Georgs Psailass 1
Sansalvadora kalna paradīzes dārzs kādam jāsargā. Tikai sargu sauc nevis Sv. Pēteris, bet Georgs Psailass. Tūlīt gan skaidrības labad jāpiemin, ka kapsēta ir Britu valdības pārziņā, bet Georgs, nu, viņš vienkārši ir galvenais.
Ir baletdejotāju, aktieru un kinorežisoru dinastijas, nemaz nerunāsim par ārstiem un juristiem, kas vairojas tikai dinastiju veidā, pārmantojot dievišķo gēnu jau vecāku savienošanās brīdī. Nu, lūk, bet ir arī kapu sargu dinastijas. Un savādi, tur nav nekā drūma un nomācoša. Vismaz Georga liktenis to nekādi neparāda. Georgs, kurš dzimis 1927. gadā, kapu pārziņa amatu mantoja no tēva, kurš bija kapu sargs no 1924. gada. Visu mūžu Georgs dzīvojis vīteņaugu aptamborētā, saules apspīdētā aprikožu krāsas namiņā pie sava dvēseļu dārza vārtiem.
Vēl būdams pavisam jauns puisis, Georgs piedalījās britu kareivju masveida bojāejas upuru apbedīšanā. Šī traģēdija notika 1946. gadā, kad uz mīnām pie Albānijas krastiem gāja bojā divi britu karakuģi. Vairākums no tiem, ko Georgs apraka, bija tikpat veci kā viņš pats vai nedaudz vecāki. Pāragri aizgājušie viņa uztverē ir līdzīgi Baironam, tie, kurus Debesis pasauc agrāk, jo mīl. Viņa filozofiskā attieksme pret šo dvēseļu dārzu ir līdzīga renesanses cilvēku uztverei, bez gotiskas tumsas, bet kapsētas estētika ir tāla no monumentālo Dienvideiropas marmora ligzdu veidojumiem. Zāle, puķes, ziedoši krūmi, koki, vāzes, rosīgas ķirzakas un piemīlīgi rupuči, bet pāri visam putnu dziesmas. Vide, kuras maigās līdzības vēl var redzēt Rīgas Lielajos kapos.
Pateicoties Georgam, tika uzturēta un pilnveidota dārza unikālo augu kolekcija, īsts botānisks brīnums. Georgs ir orhideju karalis, un Britu kapsētas orhideju kolekcija ir pasaulslavena. 1984. gadā Georgs ir izdevis grāmatu “Orhideju māja”. Savukārt piemiņas grāmatiņā, kas tika izdota Psailasu ģimenes darba jubilejā, viņš raksta: “Žurnālisti, gleznotāji, arheologi, botāniķi ierodas šeit, lai pētītu mākslas darbus, senus darinājumus, dažādus kokus un augus. (..) Esmu uzrakstījis šīs dažas rindiņas par šo valdzinošo smaržojošo dārzu maigi dziedošu putnu sabiedrībā.”*
