Tirgū parādījušās gailenes 6
Sēņošana ļoti lielai Latvijas sabiedrības daļai ir hobijs, vienlaikus ļoti daudziem cilvēkiem – arī papildu naudas ieņēmumu avots. Aptuveni pārdesmit Latvijas firmām savvaļas dabas velšu pirkšana un pārdošana kļuvusi par nopietnu sezonālu dabas apstākļu ietekmētu uzņēmējdarbību. Nozares apgrozījums, pēc ekspertu aplēsēm, ir vismaz 30 miljoni eiro.
Šajā sezonā gailenes vāc aptuveni desmit dienas, aptuveni tikpat ilgi notiek arī pārdošana. Rīgas Centrāltirgū cenas ir apmēram tādas pašas kā pērn – pieci eiro par litru. Vairāki pārdevēji vakar sēnes pārdeva arī pēc svara, cena astoņi eiro par kilogramu.
“Patlaban gailenes aug vien pa stigām, vecās ceļu vietās. Tās ir tā saucamās bezsūnu gailenes, sūnu gailenes būs vēlāk,” vakar Rīgas Centrāltirgū skaidroja pļaviņiete Rita Skarbauska, kas pārdošanai bija atvedusi aptuveni 20 litrus sēņu un vairākus litrus meža zemeņu. “Sēnes nu jau apmēram 20 gadu lasu viena pati. Gailenes un dzērvenes ir mans hobijs. Uz zināmajām sēņu vietām dodos ar velosipēdu. Pastāvot šābrīža cenai, gailenes atmaksājas vest uz Rīgu. Kad cena nokrītas, tad pārdodu tās uzpircējam. Sezonā ar gailenēm vien nopelnu aptuveni 500 eiro,” atklāj R. Skarbauska. Viņa piebilst – tas esot labs papildinājums pensijai, kas pēc eiro ieviešanas kūstot daudz ātrāk nekā agrāk.
Viktorija no Smiltenes ar savvaļas dabas velšu biznesu nodarbojas nu jau piecus gadus. Vakar no Smiltenes puses uz Latvijas vislielāko tirgu bija atvests 21 kg gaileņu. Sēnes palīdzējuši lasīt arī palīgi. “Pircēji sākumā ir aizdomīgi, viņi prasa, vai gailenes nav no Polijas. Cilvēki pie Latvijas gailenēm ir jāpieradina. Ja nepārdošu visu daudzumu, došos uz nakts tirgu vai pārdošu rītdien,” tā Viktorija. Dienas vidū puse no viņas gailenēm bija pārdota.
Bet uzņēmīgā Pierīgas saimniece Mārīte atklāja, ka Ādažu un Baltezera mežā dienu agrāk ar vienu pārtraukumu pavadījusi astoņas stundas. “Saņemu pietiekami labu pensiju – 400 eiro, tomēr ogas un sēnes vācu un vēlāk pārdodu tāpēc, ka man patīk to darīt. Jāprot ar cilvēkiem runāt. Un arī patīkami saņemt, tā teikt, lieku naudu,” tā Mārīte. Viņa tirdzniecības vietu atstāja pēc 2,5 stundu ilgas tirgošanas, plkst. 12 – iepriekšējās dienas vākums – 5,5 litri gaileņu un 3 litri meža zemeņu bija pārdots.
Aptaujātie tirgotāji arī norāda – Rīgas Centrāltirgus pēc eiro ieviešanas stendos, kur pārdod Latvijas produktus, pacēlis nomas maksu aptuveni par 1,42 eiro.
Gaileņu cena, ja saglabāsies sēņu augšanai labvēlīgs laiks, visticamāk, kritīsies jau jūlija sākumā, kad darboties sāks uzpircēji. Uzdodos par gaileņu lasītāju un apzvanu uzpircējus. SIA “Manks” pārstāvis pastāstīja, ka patlaban viņa partneris gailenes varētu pārpirkt par vienu eiro kilogramā, tomēr viņš vēloties maksāt trīs reizes augstāku cenu. “Cilvēki Ukrainā ir gatavi pārdot gailenes par kapeikām. Tas ietekmē cenu. Jāgaida, kad Ukrainā un Baltkrievijā lielais sēņu laiks beigsies,” tā uzņēmuma pārstāvis.
Bet Sigita Kursiete, viena no lielākajiem savvaļas dabas velšu tirgus dalībniecēm, SIA “Pharmeko Lettland” vadītāja, sola, ka gaileņu iepirkums sāksies vienlaikus ar melleņu iepirkumu – pēc 10. jūlija. “Šajā gadā, visticamāk, mazāk būs melleņu, tās ir izsalušas. Gaileņu gan būs vairāk,” tā S. Kursiete. Viņas vadītais uzņēmums savvaļas dabas veltes pirks aptuveni 80 vietās Vidzemē un Latgalē. Cena gan vēl nav zināma.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes informācijas, pērn no Latvijas uz citām valstīm eksportēja 89,7 tonnas gaileņu 403 304 eiro vērtībā.
Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes pārstāve Baiba Linde atgādina – ikviens sēņu vācējs bez rūpēm var vākt un pārdot savvaļas dabas veltes līdz 2845,75 eiro vērtībā. Ja naudas ienākumi no šā “rūpala” ir lielāki, tad līdz nākamā gada 1. jūnijam tie jānorāda gada ienākumu deklarācijā un par pārsniegto summu jāmaksā 24% liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Bet uzpircējiem ir jāreģistrē sava saimnieciskā darbība un 24% lielais nodoklis jāmaksā no pirmā eiro.
