Paradīzes putns istabā 0
“Radiniece man Ziemassvētkos uzdāvināja strelīciju. Augs ir aptuveni 20 cm augsts, uz plāksnītes uzrakstīts latīniskais nosaukums – Strelitzia reginae. Tā kā man nav interneta, nevaru noskaidrot, kā strelīciju pareizi kopt un kad tā varētu uzziedēt. Lūdzu, pastāstiet savā žurnālā par šā auga kopšanu!” Anita Āboliņa Viesītes novadā
Sargājiet saknes!
Karaliskā strelīcija (Strelitzia reginae) ir daudzgadīgs, mūžzaļš lakstaugs. Tam nav stumbra, bet daudzās lapas stingros, cietos, garos kātos podā veido varenu, 1 – 1,5 m augstu puduri. Karaliskā strelīcija zied ziemas mēnešos līdz pat pavasarim. Cēlos oranždzeltenos ziedus to savdabīgā izskata dēļ tautā dēvē par paradīzes putniem.
Strelīcijai raksturīgas resnas, gaļīgas un trauslas saknes. Tās necieš, ja katru gadu traucē, augu pārstādot.
Augiem ļauj izaudzēt daudz lapu, sakuplot tā, ka gar poda malu grūti iebāzt pirkstu. Ja ievajagas prāvāku podu, bet augs vēl nav liels, to var pārvelt nedaudz lielākā traukā ar visu veco augsni, neizjaucot sakņu kamolu. Tāda pārstādīšana nerada stresu saknēm, un strelīcija normāli aug tālāk. Daudzgadīgus, lielus un smagus augus pārstādīt ir grūtāk – lai cik saudzīgi rīkotos, kāda sakne noteikti pārlūzīs. Traumēto sakni labāk būtu nogriezt, bet, ja to nevar, brūce jāapkaisa ar bērza kokogļu pulveri. Tāpat apstrādā arī griezuma vietu. Ja bojātu sakņu ir daudz, jaunajai augsnei der pievienot krietnu devu kokogļu pulvera. Tas palīdzēs dezinficēt sakņu brūces, bet tajā esošais kālijs sekmēs bagātīgu ziedēšanu. Ilggadīgas strelīcijas pārstāda reti, apmēram reizi 4 – 6 gados.
Ir pieļaujams, ka lielā podā augošai daudzgadīgajai strelīcijai nedaudz atkailinās virsējās saknes – tas netraucē auga attīstībai. Ja bez augsnes paliek visas virsējās saknes, tām noteikti jāuzliek svaigs substrāts, taču jāuzmanās pārlieku neapbērt lapu kātu pamatnes.
Karaliskās strelīcijas stāda un audzē smagā augsnē, kur pārsvarā ir velēnu zeme ar krietnu devu māla, bet jāpievieno arī lapu zeme, bagātināta kūdra un rupja grants, lai kopējais substrāts būtu ūdens un gaisa caurlaidīgs, jo tas ir ļoti svarīgi gaļīgajām saknēm.
Laistīšana un mēslošana
Ja strelīcija aug +18…+25 °C siltumā, tā ir bagātīgi jālaista, turpretī vēsā telpā rūpīgi jākontrolē laistāmā ūdens daudzums un biežums, jo augs to patērē mazāk. Tā kā karaliskā strelīcija līdzinās sukulentiem (tai ir gaļīgas un biezas lapas), labāk kādreiz apliet mazāk nekā par daudz. Laista ar siltu ūdeni (par pāris grādiem siltāku nekā gaiss telpā). Strelīcijas sakņu kamolam jābūt viegli mitram. Uz poda paliktņa notecējušais liekais ūdens tur var palikt pāris stundu, pēc tam jānolej. Pārmērīga apakšējo sakņu mirkšana slapjumā (sevišķi, ja augs atrodas vēsā telpā) var izraisīt dažādus pūšanas procesus saknēs.
Mēslo vismaz reizi nedēļā ar kompleksajiem mēslojumiem. Pārmaiņus noteikti var izmantot arī organiskos mēslus (putnu, govju vai kādus citus).
Vasaras mēnešos strelīcijas vēlams nedaudz atpūtināt, jo dabā tām ir paredzēts miera periods. Atpūtas laikā augiem vajadzētu nedaudz pazeminātu gaisa temperatūru un minimālu laistīšanu. Vasarā mājās ir grūti samazināt gaisa temperatūru, tāpēc vienkārši pārtrauc mēslot un laista pavisam nedaudz (vien tik, lai sakņu kamola iekšpuse būtu viegli mitra). Miera periods vajadzīgs, lai attīstītos ziedi nākamajai ziedēšanas reizei.
Jo vairāk lapu, jo vairāk ziedu
No sēklas audzēta karaliskā strelīcija uzzied ceturtajā piektajā gadā. Sadalīts cers, kuram ir veselīgas saknes un vismaz 7 – 9 lapas, var dot ziedus jau nākamajā gadā. Strelīcijām parasti griež tikai ziedus, nevis lapas. Jo vairāk lapu, jo vairāk ziedu! To skaits ir atkarīgs no daudzu faktoru kopuma – no augsnes sastāva, mēslošanas, temperatūras, laistīšanas un, protams, no apgaismojuma.
No sēklas audzēta karaliskā strelīcija uzzied ceturtajā piektajā gadā.
Karaliskā strelīcija jāaudzē gaišā un saulainā vietā. Siltās vasarās tā labprāt aug svaigā gaisā – ar visu podu novieto dārzā, uz lodžijas. Tas pozitīvi ietekmē ziedu attīstību.
Karaliskajām strelīcijām nav kaitēkļu. Retureiz mēdz būt fizioloģiska rakstura kaites, ko izraisa neatbilstoši audzēšanas un kopšanas apstākļi.
