniece skaidro, ka, nezinot konkrēto situāciju, var sniegt tikai vispārēju atbildi.
Parādniekam saglabājamo ienākumu un ieturējumu apjoms ir atkarīgs no parāda veida, piemēram, vai tas ir kredīts, uzturlīdzekļi vai cits. Zvērināts tiesu izpildītājs, izpildot nolēmumu, nevar būt un nav patvaļīgs ieturamo naudas līdzekļu noteikšanā.
Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, kā arī saglabājamo naudas līdzekļu apmērs (215 vai 430 eiro) ir noteikts Civilprocesa likuma 594. pantā.
Ja parādnieka apgādībā ir nepilngadīgi bērni, katram apgādībā esošam nepilngadīgam bērnam papildus tiek saglabāti naudas līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā (64,03 eiro).
Atgādinām, ka parādniekam ir pienākums deklarēt zvērinātam tiesu izpildītājam savu mantisko stāvokli, arī bankas kontu, kurā saglabājami naudas līdzekļi 215 vai 430 eiro apmērā.
Ja parādniekam – fiziskajai personai – ir atvērti vairāki konti bankā, svarīgi ir sadarboties ar zvērinātu tiesu izpildītāju un laikus informēt viņu par kontu, kurā saglabājama neapķīlājamā naudas summa.
Summas, uz kurām nevar vērst piedziņu:
1) atlaišanas pabalsts, apbedīšanas pabalsts, vienreizējs pabalsts mirušā laulātajam, valsts sociālie pabalsti, valsts atbalsts ar celiakiju slimam bērnam, apgādnieka zaudējuma pensija un atlīdzība par apgādnieka zaudējumu;
2) kompensācijas izmaksas par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citas kompensācijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības;
3) darbiniekam izmaksājamās summas sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;
4) sociālās palīdzības pabalsti;
5) bērna uzturlīdzekļi Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apjomā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamie bērna uzturlīdzekļi.
